Sieviete, jā, Kaura pieņēma, ka tā bija sieviete, kas tur stāvēja uz zara, pacēlusi rokas plecu augstumā. Katrai plaukstai bija trīs pirksti, to galos plati un biezi nagi. Trīs pirksti bija arī kailajām pēdām. Viņa stāvēja, atrāvusi papēžus no zara. Būtnes kājas izskatījās vairāk pēc kazas nevis cilvēka kājām. Visu augumu klāja pelēkbrūna vilna. Radījums bija izspūris, tā lielās acis - ieplestas. Plakanajā degunā divas milzīgas nāsis. Arī mute bija nedabīgi plata, it kā visa seja būtu sāniski izstiepta, bet lūpas - plānas un gandrīz neredzamas. Uz galvas viņai bija nevis kronis, bet trīs pāri zemu, čemurainu ragu.

Iepazīstoties ar grāmatas varoņiem, sanāk iepazīties arī ar viņu dzīves veidu un ieskatīties viņu pasaulē. Jā, viņu pasaule ir sadalīta. Līdz ar to arī pasaules iedzīvotāji ir sadalījušies. Var teikt, ka vienā pasaulē dzīvo vairāku pasauļu iedzīvotāji, kuri viens par otru var nekā nezināt. Ņemot vērā, ka pasaules ierobežojumi sāk brukt, arī grāmatas varoņi iziet no savām apdzīvotajām vietām. Tas, ka Dzīle sāk ienākt tīrumos, kļūst arvien labāk redzams, bet ir brīži, ka pat nav iespējams izvairīties no tā, kas sāk parādīties un ienākt Tīrumos.

Kāds koks, kas auga pašā Dzīles malā, sašķobījās un nogāzās. Pār klints malu parādījās ragaina galva. Tad garš, zvīņains kakls, kas turpināja nirt ārā no Dzīles. Pa vienai vien no meža izsniedzās slaidas, posmainas kājas, līdz nezvēru ieskāva locekļu mudžeklis. Pat tādā attālumā briesmonis bija skaidri saskatāms. Viņa galva bija liela kā zemnieku rati. 

Dzīlei ienākot Tīrumos, sāk parādīties jaunas problēmas, jo pašreizējā situācijā Tīrums ir sauss, bet Kalni ir kaili. Tikai Dzīle ir zaļa, un tā sāk izplesties. Dabai pietrūkst lietus. 

Toties starp pasaules iedzīvotājiem turpina virpuļot emocijas. Brālis satiek brāli, kas bija pazudis gadiem ilgi. Starp iedzīvotājiem virmo cīņās, bet tajā pašā laikā sāk veidoties draudzīgas attiecības, un tad var saprast, ka nebūs vairs tā, kā tas bija kādreiz. To var redzēt, to var manīt, to var just. Cilvēkiem ir dažādi mērķi, bet būs tā, kā pat iedomāties nevar.

Jaučangs grasījās Zaļumu nogalināt, sadurot tā sirdi. Bet Ķamfiram Zaļums bija jāaiznes līdz kalniem. Abiem nevarēja izdoties. Kādam būs jāpadodas.

Galvenais, ka ceļā pēc Zaļuma Jaučangs dodas ar Ķamfiru, bet līdz turienei nonāk arī Kaura ar Hjāršu.

Grāmata ir interesanta. Tās lasīšana dod iespēju iegrimt citā pasaulē, iepazīties ar tās galvenajiem varoņiem un izvērtēt viņu dzīvi, kura vienlaicīgi ir gan vienkārša, gan sarežģīta. Par to nav jābrīnās, jo sanāk klejot pa fantāzijas pasauli.

Pienāk laiks, kad rodas vēlme paskatīties ārpus dzīves robežām, kuras radās pamazām, jo ikdienā ir pierasts, ka dzīve lielāko daļu ir darbs un mājas. Ir cilvēki, kuri labi jūtās tā dzīvojot.

Sieviete, jā, Kaura pieņēma, ka tā bija sieviete, kas tur stāvēja uz zara, pacēlusi rokas plecu augstumā. Katrai plaukstai bija trīs pirksti, to galos plati un biezi nagi. Trīs pirksti bija arī kailajām pēdām.

cilvēkiem. Tā ir laime, kad var ar kādu radinieku pasēdēt un parunāt par viņa dzīvi, jo sarunas var būt ārpus mūsu ikdienas. Var paņemt albūmu, un tad pasekot līdzi sava radinieka dzīves spilgtākajiem notikumiem, var nedaudz ieskatīties arī viņa tuvumā esošo cilvēku dzīves momentos, un tad var atklāt, kāda tad bija tā laika dzīve, jo skaidrs ir tas, ka arī laiks nestāv uz vietas.

https://domgraudi.blogspot.com/2023/04/zala-dzile-toms-deimonds-barvidis.html