Īstenībā viss nemaz nebija tik slikti. Neviens jau nespieda fanus šķirties no grāmatiņām, spēlēm un komiksiem un izdzēst no atmiņas to saturu. Cita lieta, ka pusotra gada laikā jaunais kanons nepiedāvāja neko interesantu „Leģendu” vietā. Vairums jauno grāmatu un komiksu stāstīja par Oriģinālās triloģijas laikmetu – fani ko tādu jau bija redzējuši simtiem reižu.
Arī Paplašinātais Visums netika uzbūvēts vienā dienā. Taču pagaidām atjaunotais Visums atgādina milzīgu māju, no kuras vecais īpašnieks ir aizbraucis ar visām mantām, bet jaunais vēl nav ievācies un pa tukšajām istabām pastaigājas caurvējš. Zvaigžņu kari” pazaudēja rūpīgi izstrādātu vēsturi, ģeogrāfiju un hronoloģiju. Grāmatu un komiksu autori pēc paraduma atsaucās uz nosaukumiem no Paplašinātā Visuma, taču jaunajā kanonā ar tiem nekas nesaistījās.
Jaunā Visuma nabadzība koši parādīja jau pirmajā jaunā kanona grāmatā – Čaka Vendinga „Sekās”. Fani gaidīja ekskursu galaktikas vēsturē, stāstu par jauno spēku sadalījumu, bet ieguva romānu par sīku saķeršanos galaktikas nomalē. Jā, no jauna rakstīt veselas pasaules vēsturi nav viegli. Taču pirms divdesmit gadiem Timotijs Zans to paveica – un „Impērijas mantinieks” kļuva par pamatu, uz kā radās viss Paplašinātais Visums.
„Sekas” atspoguļo vēl vienu problēmu – jaunās grāmatas pagaidām nevar līdzināties ar Paplašinātā Visuma labākajiem darbiem kvalitātes ziņā. Kaut arī Del Rey lika pie darba pazīstamus autorus, pat Džeimss Luseno un Džons Džeksons Millers uz jaunā materiāla bāzes sarakstīja visai viduvējas lietas.
Nedaudz labāks stāvoklis ir ar komiksiem, kur iznāca sērijas „Zvaigžņu kari” un „Dārts Veiders”. Jā, scenāristi Džeisons Ārons un Kirons Gillens ekspluatēja jau simtiem reižu izmantoto Oriģinālās triloģijas laikmetu, taču vismaz darīja to interesanti.
10 lietas no PV, ko mēs aizmirsīsim kā ļaunu murgu.
- Kloni-džedajfobi.
Vai atceraties klonus? Šos puišus no prikvelu triloģijas noslēgtās, baltās ķiverēs, ar vienu maoriešu seju uz visiem? Tos, kurus ģenētiski ieprogrammēja pavēļu pildīšanai ar paša domāšanas trūkumu? Kuriem nerodas jautājumi, kāda sita dēļ viņiem liek nogalināt pašu komandierus?
Tad lūk, ja tic Kārenas Trevisas romāniem, tad visi kloni mācījās mandaloriešu valodu, uzskatīja sevi par mandaloriešu kultūras mantiniekiem, nicināja džedajus un tikai brīnumainā kārtā nenoslaktēja tos visus jau otrajā dienā pēc Klonu kariem. Bet pēc tam viņi draudzīgā pūlī dezertēja no armijas un pārcēlās uz Mandaloru.
- Princis-džedajs.
Deviņdesmito gadu sākumā iznākusī bērnu grāmatu sērija „Princis-džedajs” jau pēc ieceres izskatījās kā murgs. Iedomājieties, kaut kur tālā galaktikā dzīvo parasts zēns Kens, kas, pirmkārt, izrādās džedaju princis (kas tas vispār par titulu?), bet, otrkārt, krāj „Zvaigžņu karu” kolekcijas figūriņas un rotaļlietas. Kens ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai jaunajai auditorijai būtu, ar ko sevi asociēt, - sižetā šim personāžam nav nekādas nozīmes un viņš kaitina jau ar pirmo parādīšanos.
Grāmatās netrūkst arī citu idiotismu. Dumpinieki pārvēršas par aktīvistiem-ekologiem, Dārta Veidera garderobes detaļas iegūst maģisku spēku, imperatoram izrādās divi trīsacaini dēli, Lendo atklāj atrakciju parku, bet Hans Solo kļūst par mājsaimnieci. Un vēl grāmatās ir tik daudz saīsinājumu un abreviatūru, ka tie var izrādīt konkurenci PSKP CK Plēnumam.
