Atradums pie Smilšu salas
2008.gada rudens sākumā, pateicoties krievu satelītiem, mūsu speciālisti noskaidroja precīzu signālu avota atrašanās vietu – kādas nelielas arktiskās Smilšu salas rajonu. Viņi ar batiskafiem ienira blakus salai un drīz vien 30 metru dziļumā atklāja metāla objektu saplacinātas metāla kapsulas formā.
Šis objekts bija burtiski iemūrēts zemūdens klintī, un tas bija iespaidīgi milzīgs. Tikai daļa, kas bija redzama no klints, bija 15 metrus gara, toties visa kapsula, pēc speciālistu aptuvenām aplēsēm sasniedza gandrīz 60 metrus! Tās virsma bija absolūti gluda, bez spraugā, skrāpējumiem un jebkādām lūkām (vismaz daļa, kas bija pieejama apskatei).
Bet metāls, no kā sastāvēja kapsula, zinātnei nav zināms. Speciālisti vairākkārt mēģināja atvērt kapsulu, bet neviens no viņu rīcībā esošajiem instrumentiem pat nespēja to sabojāt.
2009.gada sākumā tika nolemts veikt klints iežu analīzi, kas ieskāva dīvaino objektu. Cik gan pārsteigti izrādījās pētnieki, kad, pateicoties šai analīzei tika noskaidrots aptuvens tā parādīšanās laiks klintī – pirms 8-10 tūkstošiem gadu!
Neticami, bet fakts: materiāls, no kura sastāvēja kapsula, tik ilgā laika periodā nebija sabrukusi un to pat neskāra korozija. Bargās jūras ūdens, lai arī ar zemu sāls koncentrāciju – to nemaz nebija sabojājis. Bet detalizētāka klints apskate apkārt dīvainajam objektam atklāja citu dīvainu apstākli: kapsula klintī bija “iekususi”. Tas nozīmē, ka uz kapsulas iekļūšanas momentu klintī tās temperatūra bijusi tik augsta, ka tā burtiski izkausēja cieto akmeni – nepāršķēla, bet gan izkausēja! Bet tas ļauj uzskatīt, ka kapsula Laptevu jūrā iekritusi milzīgā ātrumā un no ļoti liela augstuma. Tās krišana varēja novest pie katastrofālām sekām. Viļņi, kas radās kritiena rezultātā, pēc speciālistu aplēsēm. Sasniedza 80 metru augstumu un varēja brīvi nonākt līdz kontinenta sauszemes daļai, pārvarot simtiem kilometru.
Un vēl, interesanti, ka, spriežot pēc klints iežu blīvuma piespiešanās metālam, kapsulai krišanas momentā nebija nekāda aizsargapvalka! Turklāt, tā palika nebojāta! Ja zinātniekiem izdosies noskaidrot precīzu kapsulas sakausējumu, tad cilvēce iegūs vielu, kas vairākas reizes stiprības ziņā pārsniedz uz doto momentu mums zināmos. Žēl tikai, ka dīvaino kapsulu no ūdens izvilkt pagaidām ir neiespējami. Lai to izskaldītu no klints iežiem tādā dziļumā, būs nepieciešama ļoti jaudīga tehnika un milzīgi materiālie resursi.
Vainojami citplanētieši?
Kapsulas atrašana kļuva par iespējamo signālu, kas regulāri tika raidīti no kapsulas (tas, ka tieši kapsula kalpoja par signālu avotu, nevienam šaubas nerada). Signāli parādījās salīdzinoši nesen, tātad, kapsulas iekšienē aktivizējās kāda raidīšanas sistēma. “Ņemot vērā kapsulas tik neparasto un augsto tehnoloģiju raksturojumu, - stāsta viens no pētniekiem, - būtu dīvaini uzskatīt, ka tā sāka darboties nejauši. Iespējams, pirms vairākiem tūkstošiem gadu šādu sistēmu kāds bija speciāli ieprogrammējis, lai pārraidītu signālus tieši mūsdienās. Tādēļ, visticamāk, ka zemūdens atradums var saglabāties ne tikai gadsimtiem ilgi, bet arī brīvi iegūt enerģiju no saviem iekšējiem resursiem, kā arī apstrādāt un nodot informāciju”.
Pēc signālu jaudas speciālisti varēja izskaitļot to attālumu. Izrādījās, ka tie izplatās Saules sistēmas robežās, un, iespējams, paredzēti tam, ka kādi tur atradīsies šajā laikā un saņems tos. Virkne pētnieku uzskata, ka šie “kādi” varētu būt tikai citplanētieši. Tomēr viņu viedokļi atšķiras attiecībā uz to, kādēļ ārpasaules civilizācijas pārstāvjiem būtu bijusi nepieciešamība atstāt kapsulu uz mūsu planētas.