Tomēr Žoao Mageižu to izmanto pētot galaktiku relikto starojumu (mikroviļņu fona starojumu - katrs to var novērot, ja pārslēdz TV uz kanālu, kur pašlaik nav raidījumu - zināmā baltmelno punktiņu deja). Novērojot šo starojumu Visuma "aukstajās" un "karstajās" daļās, Mageižu atklāja, ka reliktā starojuma izmaiņas nav nejaušas, bet sakārtotas, kas liek apšaubīt Visuma rašanās vispārpieņemto Lielā Sprādziena teoriju.

Šaubīties par Lielā Sprādziena teoriju liek arī tā sauktā Horizonta problēma. Tātad, notiek Lielas Sprādziens, rodas Visums un tā daļas ar vienādu ātrumu traucas prom no centra. Līdz izveidojas tagadējais galaktiku sadalījums Visumā. Taču ir problēma, kāpēc visas galaktikas ir vairāk vai mazāk vienādas, ja atrodas tik bezgala tālu, ka gaisma līdz tām pat vēl nav aizkļuvusi. Mēs redzam tikai to Visuma daļu no kurienes līdz mums ir atnākusi gaisma. Tātad milzīgu sfēru, viegli apjaust, ka galaktikā, kas atrodas šīs iedomātās sfēras malā, labākā gadījumā redzēs mūsu galaktiku, bet tās galaktikas, kas atradīsies aiz mums attiecībā pret minēto galaktiku no turienes nebūs redzamas. Tad kāpēc tās visas ir vienādas? Vai var iedomāties divus cilvēkus, kas neko nezina viens apr otru, izaugam pilnīgi vienādus? Grūti iedomāties. Tas ir lielākais Lielā Sprādziena teorijas mīnuss. Ilgi meklējuši atbildi, zinātnieki nolēma, ka iespējams, sprādziena sākumā visa masa Visumā kustējās ar lielāku ātrumu un, tā sacīt, paguva iepazīties. To nosauca par Kosmosa uzblīšanu un tā it kā atrisināja šo problēmu ar vienu "bet". Nav nekādu pierādījumu, ka šāda "uzblīšana" ir notikusi.

Mageižu pēc ilgām pārdomām nolemj, ka galaktikas visur ir vienādas tāpēc, ka Lielā sprādziena sākuma posmā gaismas ātrums bija lielāks un galaktikas "paspēja iepazīties". Tas atrisina Horizonta problēmu, taču - apgāž Einšteina teorijas. Nav nekāds brīnums, ka pasaules zinātnieki nepieņem viņa teorijas un sāk dēvēt par slikto puisi jeb Slikto Mageižu (Wrong Magueijo). Tikai laiks pierādīs, kam ir bijusi taisnība.

Ja gaismas ātrums gaisā, ūdenī, stiklā un citās vielās ir mazāks, nekā vakuumā, tad kāpēc tas kaut kādos apstākļos nevar būt lielāks par slaveno konstanti c?

http://en.wikipedia.org/wiki/Jo%C3%A3o_Magueijo

http://en.wikipedia.org/wiki/Anisotropy#Physics

Par savām teorijām Žoao Mageižu stāsta arī dokumentālajā filmā "João Magueijo's Big Bang"

http://science.discovery.com/tv/joao-magueijo/joao-magueijo.html

Filmu pa fragmentiem var noskatīties YouTube: Joao Magueijo 1/5 BIG BANG (ENGLISH)

http://www.youtube.com/watch?v=P_mvEd9VN6g

http://rovemonteux.net/2010/03/01/joao-magueijos-big-bang-and-cosmology/