Ideju par žurku izmantošanu Vītdžens smēlies no savas bērnības mīlules žurkas. 1990. gadā viņš nodibināja APOPO, lai apmācītu vietējās Āfrikas žurkas meklēt šajā reģionā kājnieku mīnas. Tas viņām izdevās tik labi, ka 2003. gadā APOPO sāka trenēt savus izcilās ožas „darbiniekus” uzost TB baciļus siekalu paraugos. Pasaulē slimību diagnosticēšanai tiek izmantoti arī suņi, tomēr Vītdžens uzskata, ka žurkas ir vislabākie un piemērotākie dzīvnieki šim darbam. „Ko vien suņi var atklāt, to pašu var izdarīt arī žurkas. Viņas ir daudz mierīgākas par citiem mazajiem dzīvniekiem, ļoti inteliģentas un sabiedriskas, un viņas mīl cilvēkus. Strādāt ar viņām - kā nodarboties ar mājas mīluli!” smaida Vītdžens. Svarīgi arī tas, ka žurku izmantošana izmaksā daudz lētāk nekā suņu, kas ļaus tās izmantot arī mazattīstītajās valstīs, kur ir ierobežoti resursi.

Šis jaunums varētu būt ļoti noderīgs, jo TB bieži vien neizdodas laikus noteikt, kā rezultātā apmēram puse saslimušo iet bojā. Agras slimības stadijas diagnosticēšana ļoti nepieciešama arī tāpēc, ka TB baciļi izplatās viegli un strauji, slimajam klepojot, šķaudot, izdalot siekalas un pat runājot.
Interesanti, ka 12 gadu laikā, strādājot ar žurkām, neviens APOPO darbinieks no viņām nav saķēris nekādu slimību. Žurkas ir izturīgas pret TB un vairākām tropu slimībām. Gadsimtiem ilgi žurkas tiek vainotas mēra izplatīšanā un lielākoties uztvertas ar pretīgumu, lai gan pakāpeniski cilvēces attieksme pret viņām ir mainījusies. Stāsts par to, kā žurkas kļuva mājas mīlules, ir ļoti interesanta vēsture. Un, cerams, tagad APOPO žurkas tajā ierakstīs vēl vienu gaišu lappusi.

http://www.zveriem.lv/raksti/skirnes/tendences/zurkas-diagnostice-tuberkulozi-visatrak