- Progresa stagnācija.
Tālā galaktika pēc tehniskās attīstības tālu pārspēj mūsējo, taču liekas, ka sen jau ir apstājusies attīstībā. Īpaši, ja salīdzina neseno spēli The Old Republic ar filmām. Starp tām ir četri tūkstoši gadu, bet tehnoloģijas nav mainījušās ne par sprīdi. Praktiski identisks ieroču, bruņu, kuģu un iznīcinātāju dizains. Puiši, vai progress vispār būs?
- Čubakas nāve.
Lielais, staigājošais paklājiņš ziedo sevi pirmajā sērijas „Jaunais džedaju ordenis”, glābjot Solo jaunāko dēlu. Rakstnieks Roberts Salvatore, kuram uzticēja aizvadīt vukiju uz viņpasauli, pat gribēja atteikties no romāna, bet, kad bija ar mieru, tad izdomāja varonim pašu dramatiskāko nāves veidu – uzsvieda uz Čui veselu mēnesi. Roberts gribēja, lai Hanam nebūtu kam atriebties, taču rezultātā Solo izgāza niknumu uz jaunāko dēlu, bet pēc tam sāka trakot.
Čubakas [Nepatīk man latviskojums Zelēklis, es piederu pie tiem, kuri uzskata, ka īpašvārdus nevajag tulkot, ja rezultāts skan sliktāk par oriģinālu – t.p.] nāve bija svarīga sižetam – tā parādīja, ka Paplašinātajā Visumā neviens nav pasargāts no bojā ejas. Taču bez Čui galaktika vairs nebija tāda, un viņa atgriešanās septītajā epizodē ir viena no patīkamākajām sekām, nomainot veco kanonu.
- Solo laulātā pāra vecāku prasmes.
Hans un Leja izrādījās briesmīgi vecāki. Viņi visu laiku glāba galaktiku, un bērnus aprūpēja droīdi un Čubaka. Nav brīnums, ka izaudzināt pienācīgu maiņu viņiem neizdevās. Jaunākais dēls Anakins aizgāja bojā jaunībā kara laikā ar juužaņ-vongiem. Vecākais, Džeisens, sākumā izglāba galaktiku no vongiem, bet pēc tam pārgāja Spēka Tumšajā pusē, izsauca pilsoņu karu un krita no paša māsas rokas. Tā savukārt apprecēja impērijas karavadoni un lika sākumu jaunai impērijas dinastijai.
- Tumšā Impērija.
Pirmais Star Wars komikss, kas iznāca izdevniecībā Dark horse, un – pirmais kucēns, kas jāslīcina. Scenārists Toms Veičs neatrada neko labāku, kā atdzīvināt Palpatīnu un piespiest to medīt vēl nedzimušo Hana un Lejas bērnu. Pievienosim vēl Luka pāriešanu Tumšajā pusē un atpakaļ, miljons superieroču veidus, specifisko zīmējuma stilu un daudzas nesaistes – un iegūsim pašu netipiskāko „Zvaigžņu karu” komiksu.
- Viss, kas bija pēc „Jaunā džedaju ordeņa”.
Pēc „Jaunā džedaju ordeņa” autori ķērās pie kārtējās grāmatu sērijas – „Mantojums” – un iegāza „Ordeņa” sasniegumus podā.
Kara ar iebrucējiem no tālā kosmosa vietā atgriezās Republikas un Impērijas duelis, bet galvenais „Ordeņa” varonis Džeisens Solo pārvērtās par galveno ļaundari. Starp citu, viņa galvenais motīvs pārejai uz Tumšo pusi un brāļu kara izraisīšana bija vēlēšanās... lai galaktika negrimst tumsā. Bet sērijas finālā Džeina Solo, nemirkšķinot ne aci, nogalina miesīgo brāli, un visi radi pasaka: „Malacis, meitēn!” Par to, kas norisinājās nākamajā sērijā „Džedaju liktenis”, vispār pat runāt negribas.
- Nedēļas superierocis.
Deviņdesmitajos pēc „Impērijas mantinieka” panākumiem gandrīz visas grāmatas sāka būvēt pēc vienas un tās pašas formulas. Jaunā Republika saskaras ar jaunu krīzi. Luks kļūst par kārtējā dīvainā kulta biedru, Hana un Lejas bērnus simto reizi nolaupa, no kakta izlien kārtējais, neiznīcinātais impērietis ar kārtējo superieroci... Ja Timotija Zana romānus ir jāizlasa katram fanam, tad vairums viņa sekotāju grāmatas no tā perioda labāk vispār nevērt vaļā.
