Ragaina zaķa tēls sastopams arī senos budistu tekstos, kā neiespējamā, neesošā iemiesojums. Konkrēti, Būdapalita (Buddhapalita) atzīmē, ka „esības neeksistē – tāpat, kā ragi zaķim”.
ASV ragainais zaķis ieguva īpašu popularitāti XX gadsimtā, uzskata, ka tas notika, pateicoties taksidermistu dinastijas pārstāvim Duglasam Herikam (Douglas Herrick; 1920—2003) 1932. gadā, kad viņš joka pēc izgatavoja truša galvu ar ragiem. Turpmāk tāda veida suvenīrus Herika ģimenes uzņēmums izgatavoja tūkstošiem katru gadu, bet viņu dzimtā pilsētiņa Duglasa Vaiomingas štatā oficiāli tika pasludināta par ragaino zaķu galvaspilsētu; Duglasā var nopirkt pat suvenīra licences, kas atļauj nomedīt ragaino zaķi. Licence darbojas divas stundas pēc pusnakts, 31. jūnijā, lai iegūt licenci, ir jāiziet IQ pārbaude, sasniedzot rezultātu, ne vairāk par 72 punktiem. Zaķalopa (vēl viens nosaukums!) galvas īpašnieku vidū ir bijis ASV prezidents Ronalds Reigans, kas rādīja to saviem viesiem Kalifornijas rančo. Ragainais zaķis tādā vai citādā veidā figurē daudzos amerikāņu kultūras darbos - tajā skaitā pazīstamajā Bada Lakija īsmetrāžas animācijas filmā „Auniņš” (Boundin', studija „Pixar”), kas 2003. gadā tika nominēts „Oskara” prēmijai.
Vācu ragainā zaķa suga tiek saukta par „volpertingeru” (Wolpertinger) un kā runā, to var sastapt Bavārijas Alpos. Šajā gadījumā gan zaķa un brieža vai stirnas hibrīds ir tikai atsevišķs gadījums: ar šo nosaukumu var būt pieminēti arī citi dzīvnieki-himēras, koru atsevišķas daļas var piederēt lapsai, vistai un daudziem citiem vietējās faunas pārstāvjiem. Pastāvīga volpertingeru ekspozīcija atrodas Minhenes Medību un zvejniecības muzejā.
No http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%BE%D0%B3%D0%B0%D1%82%D1%8B%D0%B9_%D0%B7%D0%B0%D1%8F%D1%86