Vudu kults.

Pašlaik vispārpieņemtais jēdziens „zombijs” (arī „zombi”) izplatījās vēlāk par citiem, 1. daļā minētajiem. Tas pasaulē ienāca no Āfrikas kopā ar vudu reliģiju. Kad ar Amerikas atklāšanu eiropieši masveidā atkal sāka nodarboties ar vergu tirdzniecību, melnādainie gūstekņi sākumā atveda to uz Haiti un uz citām Karību valstīm, bet pēc tam uz Amerikas kontinentu. Āfrikāņu valodās bija vārds „nazmbi” jeb „žambi”, kas dažos dialektos nozīmēja „mirušā dvēsele” jeb „spoks”.

Saskaņā ar vudu kultu, ko piekopa daudzi vergi, par zombijiem pārvērtās nogalināto dvēseles, kas nebija sagaidījušas dievu atļauju apvienoties ar senčiem. Kamēr vardarbīgas nāves upuru dvēseles gaidīja dievu gribas izpausmi, paliekot pie saviem kapiem, tās varēja savā varā pārņemt vareni, ļaunie burvji. Ar burvestībām atdzīvinātie miroņi kļuva par viņu vergiem.

Dzīvo miroņu nakts.

1819. gadā Amerikā sen zināmais vārds „zombi” nonāca līdz Eiropai. Pirmais zombijus piemin savā prozaiskajā „Brazīlijas vēsturē” angļu dzejnieks-romantiķis un ceļotājs Roberts Sautijs.

Apmēram simts gadu pēc publikācijas, 1989. gadā amerikāņu okultista Viljama Sibruka grāmata „Maģijas sala” radīja angļu valodā runājošā pasaulē pirmos zombijmānijas asnus. Uzskatot, ka visam pasaulē ir racionāls, zinātnisks skaidrojums, viņš devās uz Haiti, pētīt nāves kultu. Tur viņš dzīvoja vudu priesterienes mājā un pat piedalījās ceremonijās, kur cilvēku pārvērta zombijā.

Grāmata bija uz izķeršanu, pēc trīs gadiem Holivuda uzņēma pirmo filmu par dzīvajiem miroņiem „Baltais zombijs”. Darbības vieta – Haiti. Tajā filmējās ungāru aktieris Bela Lugoši. Pēc gada viņš kļuva slavens Drakulas lomā.

Zombiji okupēja ekrānu. Dažas filmas par viņiem kļuva par amerikāņu kinoklasiku. 1968. gadā režisors Džordžs Romero uzņēma šausmu filmu, kas tieši par tādu klasiku kļuva – „Dzīvo miroņu nakts”. To iekļāva Nacionālajā filmu reģistrā, lai glabātu ASV Kongresa bibliotēkā. Pēc desmit gadiem tas pats režisors skatītājiem parādīja „Miroņu ausmu”. 1985. gadā tai sekoja „Mirušo diena”. Kinokritiķi un skatītāji nosauca Romero par mūsdienu zombiju tēvu.

1990. gados japāņi pārpludināja tirgu ar zombiju videospēlēm. Īpaši daudz pircēji bija „Mirušo namam” un „Ļaunuma miteklim” („Rezident Evil” – latviski, „Nezūdošajam ļaunumam”). Vēlāk pēc tiem tika uzņemtas filmas. Videozombiji un to kopijas uz ekrāna taisīja ļaunas lietas daudz ātrāk par saviem kinopretiniekiem. Pateicoties tam, dzīvie miroņi atjaunoja savas uz laiku vājākas palikušās pozīcijas masu kultūrā.

Mūsu gadsimta sākumā viņu tēls mainījās. Kino sākās humanizācija un pat tāda kā staigājošo miroņu romantizācija. Viņiem parādījās tieksme draudzēties un pat mīlestība pret cilvēkiem. Parādījās filmas ar komēdijas elementiem.

Pēdējā desmitgadē zombiju kinoindustrija izdzīvo augšupeju. 2014. gadā par viņiem tika uzņemtas 55 filmas. 2010. gadā ASV sāka uzņemt ļoti populāro teleseriālu „Staigājošie miroņi”. Amerikāņi, kuri mīl kino vairāk par grāmatām, skatās to jau desmit gadus. Šajā gadā sāksies 11. sezona.

Attēli:

1-Romero, 2-Dzivo miroņu nakts kadrs, 3-Nezūdošā ļaunuma kadrs.