Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Zemūdens pasaules apdzīvošanas sākums.

I.Pirmās zemūdens mājas un to iemītnieki un akvanauti.

N.P. K.	Akvanauti	Ekspedīcijas, zemūdens māju nosaukumi	Atrašanās laiks zem ūdens	Dziļums zem jūras līmeņa	Ekspedīcijas vieta u.c. piezīmes
Amerikas Savienotās Valstis
1.	Robērs Stenjī	Edvīna Linka konstrukcijas hidrostats PPZM	1962.g. 6. – 7.IX	61 m	Pirmais akvanauts. Vidusjūrā, Vilfranšas tuvumā. Zem ūdens 26 stundas
2.	Roberts Tomsons, Lesters Andersens, Roberts Bārts, Sānderss Menings	„Silebs – 1”	1964.g. 1. – 9.VI	60 m	Atlantijas okeānā, pie Bermudu salām
3.	Robērs Stenjī, Džons Lindbergs	Edvīna Linka konstrukcijas zemūdens telts SPID un iglu	1964.g. 30.VI – 2.VII	132 m	Atlantijas okeānā, pie Bahamu salām. 48 stundas zem ūdens.
4.	28 cilvēki 3 maiņās. 1. un 2. maiņas komandieris – Malkolms Skots Kārpenters 3.maiņas komandieris Roberts Šits	„Silebs – 2” un bentiskā laboratorija	1965.g. 29.VIII – 9.X	62 m	Klusajā okeānā, pie Kalifornijas, Ladžolas tuvumā. Viena maiņa zem ūdens – 2 nedēļas. Vēl bez Kārpentera 4 nedēļas zem ūdens pavada Sonnenbergs. Ekspedīcijas „goda biedrs” – delfīns Tefijs.
5.	Ričards Volers, Konrads Nenkens, Eduards Klifords, Džons Vendervokers	„Tektīts”	1969.g. 16.II – 16.IV	15 m	Atlantijas okeānā, Rietumindijā, pie Sentdžonsa salas, 60 dienas
6.	-	„Silebs – 3”	(1969.g. 18 II)		Iekārtojot staciju iet bojā inženieris Kenons; starts – atlikts
Ūdenslīdēju lifti – zemūdens mājas „Kašalots”, „Purisima”. Teleroboti – „Mobots”, „Unumo”, „Solaris” un „Rams”. Nākotnē: zemūdens mājas („Nemo” u.c.) un pilsētas (kara bāzēm un naftas ieguvei).
Francija
1.	Albērs Falko, Klods Veslī	„Piekontinents – 1” („Diogēns”)	1962.g. 14. – 21.IX	10 m	Otrais un trešais akvanauts. Vidusjūrā pie Marseļas. 169 stundas zem ūdens.
2.	- Klods Veslī, Andrē Portlatins, Andrē Folko, Pjērs Gilbērs, Pjērs Vannnī, Raimonds Vesjērs, [Žaks Ivs kusto, Simona Kusto] Andrē Portlatins, Raimonds Kjenzī	„Piekontinents – 2” „Jūras zvaigzne” un zemūdenes „Denīzes” garāža „Raķete”	1963.g. 15.VI – 14.VII [1963.g. 5.VII – 12.VIII]	11 m 25 m	Sarkanajā jūrā, Šāburnū rifā Abi Kusto zem ūdens dzīvo attiecīgi 4 un 5 dienas Pārējo laiku viņi dzīvo „Jūras zvaigznē”.
3.	Andrē Labāns, Žaks Rolē, Kristiāns Bornisē, Raimonds Kolls, Ivs Omērs, Filips Kusto	„Piekontinents – 3” („Šahmāja” jeb „Hoteļlode”)	1965.g. 25.IX – 14.X	110 m	Vidusjūrā pie Ferrā zemesraga. Rekordilgi lielā dziļumā
Telerobots – „Telenauts”. Nākotnē – zemūdens mājas (nākošie „Piekontinenti”) un pilsētas.
