Protams, tajā laikā vēl nebija pat tāds termins "Paplašinātais Visums" un programma par to, kā tas attīstīsies. taču jau tad Lukass saprata, ka viņa pasaules potenciāls plešas tālu aiz viņa filmas robežām. Grāmatas turpināja iznākt - 1978. gadā Fosters jau ar paša vārdu izdod romānu "Varas kristāla lauska". Bet tā paša gada janvārī izdevniecība Marvel sāka izdot komiksu sēriju.
Pirmie "Zvaigžņu karu" grāmatu un komiksu autori nepievērsa uzmanību cits cita darbiem un balstījās uz visai skopo informāciju no filmām. Tā, Fosters rakstīja "Lausku" uz Lukasa idejas bāzes par to, kas būs "Zvaigžņu karu" turpinājumā, ja otrās daļas budžetu samazinās. Tāpēc sižetā nav Hana Solo (lai netērētos uz Harisonu Fordu), bet Leja bija gatava uzsākt romānu ar Luku, kurš pagaidām viņai nebija brālis. Daudzi komiksi vispār norādīja, ka "Zvaigžņu kari" notiek mūsu pasaulē. Vairums tā laika materiāliem nebija nekāda sakara ar vienoto kanonu un, tie vēlāk tika norakstīti.
Sākums.
Vienotā Visuma būve sākās 1987. gadā, kad izdevniecība West End Games sāka izdot scenārijus lomu spēlēm pēc "Zvaigžņu karu" motīviem. Tā kā tam bija vajadzīgas daudzas, agrāk nezināmas detaļas, scenāristi pie viena izstrādāja ceļvedi pa Visumu.
Materiāli noderēja pēc dažiem gadiem, kad izdevniecība Bantam Spectra sāk publicēt "Zvaigžņu karu" grāmatas. 1991. gadā iznāca Timotija Zana romāns "Impērijas mantinieks" atgrieza interesi uz Tālo galaktiku un lika pamatus Paplašinātajam Visumam. Tajās pašās dienās izdevniecība Dark Horse palaiž komiksu sēriju "Tumšā impērija". Tagad stāstu sižets izskatās kā murgs, taču toreiz "Impērija" kļuva par vienu no jaunā kanona pamatakmeņiem.
Tajā laikā par kanonu kļuva viss, kas nerunāja pretī filmām un iepriekšējām grāmatām. Visus varoņus, visus jauno stāstu notikumus ierakstīja West End Games rokasgrāmatās. Lai izbēgtu no pretrunām, katrs jaunais autors pirms darba sākuma iepazinās ar veselu izziņas materiālu kaudzi. Īstenībā, tas viņam bija jādara obligāti.
Ar laiku rokasgrāmatas apvienoja kopējā datu bāzē - "Holokronā". Tā glabātājam Līlandam Čī tika uzdots sekot, lai autori nerunātu pretī viens otram un, jo vairāk, filmām. Sākumā viņš tā arī darīja, taču pēdējos gados politika mainījās un autorus sāka mudināt rakstīt, neskatoties uz kanonu. Tāpēc Līlandam biežāk nācās nevis novērst nesaistes, bet gan izdomāt tām izskaidrojumu.
Attiecības ar Lukasu.
Paplašinātais Visums tika būvēts ar Džordža Lukasa ziņu un piekrišanu, kurš „uzdāvināja” autoriem laikmetu pēc „Džedaja atgriešanās”. Par notikumiem pirms „Jaunās cerības” viņš stāstīt aizliedza, tāpēc ka gatavojās filmēt prikvelus. Tas gan netraucēja Kevinam Andersonam radīt komiksu sēriju „Teiksmas par džedajiem” par tālās galaktikas tālo pagātni.
Deviņdesmito gadu sākumā Lukasam veicās slikti. „Zvaigžņu karu” popularitāte bija palikusi pagātnē, bet finansiālo stāvokli grāva šķiršanās ar sievu. Lukass sen bija attiecies no plāna, uzņemt trīs triloģijas un cerēja tikai uz prikveliem – ja tikai būtu nauda. Un tad iznāca Timotija Zana un viņa sekotāju romāni. Interese par „Zvaigžņu kariem” atgriezās, nauda sāka plūst kā upe, un Lukass ieguva iespēju realizēt savus sapņus. Tajās dienās viņš nekautrējās teikt atzinīgus vārdus Paplašinātā Visuma radītājiem.
Taču Džordžs viegli atsakās no iepriekš teiktā. Kad viņš izlaida prikvelus, izrādījās, ka tie lielā mērā runā pretī Paplašinātajam Visumam. Pat neņemot vērā, ka tās autori savā laikā personīgi konsultējās ar Lukasu. Džordžs sāka noraidīt jebkādu saistību ar viņa pasauli un citu autoru darbiem. Taču, tajā pašā laikā turpinot pelnīt ar viņu darbu labu naudu un nemulstot aizņemties viņu idejas.