- Kristāla zvaigzne.
Atsevišķi jāpiemin „Kristāla zvaigzne” – paplašinātā Visuma sliktāko grāmatu. Romānā ir visas Jaunās Republikas laika klišejas – dīvaini kulti, kuros iestājas Luks, Solo bērnu nolaupīšana (ar mērķi tos upurēt!), impērijas karavadoņi, vilkači un citi izdedži. Nelasīt nekādā gadījumā!
- Džeksons.
Zaļādainais Blīkšķu Bannija brālēns bieži tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc agrīnie Marvel komiksi nav pelnījuši vietu Paplašinātajā Visumā. Pats par sevi šis personāls nebūtu nemaz tik slikts – neapturams kautiņā, pietiekami uzticams un ar labu humora izjūtu. Taču visas labās Džeksona īpašības neatceļ to faktu, ka mūsu priekšā ir – gigantisks, zaļš trusis.
10 lietas no PV, kas mums trūks.
- Klonu kari.
Ilgi pirms tam, kad „Klonu kari” kļuva par animācijas seriālu, šo periodu lieliski aprakstīja Paplašinātā Visuma autori. Tam ir veltīti vieni no pašiem nopietnākajiem, pieaugušākiem un dramatiskiem romāniem un komiksiem: Metjū Stovera „Vājais punkts”, Šona Stjuarta „Joda: Tikšanās ar tumsu”, Heidena Blekmena „Kauja par Džabiimu” un „Jukušais”.
- Mantojums.
Tālajā galaktikā neviens nemācās no savām kļūdām. Lūk arī komiksu sērijā „Mantojums”, kura darbība notiek simts trīsdesmit gadus pēc „Jaunās cerības”, no pirmā skata viss ir tieši tāpat: Impērija sasniegusi varenību, siti grauj džedajus... Taču tikai no pirmā acu uzmetiena. Tālāk sižets attīstās pavisam savādāk: siti nodod Impēriju un sāk cīņu divās frontēs. Par galveno varoni kļūst Luka pēctecis, kas sākumā atsakās no džedaja pagātnes un kļūst par galvu mednieku, bet pēc tam saprot, ka no gēniem un likteņa nevar aizbēgt.
- Impērijas ēnas.
1994. gadā, iesildoties pirms darbu uzsākšanas pie prikveliem, Lucasfilm palaida mēroga ziņā lielu megaprojektu „Impērijas ēnas” – tādu, kas parasti pavada filmas iznākšanu, tikai bez pašas filmas. Te bija gan grāmata, gan komikss, gan videospēle, gan skaņu celiņš. Ēnu darbība norisinājās starp piekto un sesto epizodi. Ēnas stāstīja par Lejas mēģinājumiem glābt Solo, par to kā Boba Fets veda gūstekni uz Tatuīnu, par Luka pārvēršanos džedajā un Veidera morālo izvēli, kurš vēlas gan saglabāt pozīcijas pilī, gan glābt dēlu.
4. Jaunais džedaju ordenis.
Pirmās Paplašinātā Visuma grāmatas bija kā atsevišķi gabaliņi no mozaīkas, un kopumā vienveidīgi, stāstīja kā filmas varoņi kaujas ar neuzvarētajām Impērijas paliekām. Taču, kad licence nonāca pie Del Rey, pieeja mainījās. Likmi lika uz gariem cikliem ar vienotu sižetu. Pirmā tāda sērija „Jaunais džedaju ordenis” kļuva par īstu hītu. Tā parādīja, ka Tālā galaktika ir drūma un bīstama vieta, kas piespieda pretiniekus apvienoties pret kopēju ienaidnieku un, ka melni-baltais Spēka traktējums ir vienkāršošana. Viss ir daudz sarežģītāk.
- Dārts Plegass.
Neviens nav izdarījis Palpatīnam vairāk par Džeimsu Luseno. Romānos „Zem melu aizsega” un „Ļaunuma labirints” rakstnieks atklāja daudzus gadus loloto situ atriebības plānu tādās detaļās, kādas visdrīzāk nezināja ne Džordžs Lukass, ne pats Imperators. Par odziņu uz tortes kļuva romāns „Dārts Plegass” – stāsts par Palpatina skolotāju, ar pasaciņām par viņu senators vilināja Anakinu uz Tumšo pusi. Grāmata visai daudz pievieno Palpatina tēlam, stāsta par viņa jaunību Nabū un politiskās karjeras sākumu.