Lielbritānija
1.	Kolins Irvens, Džons Hīts	„Zvans (Gloucus)”	1965.g. 13. – 20.IX	10 m	Pirmā angļu zemūdens māja
2.		„Milzis (Kraken)”, „Hidrolebs” u.c. zemūdens mājas			Pirmā – 30,5 m; otrā – 12,5 m dziļi
Nākotnē: zemūdens pilsētas naftas ieguvei, tunelis zem Lamanša u.c.
Čehoslovākija
1.	Josefs Mergls (Čehoslovākija), Migels Montanjess (Kuba)	„Karaību jūra – 1”	1966.g. 16. – 20.VII	20 m	Eksperiments – kopējs ar Kubu, Karaību jūrā pie Havannas. Zem ūdens 72 stundas
2.	Vladimirs Heists, Ladislavs Kocians	„Permons – 3”	1967.g. 2. – 5.III	10 m	Čehoslovākijā, applūdušā karjerā
3.	Vladimirs Heists, Ladislavs Kocians	„Permons – 4”	1968.g septembrī	25 m	Čehoslovākijā, saldūdens baseinā. 102 stundas zem ūdens
Nākotnē: jaunas zemūdens mājas.
Padomju Savienība
1.	Aleksandrs Hajess, Dmitrijs Galaktionovs, Jurijs Sovetovs	„Ihtiandrs – 66”	1966.g 23. – 27.VIII	11 m	Melnajā jūrā, Taurijas piekrastē (Tarhankuta zemesrags). Katrs ne visu laiku.
2.	16 cilvēki, tajā skaitā – Anatolijs Maijers, Vsevolods Džuss, Vladimirs Burnašovs, Venjamins Merlins	„Sadko – 1”	1966.g. augustā	10 līdz 40 m	Melnajā jūrā, Suhumī līcī. 8 komandas, pa diviem cilvēkiem katrā. 1 komanda 6 stundas zem ūdens.
3.	Viljams Muravjobs, Viktors Šabaļins, Aleksandrs Koroļovs	„Astoņkājis”	1967.g. 13. – 26.VIII	10,5 m	Melnajā jūrā pie Karadaga. Apkalpē – 2 cilvēki.
4.	Pirmā apkalpe – Aleksandrs Hajess, Jurijs Sovetovs, Jurijs Kačuro, Vladimirs Pesoks, Sergejs Guļars. Otrā apkalpe – Boriss Pesoks, (Gaļina Guseva), Jevgenijs Spinovs (Marija Baraca), Georgijs Tuņins, Anatolijs Kardašs, Nikolajs Garkuša	„Ihtiandrs – 67”	1967.g. 28. – 11.IX	12 m	Melnajā jūrā, Krimā, Laspī līcī. Meitenes – pēdējās. 3 dienas, attiecīgo puišu vietā
5.	Venjamins Merlins, Nikolajs Ņemcevs	„Sadko – 2”	1967.g. vasaras beigas	25 m	Turpat, kur „Sadko – 1”. 7 dienas zem ūdens. Vispirms – 11 m dziļi.
6.	Pirmā apkalpe – Pāvels Kapļins, Nikolajs Jesins, Vjačeslavs Stepanovs, Aleksandrs Amašukeli, Mihails Rostačuks. Otrā apkalpe – Vladimirs Močalins, Jurijs Jazevs, Vladimirs Plešakovs, Viktors Koršunovs. Trešā apkalpe – Pāvels Borovikovs, Kaarels Orviks, Boriss Gromadskis, Oļegs Kuprikovs, Boriss Moskaļenko Ceturtā apkalpe – Harijs Kurenkovs, Aleksandrs Amašukeli, Igors Meļņikovs, Nikolajs Denisovs	„Černomors – 68” („Černomors – 1”)	1868.g. 9.VIII (pirmās apkalpes nolaišanās datums)	14 m	Vispirms izmēģinājumi. Melnajā jūrā, Kaukāzā, Zilajā līcī. Katra apkalpe dzīvo vairāk par nedēļu. Mājas izmēģinātāji (dziļums 5 tad 14 m): Pāvels Borovikovs, Oļegs Kuprikovs, Aleksandrs Podražanskis, Boriss Pogrebisskis, Georgijs Stefanovs (5 dienas).