„Es nesekoju tam visam. Es neesmu lasījis nevienu grāmatu. Es neko nezinu par šo pasauli, tas atšķiras no Visuma, ko esmu radījis es. Taču es cenšos pretrunas novest līdz minimumam. Tagad eksistē „Zvaigžņu karu enciklopēdija”. Un, ja es izdomāju vārdu vai vēl kaut ko, es ieskatos tajā, lai paskatītos, vai kaut ko tādu kāds jau nav izgudrojis pirms manis”. (Džordžs Lūkass.)
Pēdējās dienas.
Juku dienas Paplašinātajā Visumā sākās 2008. gadā, kad parādījās multseriāls „Klonu kari”. Agrāk šī kara gaita bija sīki aprakstīta komiksos un grāmatās, bet Lukass tajā neiejaucās. Šoreiz Lukass kontrolēja scenāriju pats, tāpēc seriāls vienā laidā runā pretī Paplašinātajam Visumam. Turklāt Džordža piedalīšanās automātiski deva „Klonu kariem” prioritāti pār citiem materiāliem. Līlandam Čī nācās izdomāt skaidrojumus ar vien jaunām un jaunām nesaistēm.
Tajā pašā laikā izdevniecības Del Rey un Dark Horse sāka teikt, ka vairāk nedomā sekot kanonam. Ja agrāk to autoriem prasīja iepazīties ar izziņu materiālu kalniem, tad tagad Paplašinātā Visuma nezināšana kļuva gandrīz vai par priekšrocību.
Paplašinātā Visuma liktenis galīgi tika izlemts, kad Disney nopirka Lucasfilm. 2014. gada 25. aprīlī visai agrāk eksistējošai Paplašinātā Visuma pasaulei tika iedots statuss „Leģendārā”. Viss tās materiāls kļuva par nekanonu.
Visuma jaunie noteikumi.
Šo rūgto tableti Lucasfilm saldināja ar diviem jaunumiem. Pirmkārt, jauniem autoriem nav aizliegts smelt idejas no iepriekšējā kanona. Pavisam nekanonisks tiek uzskatīts tikai tas, kas ir pilnīgā pretrunā ar jaunajām filmām un seriāliem.
Otrkārt, Lucasfilm atsacījās no „kanona līmeņiem”. Tie eksistēja tikai tāpēc, ka Lukasa viedoklis bija izšķirošais. Pēc Džordža aiziešanas pensijā visus radītājus vienādoja. Bet, lai sekotu kanonam, radot jaunas filmas, seriālus, komiksus un spēles, Lucasfilm radīja Sižetu grupu. Tajā citu starpā iekļāvās arī Līlands Čī un „Zvaigžņu karu” ceļveža autors Pablo Idalgo.
Pēc būtības mainījies ir maz. Sižetu grupa dara to, ko kādreiz darīja viens pats Līlands Čī. Un kanonam sekos tie paši cilvēki, kuri kādreiz jau tika galā ar šo uzdevumu. Pat grāmatu cikla autoros iesauca tās pašas pazīstamās sejas: Džonu Džeksonu Milleru, Alanu Dīnu Fosteru, Polu Kempu, Kristiju Goldenu un Džeimsu Luseno.
Vai bija cits ceļš?
Nomainot veco kanonu, ”Zvaigžņu karu” Visums zaudēja unikalitāti. Neskatoties uz sīkām nesaistēm, trīsdesmit gadus tas bija gandrīz vai vienīgais multimediju Visums, kas spēja saglabāt vienu kanonu, bez visām „paralēlajām pasaulēm”, kas bija pieņemtas Marvel un DC. Tagad mēs neesam nodrošināti no tā, ka pēc gadiem divdesmit franšīzi nepārlādēs kārtējās filmu sērijas dēļ.
No lietišķās puses Disney lēmums nesaistīt jaunās filmas ar Paplašināto Visumu ir pilnīgi attaisnojams. Jā, daudzi fani sapņoja par Paplašinātā Visuma grāmatu ekranizāciju, vispirms jau par Trauna triloģiju vai „Jaunā džedaju ordeņa” ciklu. Taču šie sapņi bija nereāli – neviens nekad neekranizē sekundāro (pēc motīviem radīto) literatūru. Jaunas filmas ir domātas vienkāršam skatītājam, kurš labākā gadījumā ir redzējis sešas vecās filmas. Nevar prasīt, lai skatītāji būtu lasījuši vēl arī desmitiem grāmatu.
Nevar teikt, ka Disney un Lucasfilm nebija citas izejas. Varēja ieslēgt Paplašinātā Visuma elementus septītās epizodes sižetā un pastāstīt par notikumiem drīz pēc „Džedaja atgriešanās” beigām. Taču Hemils, Fords un Fišere tādā gadījumā vairs nevarētu jaunajās filmās piedalīties vecuma dēļ.
Varēja arī pārnest „Leģendu” kategorijā ne visu Paplašināto Visumu, bet tikai notikumus pēc sestās epizodes. Taču tad Sižetu grupai nāktos patiešām iejaukties scenāristu un rakstnieku darbā. Izskatās, ka Čī un kompānija nolēma nesarežģīt sev dzīvi.