Starptautiska zinātnieku komanda Deivida Martinesa Delgado (Maksa Planka Astronomijas institūts) vadībā veica pētījumu, atklājot "slepenu" pundurgalaktiku saplūšanu, kur mazākā no galaktikām ir praktiski neredzama, tomēr tā būtiski ietekmē lielāko pundurgalaktiku.
Ārons Romanovskis un Džeikobs Arnolds no Kalifornijas universitātes izmantoja Subaru teleskopu, lai iegūtu detalizētus attēlus, kuros varētu redzāt individuālas zvaigznes pundurgalaktikas NGC 4449 ārējos reģionos. Iegūtajos attēlos viņi atklāja, ka zvaigžņu plūsma, kas novērojama NGC 4449 ārējos apgabalos, ir atliekas no vēl mazākas pavadoņagalaktikas, kura saplūst ar lielāko no pundurgalaktikām.
"Es domāju, ka nekad neesmu redzējis galaktiku saplūšanu tik detalizēti, ka iespējams izšķirt individuālas zvaigznes. Tas patiesi ir iespaidīgs attēls," teica Romanovskis.
Sākotnēji zvaigžņu plūsmu pamanīja Krievijas astronomi, kas pētīja digitalizētās fotoplates. Martiness Delgado noorganizēja tālāko izpēti, lai noskaidrotu, kā ir veidojies šis objekts. Ja tas būtu tikai nedaudz blāvāks vai arī atrastos tālāk no NGC 4449, iespējams, astronomi to nebūtu pamanījuši.
NGC 4449 atrodas 12,5 miljonu gaismas gadu attālumā un pieder Medību Suņu galaktikas grupai.
Sākotnēji Delgado aicināja palīgā astrofotogrāfu Džeju Gabani, kas NGC 4449 un zvaigžņu plūsmu nofotografēja ar 0,5 metru lielo teleskopu Blakbērdsas observatorijā. Iegūtajos attēlos blāvā struktūra bija redzama.
Pēc tam pētījumā iesaistījās Romanovskis un Arnolds, kuri objektu nofotografēja ar 8,2 metrus lielo Subaru teleskopu un tā Suprime-Cam kameru, iegūstot skaidru pierādījumu pundurgalaktiku saplūšanai.
Modernās kosmoloģijas viena no pamatteorijām apgalvo, ka lielās galaktikas ir veidojušās, saplūstot vairākām mazām galaktikām. Lai gan astronomiem ir izdevies reģistrēt daudzus gadījumus, kad saplūst lielas galaktikas, pundurgalaktiku apvienošanos līdz šim ir bijis grūti sameklēt.
Teorija norādīja, ka līdzīgiem saplūšanas procesiem vajadzētu notikt arī mazākos mērogos, mazām galaktikām "aprijot" vēl mazākas. Tā galaktikas aug.
"Tagad mums ir šī brīnišķīgā fotogrāfija, kurā redzama pundurgalaktika, kas apēd vēl mazāku pundurgalaktiku. Jūs redzat mazāko galaktiku tuvojamies un tā tiek saplosīta, laika gaitā tās zvaigznes izkaisīsies lielākās galaktikas halo," piebilda Romanovskis.
Novērojumi liecina, ka daudzu pundurgalaktiku halo varētu būt atliekas no agrākiem saplūšanas notikumiem. Pateicoties abu galaktiku mijiedarbībai ir aizsākusies intensīva jaunu zvaigžņu veidošanās NGC 4449.
"Šī galaktika ir slavena ar jaunu zvaigžņu veidošanos un, šķiet, ka mēs esam atraduši tās cēloni. Gravitācijas mijiedarbība ar otru galaktiku ir sajaukusi gāzi lielākajā galaktikā un izraisījusi zvaigžņu dzimšanu," skaidroja Romanovskis.