7.	Valerijs Skubijs, Jevgeņijs Spinovs, Sergejs Hacets, Jurijs Sovetovs	„Ihtiandrs – 68”	1968.g. vasarā	12 m	Melnajā jūrā, Laspi līcī. 4 dienas. Eksperiments pārtraukts avārijas dēļ
8.	Viljams Muravjovs, Viktors Šabaļins, Aleksandrs Koroļevs	„Astoņkājis – M”	1968.g. 13.VIII – 26.VIII		Melnajā jūrā pie Krimas krastiem
9.	Pirmā apkalpe – Vladislavs Kurilovs, Aleksandrs Amašukeli, Valerijs Čerunovs, Ivans Košels, Aleksandrs Lomovs. Otrā apkalpe – Vladilens Nikolājevs, Viktors Usoļcevs, Aleksandrs Lomovs, Jurijs Kaļiņins, Vladislavs Kurilovs. Vairāk par 10 apkalpēm dzīvo „Astoņkājī” (tajā skaitā arī ļaudis no „Černomora – 2”)	„Černomors – 69” („Černomors – 2” un „Astoņkājis – U”)	1969.g. 13.VIII – 15.X	12 m un 24 m (2.apkalpe)	Melnajā jūrā, Zilajā līcī. „Astoņkājis – U” – 13.VIII – 15.X; „Černomors – 2” – 29.VIII – 13.X. Pirms tam izmēģinātāji: pirmā apkalpe (11 m) – Georgijs Stefanovs, Jurijs Kaļiņins, Venjamins Merlins, Boriss Jahontovs, Aleksandrs Amašukeli; otrā apkalpe (22 m) – Pāvels Borovikovs, Boriss Jahontovs, Aleksandrs Podražanskis, Viktors Brevko. Zinātniskās apkalpes: 1.– 8.dienas no 29.VIII (Kurilovs – 6 dienas) no 27.IX.
10.	Izmēģinātāju apkalpe – Vsevolods Džuss, Džons Rumjancevs, Aleksandrs Monkevičs. Zinātniskā apkalpe – Anatolijs Ignatjevs, Jevgenijs Savčenko, Valentīns Bezzabotnovs	„Sadko – 3”	1969.g. 11. – 28.X	25 m	Melnajā jūrā, Suhumi līcī. Pirmā apkalpe – 3 dienas
Teleroboti – UOAH-3, „Batiandrs” u.c. Drīzumā – sadkiešu voljērs ar ūdenslīdēju zvanu; „Černomord – 70”. Nākotnē – masveidā „Černomori”, „Bentoss – 300” – zemūdens māja – zemūdene; zemūdens pilsētas
Bulgārija
1.	Ivans Petrovs, Stoičo Stoičevs, Garo Tomasjans	„Hebross”	1967.g. 13. – 23.VII	12 m	Bulgarijā, sālsūdens ezerā pie Čaikas ciemata. 6 dienas (sākot no 16.VII zem ūdens).
Drīzumā – zemūdens māja „Hebross – 2”
Polija
1.	Antonijs Denbskis, Aleksandrs Lasauds	„Medūza”	1967.g. 14. – 17.VII	24 m	Klado ezerā pie Gdaņskas. 98 stundas.
2.	Antonijs Dembskis, Ježijs Kuliņskis, Bogdans Beldevskis	„Medūza – 2”	1968.g. 9. – 15.XI	25 m	Baltijas jūrā, Gdaņskas līcī
Drīzumā – zemūdens māja „Medūza – 3” (< 150 m)
Vācijas DR
1.	Manfreds Berners, Kārlis Hanss Foltins	„Malters”	1968.g. 13. – 15.XII	8 m	VDR, ūdenskrātuvē Drēzdenes tuvumā
Vācijas FR
1.	Bioloģiskā un Aviācijas medicīnas institūtu zinātnieki	„Helgolande”	1969.g. jūnijā	20 m -> 100 m	Ziemeļjūrā pie Helgolandes salas. Stacija darbosies pastāvīgi

