Jorkas universitātes Arheoloģijas fakultātes zinātnieku izstrādātais četru pakāpju modelis iezīmē cilvēku empātijas pirmsākumus pirms aptuveni sešiem miljoniem gadu, kad cilvēku un šimpanzu kopīgie senči sāka palīdzēt viens otram. Pēc viņu domām, "Homo erectus" sāka izrādīt līdzjūtību pirms aptuveni 1,8 miljoniem gadu, rūpējoties par slimajiem, kā arī īpaši izturoties pret mirušajiem, kas liek domāt, ka viņi sērojuši par tuvinieku un mīļoto bojāeju.
Savukārt "Homo sapiens" līdzjūtība paplašinājās arī uz svešiniekiem, dzīvniekiem, objektiem un abstraktiem jēdzieniem.
"Līdzjūtība, iespējams, ir visfundamentālākā cilvēku emocija," norādīja pētījuma vadītāja Penija Spikinsa. "Tā mūs sasaista kopā un var mūs iedvesmot, taču tā ir arī trausla un zūdoša. Šis acīmredzamais trauslums padara mūsu senāko priekšteču līdzjūtības attīstības pierādījumu izskatīšanu par unikālu izaicinājumu, tomēr arheoloģiskās liecības glabā kādu svarīgu stāstu par līdzjūtības priekšvēsturi."
"Tradicionāli mēs esam pievērsuši uzmanību tam, ko agrīnie cilvēki domāja cits par citu, taču varbūt ir īstais laiks drīzāk raudzīties uz to, vai viņi rūpējās viens par otru."