Tikko dienas gaismu ieraudzījušajā Didža Sedlenieka stāstu krājumā "Bohēmijas zaglis" (apgāds "Zvaigzne ABC") tā saucamajai īstajai fantastikai – versijām, kā cilvēku un cilvēci ietekmē reālas vai izgudrotas tehnoloģijas, – strikti runājot, gan atbilst vien pāris stāstu. Pārējie drīzāk piederīgi fantāzijas žanram.
Kopumā krājums atstāj vēlēšanos pēc turpinājuma – iespējams, profesionālāka, nostrādātāka, Latvijas garīgajam laukam tuvāka, kā arī rada interesi noskaidrot, kas tad vēl šobrīd notiek latviešu fantastikas žanrā?
Apgādā "Zvaigzne ABC" patlaban sagatavošanā atrodas Toma Kreicberga stāstu krājums "Dubultnieki". Pasaulē pazīstamais, bet Latvijā mazzināmais latviešu autors 2009. gadā uzvarēja konkursā "Nākotnes rakstnieki un ilustratori" un līdz šim ir publicējies tikai angļu valodā vairākos prestižos fantastikas un fantāzijas žanra žurnālos. Atsevišķus Toma Kreicberga stāstus var atrast pasaules tīmeklī, un tie ir patiešām intriģējoši. Domājams, rakstniekam palīdz specifiskās zināšanas – 2003. gadā viņš devās uz ASV studēt fiziku Rīda koledžā Portlendā. Toma Kreicberga stāsti apvieno zinātniskās fantastikas labākās iezīmes – sniedz ieskatu vēl neapjaustās tehnoloģiju iespējās, neuzbāzīgi raksturojot cilvēka būtību. "Dubultnieku" iznākšanu šobrīd apgrūtinot nepieciešamība tulkot tehnoloģiju – gan pastāvošu, gan neeksistējošu – terminus, kuri latviešu valodā nav "pieradināti".
Lasītāji gan zinātniskās fantastikas, gan arī fantāzijas darbus lasa visai labprāt. Par to liecina fakts, ka ik pa brīdim kāds fantastikas vai fantāzijas darbs iznācis teju katrā nozīmīgajā apgādā. Šim žanram pieskaitāmi arī vairāki izdevniecībā "Lauku Avīze" klajā nākušie romāni, piemēram, "Gaisma no vakariem" (Egils Ermansons), "Latvijas Tarzāns" (Andris Puriņš), "Pulksteņmeistars un Luīze" (Māris Pauzers). Apgāds popularizējis arī kaimiņvalsts Igaunijas devumu fantāzijas žanrā, izdodot Andrusa Kivirehka romānus "Rijkuris jeb Novembris" un "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus".
Par lasītāju interesi pārliecinājies arī apgāda "Hekate" dibinātājs Imants Belogrīvs, kurš pirmais šo lauciņu Latvijā kopa regulāri. Pirmās apgādā iznākušās grāmatas – Ursulas Le Gvinas "Jūrzemes sērijas" romāni – bijušas ļoti pieprasītas. Tāpat diezgan liela atsaucība bijusi izsludinātajiem oriģinālstāstu konkursiem, kuri gan beigušies bez uzvarētājiem. Tagad izdevējs domā, ka, iespējams, bijis pārāk prasīgs gan pret lasītājiem, gan pret rakstītājiem, izdodot tikai ļoti augstvērtīgus darbus. "Es vēlējos, lai apbalvotie darbi būtu augstvērtīgi vismaz vienā pozīcijā – vai nu vērtējot no žanra iezīmēm, vai arī literārās kvalitātes," teic I. Belogrīvs. Un prāto, ka, iespējams, pareizāk rīkojas Latvijas Fantāzijas un fantastikas biedrība, kura ik gadu izsludina oriģinālstāstu konkursu, pasniedzot kaut nelielas veicināšanas balvas. Vēl lielāks rosinātājs noteikti esot apgāda "Zvaigzne ABC" oriģinālliteratūras konkursi, kuru rezultāts ir, piemēram, Lauras Dreižes fantāzijas romāns "Pūķa dziesma".
Imants Belogrīvs uzsver, ka pretēji izplatītajam uzskatam fantastikas rakstīšana prasa plašas un dziļas zināšanas un pastāvīgu, regulāru darbu. Trūkumus vai nu vienā, vai otrā sastāvdaļā, pēc viņa domām, var pamanīt teju katra latviešu autora mēģinājumos fantastikas žanrā.
Latvijas Fantāzijas un fantastikas biedrības sekretāre Andra Gustavsone situāciju vērtē cerīgāk, minot, ka no 23 šāgada konkursam iesūtītajiem darbiem kā žanram neatbilstošs diskvalificēts tikai viens. Viņa arī norāda, ka diezgan daudzi latviešu rakstnieki iemēģinājuši roku fantastikas žanrā, taču, iespējams, lasītāji tos nav pamanījuši aiz slavenākajiem Aizeka Azimova, Reja Bredberija, brāļu Strugacku darbiem.
Bet, nobeigumā atgriežoties pie D. Sedlenieka nule kā klajā nākušā stāstu krājuma "Bohēmijas zaglis", jāatzīst, ka daļā stāstu – īpaši kosmiskās fantastikas stilistikā ieturētajos – jūtams naivums, kas liecina par žanra labāko darbu nepārzināšanu. Citiem – trūkst prasīga redaktora rokas. Taču krājumā ir arī ļoti labi stāsti. "Amulets" un "Bohēmijas zaglis" sniedz paralēlās vēstures versiju par tā saucamās "Sātana bībeles" tapšanu, vienlaikus ironizējot par alkatību, stāsts "Gadsimta izgudrojums" lasāms gandrīz vai kā antitēze daudzajiem fantastikas darbiem par iespējamu enerģijas apmaiņu ar paralēlajiem visumiem, bet "Lietišķā sarakste" piedāvā rūpīgi strukturētu, humoristisku un aizraujošu versiju par dinozauru bojāeju.
UZZIŅA
l Īsts fantastikas žanra uzplaukums sākās ar Žila Verna un Herberta Velsa romāniem. Pirmais latviešu fantastikas žanra romāns datējams ar 20. gadu sākumu.
Latviešu autori, kuri rakstījuši arī fantastikas darbus
l Skuju Frīdis, romāns "Sidrabota saule lec"
l Anna Sakse, stāsts "Lidojums uz Mēnesi"
l Fricis Rokpelnis, luga "Zaļais stars"
l Anatols Imermanis, romāns "Mortona piramīda"
l Vladimirs Kaijaks, stāstu krājums "Visu rožu roze"
l Andris Puriņš, romāni "Bezrūpīgie ceļotāji", "Latviešu Tarzāns"
l Laimdota Sēle, romāns "Spoguļa pārbaude"
l Egils Ermansons, romāni "Cilvēks ar bērnu ratiņiem", "Gaisma no vakariem" ("LA" izdevniecībā).
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317763:pilngi-fantastiska-pasaule&catid=92:literatra&Itemid=207