Par to ziņoja pētnieku grupas vadītājs Harolds Vaits no Lindona Džonsona Kosmiskā centra Starpzvaigžņu komunikāciju kongresā, kas nesen notika Dalasaā (ASV).
Vaita nelielā intervija, kas ir izvietota žurnāla "New Scientist" mājas lapā, tagad sit visus apmeklējuma rekordus. Izskatās, ka cilvēkus patiešām aicina starpzvaigžņu tāles.
-Kā tad ir ar postulātu, ka materiālajā pasaulē ķermeņi nevar kustēties ātrāk par gaismu? - jautāja zinātniekam.
Vaits atbildēja, ka pati varbūtības teorija dod kā minimums divas opcijas: vai arī lauzties caur "kurmja alu" (tā arī "tārpeja") - caurumu laika-telpas audumā, kas savieno attālus Visuma apgabalus, vai arī izmantojot tā saukto telpas izliekšanu - space warp.
Skaidrojot telpas izliekšanas efektu, zinātnieks minēja piemēru no lielām lidostām, kur pasažieru ērtībām ir izbūvēti slīdoši celiņi. Cilvēks, kas kustas uz tiem savā maksimālā ātrumā un nepārsniedz to, no viena koridora gala līdz otram nokļūst ātrāk, nekā tad, ja viņš kustētos "telpā" blakus celiņam.
Bumbai līdzīgais kuģis.
Taču kā izveidot šo pašu space warp kosmosā? Lai nepārsniedzot gaismas ātrumu, tomēr lidotu ātrāk par to.
Zinātnieki liek priekšā saspiest telpu kuģa priekšgalā un izplest to aiz tā. Sanāks Alkubjerres pūslis - nevienmērīgs telpas izkropļojums, kurā atradīsies pārvietojamais objekts. To, ka tādu pūsli, kas būtu piemērots kosmiskā kuģa pārvietošanai, radīt ir iespējams, iespējams, teorētiski ir pierādījis meksikāņu fiziķis Migels Alkubjerre vēl 1994. gadā.
Vaits ar kolēģiem jau trešo gadu eksperimentē laboratorijā, ko viņiem ir izveidojusi NASA. Uz laika-telpu iedarbojas ar spēcīgiem elektrostatiskajiem laukiem un ar lāzera interferometru tiek pārbaudīts, cik ļoti telpa ir izliekusies. Uzdevums - pagaidām radīt nelielu Alkubjerres pūsli. Un pierādīt, ka kaut kas tāds ir principā iespējams. Kaut vai laboratorijas apstākļos.
Kad runa būs jau par reāla space warp kuģa būvi, tas ir par telpas saspiešanu un izplešanu, iespējams, tiks izmantota enerģija ar tā saukto negatīvo blīvumu. Tā it kā patiešām eksistē. Piemēram, tā sauktās tumšās enerģijas veidā, kā ietekmē mūsu Visums paātrināti izplešas. Ja laiktelpā darbotos tikai gravitācijas spēki, tādas paātrinātas izplešanās nebūtu.
Pēc Vaita vārdiem, pats kuģis būs līdzīgs amerikāņu futbola bumbai, ko apņem tors. Bumbā izvietosies komanda un vadības sistēma, bet torā - matērija ar negatīvā blīvuma enerģiju. Lai realizētu warp piedziņu, ir vajadzīgs tieši tors.
Uz jautājumu, vai virsgaismas ātrums neprasīs pārdabiskas pūles, Vaits atbildēja, ka ir strādājis pie šīs problēmas. Un aprēķini rāda, ka enerģijas patēriņš kuģim ar diametru 10 m, kas lidotu 10 reizes ātrāk par gaismu, cilvēcei būs pilnīgi realizējams.
Uz tuvāko zvaigzni.
Ja NASA pašreizējā iecere būs sekmīga kaut vai pēc simts gadiem, bet Dallasā notikušā kongresa dalībnieki uzskata, ka tas var notikt pat ātrāk, tad attālumu 4,36 gaismas gadi līdz mums tuvākajai Centaura Alfas zvaigžņu sistēmai varēs veikt mazāk kā pusgada laikā. Turp un atpakaļ - apmēram gada laikā. Pēc pēdējām ziņām tur varētu atrast Zemes tipa planētas.
Un pavisam droši nesen ir kļuvis zināms, ka potenciāli apdzīvojama planēta atrodas Vaļa Tau zvaigznes, kas ir līdzīga mūsu Saulei, sistēmā. Līdz tai ir 12 gaismas gadi, vai arī nedaudz vairāk par gadu kuģī ar warp piedziņu.
Diemžēl, līdz Andromedas miglājam - mums tuvākajai galaktikai, ko apdziedājis fantasts Ivans Jefremovs - pat ar space warp kuģi neaizlidot. Ja pārvietojas 10 reizes ātrāk par gaismu, tad ceļojums ilgtu 252 tūkstošus gadu. Ilgi... Te būtu jāmeklē kāda "kurmja ala".
Raksta avots no www.ufolog.ru