50. gadu sākumā Raspajs vadījis Ugunszemes-Aļaskas autobraucienu pāri abām Amerikām. 2007. gadā Francijas Ģeogrāfijas biedrība viņam piešķīrusi Lielo ceļojumu zelta medaļu par visu mūža darbu. Literāros darbos atainojas gan ceļojumu iespaidi, gan autora katolisms un franču tradicionālisms. Šogad septembrī intervijā franču žurnālam “Le Point” Raspajs atzinis, ka pati dzīve kopš “Svēto nometnes” iznākšanas pakāpeniski atspēkojusi viņa kritizētājus un pašreizējie imigrantu uzplūdi ir tikai sākums, ar ko būs jāsaskaras Eiropai. Lai mūsu valstis nenogrimtu, būs jāatsakās no līdzjūtības nevietā.
1973. gadā Žans Raspajs savu vīziju par miljoniem bēgļu, kas pāri Vidusjūrai dodas uz Eiropu, aprakstīja futūristiskā romānā “Svēto nometne”. Romānā, kuru pēc iznākšanas kreisi noskaņotie kritiķi nosauca par ksenofobisku un fašistisku –, attēlotos notikumus, cīņu par izdzīvošanu mūsdienu Eiropa un tās tautas piedzīvo realitātē.
No dienvidiem pa jūru uz Eiropu dodas simtiem tūkstošu trešās pasaules imigrantu. Liberālā elite un tās plašsaziņas līdzekļi aicina pilsoņus atvērtu sirdi, un atvērtām durvīm uzņemt tos, kuri bēg no vardarbības un nabadzības.
Nacionālisti brīdina par eiropiešu tautu un baltās rases iznīcināšanu. “Eksperti” diskutē plašsaziņas līdzekļos, cenšoties apslāpēt tautas intuitīvo vēlēšanos nepieļaut notiekošo, kas tuvina neizbēgamu bojāeju. Kreisie inteliģences pārstāvji raksta atklātas vēstules, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja attīstībai.
Austrālija paziņo, ka nelegālus imigrantus neuzņems. Pāvests aicina izrādīt kristīgu žēlsirdību. Savādi, bet imigranti atraida viņiem sniegtu pārtiku un mantas.
Raspaija vīzija pārsteidzoši piepildījās mūsdienās, kad romānu vairākās tirāžās atkārtoti iespieda Francijā, kā arī steidzīgi pārtulkoja un izdeva angliski un vāciski.
https://www.valtersunrapa.lv/lv/e-veikals/gramata/38008/sveto-nometne