Apendikss cilvēkam

Zālēdājiem apendikss pēc izmēra ir visai liels, un tā galvenā funkcija ir palīdzība augu valsts pārtikas sagremošanā. Turpretī cilvēkam ilgu laiku resnās zarnas piedēkļa nozīme bija neskaidrs, jo apendiksa nozīme barības pārstrādāšanā ir niecīga. Pēc biologu un paleontologu domām, šo piedēkli mēs esam mantojuši no attāliem senčiem, kas pārtika galvenokārt no augu valsts veltēm.

Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka apendiksam ir zināma nozīme imūnaizsardzībā, jo tajā ir ievērojams daudzums limfoīdo audu. Joprojām nav skaidrs, vai tas ir atavisms, tomēr apendikss itin bieži par sevi atgādina: ik gadu tiek veiktas tūkstošiem operācijas, turklāt simtiem - ar letālu iznākumu.

Krūtsgali vīriešiem

Piena dziedzeru lietderība vīriešiem vēl aizvien ir neatrisināts jautājums. Neraugoties uz dažādām spekulatīvām teorijām, vairums zinātnieku uzskata, ka šī orgāna anatomiskā līdzība abiem dzimumiem izskaidrojama ar to, ka agrīnajās stadijās vīriešu un sieviešu dzimuma augļa embrioģenēze norisinās vienādi. Zināms gan, ka ar piena dziedzeru vēzi slimo ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, turklāt dažiem vīriešiem var pat parādīties "mātes" piens (tas gan saistīts ar nopietnām endokrīnām slimībām).

Pātagastes ķirzaku tēviņi

Šī ķirzaku suga iztiek bez tēviņiem, jo to mazuļi attīstās no neapaugļotām olšūnām, bet mātītes klonē pašas sevi, nodrošinot sugas eksistenci. Interesanti, ka dažas mātītes uzvedas kā tēviņi, imitējot viņu uzvedību un pat pārojoties ar citām mātītēm, bet kāpēc šai sugai piemīt šāds atavisms, zinātniekiem nav skaidrs.

Dzimumorgāni pienenēm

Tāpat kā citiem augiem arī pienenēm ir dzimumorgāni, tomēr šim ziediņam tie ir lieki - tas dod priekšroku bezdzimuma vairošanās procesam jeb veģetācijai. Tiem, kas novērojuši, kā pavasarī lauks ātri vien pārklājas ar šiem dzeltenajiem ziediņiem, ir skaidrs, sevis klonēšana ir daudz ātrāks un ērtāks paņēmiens. Un tomēr pienenēm joprojām ir nefunkcionējošas drīksnas, putekšņlapas un auglenīcas.

Gudrības zobi cilvēkam

Par gudrības zobiem cilvēks parasti domā divas reizes mūžā: kad tie sāpīgi sāk augt vai tieši otrādi - aug nepareizi un zobārstam nākas tos izraut. Taču praktiskas nozīmes mūsdienu cilvēka dzīvē tiem nav, tāpēc to izcelsme tiek saistīta ar mūsu senajiem senčiem, kuriem bija ievērojami lielāki žokļi, tāpēc problēmas ar četriem liekiem zobiem nebija nekādas.

Acis Meksikas zivij astanaksai

Ar zivi, kas Meksikas piekrastē dzīvo okeāna dzīlēs, daba izspēlējusi visai interesantu joku - neraugoties uz to, ka šīm zivīm ir acis, tās ir pilnīgi aklas. Redzes orgāns tām sāk deģenerēt jau embrionālajā periodā, bet nefunkcionējošās acis pārsegtas ar ādu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka neredzīgās astanaksas acis ir atavisms, kas saistīts ar dzīvi okeāna dzīlēs, kur nav gaismas.

Astes kauls cilvēkam

Daži kopā saauguši mugurkaula skriemeļi vairākiem dzīvniekiem kalpo kā aste, tomēr cilvēkam tā nav vajadzīga. Lai gan evolūcijas procesā cilvēks sāka staigāt uz divām kājām un šis balsta orgāns kļuva lieks, vēl joprojām nereti dzimst astaini cilvēku mazuļi.

Viduslaikos visus astainos bērnus kopā ar viņu māmiņām dedzināja uz sārta, apsūdzot sievietes burvestībās un attiecībās ar nelabo. Turpretī tagad plastikas ķirurgi asti bērniem nogriež bez īpašām grūtībām vai zaudējumiem organismam.

Muskulis, kas saceļ matus un ķermeņa apmatojumu

Muskulis, kas saceļ spalvu, dzīvnieku pasaulē pilda svarīgu funkciju - lai aizbiedētu nelūgtu viesi, atliek tikai sasprindzināt šos gludos muskuļus un spalva saceļas. Savukārt cilvēkam šis muskulis spēj izraisīt vienīgi tā saukto "zosādu". Un vispār ķermeņa apmatojums cilvēka dzīvē zaudējis sākotnēji nozīmi, ja neskaita pāris izņēmumus - galvas matus, kas aizsargā no saules, un uzacis, kas aiztur sviedrus.

Pakaļējās ekstremitātes vaļiem

Pirms 100 miljoniem gadu vienīgie mugurkaulnieki uz planētas bija zivis un daži peldoši zīdītāji. Sauszemi viņi tikai sāka palēnām apgūt, tāpēc šim mērķim viņiem sāka attīstīties ekstremitātes. Tomēr daudziem no viņiem evolūcijas gaitā nācās atgriezties savā sākotnējā eksistences vietā, un vieni no tiem bija arī mūsdienu vaļu priekšteči. Kā atgādinājums par dzīvi uz sauszemes vaļiem vēl līdz šim ir rudimentāras kājeles.

Spārni nelidojošiem putniem

Jau 1798. gadā, sešdesmit gadus pirms Darvina pirmās grāmatas publikācijas, franču anatoms Etjēns Žofrī, kopā ar Napoleonu cenzdamies iekarot Ēģipti, aprakstīja putnus, kuriem ir spārni, bet kuri nespēj lidot. Runa bija par strausiem, lai gan zinātnieks tos kļūdaini nodēvēja par kazuāriem.

Gan strausiem, gan kazuāriem ir anatomiski pilnvērtīgi spārni, tomēr tie nefunkcionē. Tādi paši spārni ir arī kivi un kakapo (vienīgajai papagaiļu sugai, kas nelido). Protams, viņi savus spārnus izmanto kā līdzsvara elementus planējot un skrienot, tomēr šis ir viens no izteiktākajiem atavisma piemēriem.

Oriģinālu lasiet šeit