- Dārta Veidera triloģija.
Oficiāli tā nav triloģija – tā fani iesauca trīs grāmatas par Anakina pārvēršanos Dārtā Veiderā. Džeimsa Loseno romānā „Ļaunuma labirints” ir rādīti pēdējie kopīgie Anakina un Obi-Vana piedzīvojumi. Metjū Stovera „Situ atriebībā”, kas ir filmas novelizācija, autors paskatījās uz scenāriju no citas puses, ieveda lasītājus Anakina galvā un parādīja pāreju uz Tumšo pusi no iekšienes. Grāmata ir sarakstīta lieliskā valodā, tajā ir gan humors, gan filozofiskas pārdomas. Beidzot „Dārta Veidera augšupeja” Luseno parāda tumšā valdnieka traģēdiju un stāsta kā Veiders mācās būt Veiders. Paralēli romānā tiek parādīta Republikas nāve, Impērijas rašanās un džedaju mēģinājumi slēpties no Imperatora.
- Knights of the Old Republic.
2002. gadā spēle kļuva par īstu hītu. Studija BioWare radīja grandiozu stāstu par krišanu Tumšajā pusē un grēku izpirkšanu, par cīņu un ļaunumu, par morālo izvēli un pienākumu. Darbība risinājās četrus tūkstošus gadu pirms filmu notikumiem, taču izstrādātājiem izdevās parādīt pasauli, kas vienlaikus bija pazīstama un nezināma. Mēs redzam Tatuīnu, Kašiiku un citas planētas, kādas tās bija sensenos laikos.
Pateicoties ‘Bruņinieku” panākumiem BioWare varēja ķerties pie vēl ambiciozākiem projektiem – Mass Effect un The Old Republic. Bet Vecās Republikas ēra ieguva savus pielūdzējus un atsevišķu komiksu sēriju.
- X-wing.
Savā laikā Maikla Stekpola grāmatas un komiksi kļuva par revolūciju: pirmo reizi tajās runa nebija par Hanu, Leju un Luku! Par varoņiem kļuva vienkāršie iznīcinātāju piloti Vedža Antilesa vadībā. Grāmatu sērijā X-wing šis epizodiskais filmu personāžs ieguva dziļumu un apveidu. Bez Vedža grāmatā bija arī citi piloti, un katram bija kāda unikāla īpašība. Viņi dzīvoja, mīlēja un gāja bojā – pat Zvaigžņu karu” mērogā Stekpola un viņa darba turpinātāja Ārona Olstona grāmatās bija neiedomājami daudz nāvju.
- Trauna triloģija.
Tas ir pamats, uz kā tika uzbūvēts Paplašinātais Visums. Timotijs Zans aprakstīja notikumus, kas risinājās pēc „Džedaja atgriešanās”, ieveda stāstījumā jaunus personāžus un Jaunās Republikas ēras zīmīgākos varoņus. Tieši te pirmo reizi parādās Luka sieva Mara Džeida, Gilads Pelleons, grandadmirālis Trauns, Telons Karde, Hana un Lejas bērni – Džeina un Džeisens Solo, nogri un isalamiri rases, te mēs pirmo reizi dzirdam nosaukumu „Korusanta”. Obligāta lasāmviela visiem faniem.
- Pats Paplašinātais Visums.
Paplašinātais Visums sastāvēja no desmitiem darbu, labu un sliktu, interesantu un garlaicīgu. Taču kopā tie radīja bagātu un izstrādātu pasauli, kur katram personāžam, katram zvēriņam un kuģim bija biogrāfija, kur viss bija dokumentēts un ienests rokasgrāmatās un enciklopēdijās. Ja grāmatā, spēlē vai komiksā uzpeldēja kāds nesaprotams vārds, fani varēja atvērt „Vukipēdiju” un uzzināt visu vajadzīgo. Tālā galaktika bija dzīva pasaule ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Tieši to mums trūks.
[Raksts tapa pirms septītās filmas pirmizrādes, tāpēc pēc tās izrādās, ka tomēr filma tik ļoti nenorobežojas no Paplašinātā Visuma. Kaut kādas atsauksmes no tā ir saglabātas, piemēram, Solo laulātā pāra vecāku prasmes. Vēl ko citu vērīgs skatītājs varbūt ieraudzīs; nepateikšu, jo neesmu tik dziļš PV pazinējs – t.p.]