II.Pirmie zemūdens „debesskrāpji” – salas ar virs- un zemūdens stāviem.

N.P. K.	Akvanauti	Salu nosaukumi	Darba laiks	Atrašanās vieta u.c. piezīmes
Francija
1.	Kristiāns Perjēns, Leons Galenarī, Žans Luijs Lafē, Pjērs Repāns, Gabriels Mariāni	„Noslēpumu sala”	1964.g. janvārī	Vidusjūrā, darbojās pastāvīgi. 1965.g. sākumā pārtraukums (ugunsgrēks, remonts), tad darbs turpinās
Citi zemūdens „debesskrāpji”.
ASV un citas valstis
1.	Salas „Filip”, „Stop”, „Spar” (neapdzīvota) u.c. Atlantijas okeānā.
2,	Naftinieku pilsētas jūrās un okeānos uz pāļiem (Ņetjanije Kamņi un daudzas citas).
Nākotnē – peldoši aerodromi un pilsētas.

III.Ūdens elpošana un mākslīgās žaunas.

Pirmais elpo ar skābekli bagātinātu sālsūdeni amerikāņu akvanauts Frensiss Faleičiks.

Pirmais mākslīgās žaunas (sintētiska auduma plēve) lieto amerikāņu inženieris Valdemārs Eiress.

IV.Dziļūdeņu staciju projekti.

ASV akrila observatorija ar caurspīdīgām sienām (< 1800 m); Mohavas stacija ar stikla sienām (< 6000 m). Indija: projekts „Bottom – Fiks” (3000 < 6000 m).

V.Piezīmes

Mazliet sīkāk par zemūdens urbšanas iekārtām un aparātiem zemūdens naftas atradnēs.

Dažādas urbšanas torņu platformas (iegremdējamās, pašpaceļamās un peldošās) ir (ASV) „Breton Rig-20”, „Kerr-Mc Gee Rig-54”, „De Long Rig-1”, iegremdējams urbšanas mehānisms „Sabrigs” (zemūdens mājas princips). Aparāti atradņu ekspluatācijai: (sistēma ilgstošai iegremdēšanai) ADS; (iegremdējama darba kamera) SWS; zemūdens teltis [visi ASV]; zemūdens laiva – māja „Aržironets” un jau minētais telerobots „Telenauts – 1” [Francija].

Pašas pirmās zemūdens mājas

Darbu sākums	Programmas un zemūdens māju nosaukumi	Dziļums (m)	Ekspedīcijas vadītājs	Valsts
6.IX.62.	„SDC”/”Man in Sea”	60 m	Edvin Link¹	ASV, Beļģija
14.IX.62.	„Prē Continent – I” „Diogēne”	10 m	Jacques Ives² Consteau	Francija, Monako
14.VI.53.	„Prē Continent – II” „Ētoile de mer” „SP 300 Denise” sausā garāža „Fusēe”	11m 27,5 m	-„-	-„-
30.VI.64.	„Man in Sea” „SPID”	132 m	Edvin Link	ASV, Beļģija
20.VII.64.	„Sea lab – I”	58,5 m	George Bond³	ASV
28.VIII.65.	„Sea lab – II”	62 m	-„-	-„-
13.IX.65.	„Glocus”	10 m	⁴	Lielbritānija
21.IX.65	„Prē Continent – III” „EP 3”	100 m	Jacques Ives Consteau	Francija, Monako

1 – Kompānijas „Ocean Sistems” nākošie darbinieki.

2 – Monako okeanogrāfiskais muzejs.

3 – ASV JKF medicīnisko pētījumu laboratorija.

4 – Britu ūdenslīdēju kluba Bonmuntas nodaļa.

Īsumā no cita avota

ASV – Beļģija „Cilvēks jūrā”

barokamera – lifts 6.sept. 62.
„SPID” 30.jūn. 64.

Francija – Monako „Kontinentālais šelfs”

„Precontinent – 1” 14.sept.62.
„Precontinent – 2” 14.jūn. 63.
„Precontinent – 3” 21.sept. 65.

ASV „Jūras laboratorija”

„Sealab – 1” 20.jūl.64.
„Sealab – 2” 28.aug. 65.

„Ūdens laboratorija”

„Hydrolab” ~ jūl. 66.

Lielbritānija „Zvans”

„Gloucus” 13.sept. 65.

ČSSR – (Kuba) „Karību jūra”

„Caribbe – 1” 16. Jūl. 66.
„Permon – 3” 3.mart. 67.
„Permon – 4 ~ sept. 68.

PSRS

„Ihtiandr – 66” 23.aug. 66.
„Sadko – 1” ~aug. 66.
„Sprut” 13.jūl. 67.

Bulgārija

„Hebros – 56” 16.jūl. 67.

P.S. Kā redzam no tālākiem plāniem, kas tika izvirzīti 1970.-80. gados, daudz kas nav piepildījies. Zemūdens pilsētās cilvēki nedzīvo, arī masveidā zemūdens māju ciemati nav izveidojušies, viss ir prozaiskāk un arī tehnikas attīstība ļauj pētīt dzīles bez dzīvošanas tur – lejā.