125 centimetrus garās meitenes, kuru arheologi nodēvējuši par Naiju, iespējamais dzīves laiks noteikts, izmantojot radioaktīvā oglekļa analīzi, bet, izpētot viņas zobus, konstatēts, ka meitene gājusi bojā aptuveni 15-16 gadu vecumā.
To, ka Naija dzīvojusi pēdējā ledus laikmeta periodā un, iespējams, ir viena no mūsdienu amerikāņu senčiem, apliecinot atradumi pie viņas mirstīgajām atliekām - tur nirēji uzgājuši 26 sen izmirušu dzīvnieku paliekas, starp kurām ir, piemēram, zobenzobu tīģera kauli.
"Tas, kā skelets ūdenī ir saglabājies, ir pārsteidzoši. Gandrīz visi kauli ir vietā," ārvalstu medijiem stāstījusi paleontoloģe Patrika Bedovsa un atzinusi, ka skeleta ideālais stāvoklis un zobos atrastais DNS ļaus izveidot Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju ģenētisko kodu un noteikt, kas bijuši tagadējo reģiona iedzīvotāju senči.