Ēdiens – ikdienas šausmas

Miljoniem cilvēku visā pasaulē ēd „fastfudu” (ātrās uzkodas) katru dienu un ir pārliecināti, ka ir dzīvi un veseli. Taču medicīnas eksperimenti rāda, ka ātrās uzkodas ir lēnas iedarbības bumba, kas spēj nostrādāt pēc 10-15 gadiem, ja ātro uzkodu stilā baroties vismaz reizi nedēļā. Cilvēks neuzsprāgs un nepārplīsīs vārda tiešā nozīmē, viņš vienkārši kļūs slims un vientuļš. Taču, kā pašai vienkāršākai sviestmaizei var būt tik graujošas sekas?

Izrādās, ka draudi nāk burtiski no katra fastfuda komponentes, vispirms no bulciņām. Atceraties šodienas bulciņu garšu, to porainību un mīkstumu, kas saglabājas tajās nedēļām! Šī specifiskā un daudziem iemīļotā garša tiek panākta ar īpašu, termofīlu raugu, kas speciāli izaudzēts ar gēnu modifikācijas palīdzību. Tas nav tas pats raugs, kas eksistēja Krievzemē, tas ir raugs, kas nebaidās augstu temperatūru, tas ir raugs, kas dzīvo un sastāda konkurenci produkcijā pat koku un fluorstreptokoku baktērijām. Termofīlās rauga sēnes, nonākot cilvēka vēderā, iedibina tur savu kārtību. Tās kļūst par cilvēka kuņģa floras konkurentēm un izjauc gremošanas procesu. Pēc ekspertu-ķīmiķu vārdiem, zarnu traktā sēnes izspiež tur eksistējošos B grupas vitamīnus, kas rada alerģiju, disbakteriozi, hormotītu, dermatozi, psoriāzi un citas autoimūnas slimības, kas saistītas ar imunitātes zaudēšanu.

Daudzi fastfuda mīlētāji pamana, ka pēc sātīgas maltītes, kas sastāv no hamburgera, kartupeļu porcijas un dzēriena, drīz vien atkal gribas ēst. Jautājums, kāpēc? Porcijas nav mazas, arī produkti ir kalorijām bagāti. Vēders pilns ar ēdienu, taču organismam nav sāta sajūta. Visa lieta ir tā, ka dažādās piedevas padara barību, līdzīgu gļotām. Par to vispirms ir atbildīga fastfuda bulciņām pievienotā graudzāļu olbaltumviela – glutēns. Izveidotās gļotas aplipina fibras, apgrūtinot vitamīnu un mikroelementu uzņemšanu, izsaucot paradoksu: cilvēks - it kā ēd daudz, bet paliek izsalcis. Turklāt gļotas uzkrājas organismā, tāpēc ka tas nespēj tās pārstrādāt un izvadīt laukā. Gļotas ne tikai traucē organismam uzsūkt derīgas vielas, bet arī neļauj normāli noritēt citiem procesiem. Ārsti liecina, ka ilgstošas iesnas un smags klepus bez iemesla – tas nav nekas cits, kā gļotu veidošanās plaušās un deguna papildus dobumos (maxillary sinuses). Bieži te vainīga ir ēšana.

Ātrās ēdināšanas tikla īsts upuris bija Marija Tarhanova. Viss sākās ar to, ka viņa dzemdēja bērnu. Taču atšķirībā no citām sievietēm, kuras pēc dzemdībām pieņēmās svarā, Marija palika ļoti tieva. Padevusies apkārtējo teiktajam, ka tādai vājai sievietei noteikti nepietiek piena, Tarhanova nolēma bērna veselības dēļ pieņemties svarā un sāka lietot fastfūdu. Katru dienu viņa apēda hamburgeru un dzēra piena kokteili. Rezultātā viņa ātri pieņēmās svarā – kopā par 32 kg. 40. izmēra drēbju vietā viņai bija jāpāriet uz 50., kas 1 m 60 cm garai sievietei nemaz nebija tik viegli. Marija saprata, ka tas nav normāli, un nolēma atteikties no ātrajām uzkodām, taču tas nebija tik viegli, jo bija iestājie pieradums. Jau no domām vien, ka vajadzētu aiziet uz ātrās ēdināšanas kafejnīcu, viņai sāka tecēt siekalas. Cita veida produkti viņai vispār vairs neizraisīja interesi. Marija saprata, kā fastfūdā ir kaut kas tāds, kas izraisa atkarību. Pēc ārsta domām, ja cilvēks, kurš visu laiku ēd hamburgerus, ieēdīs ābolu vai gurķi tieši no dobes, tad tie viņam vairs neliksies tik garšīgi kā sintētiskais ēdiens. Iemesls ir tāds, ka dabiskajos produktos garšu un smaržu ir daudz mazāk, kā hamburgerā.

Meitenes stāvoklis strauji pasliktinājās, viņai sāka sāpēt kājas, mugura un kakls. Diagnoze – aritmija un tahikardija. Kādā brīdī organismam iestājās krīze, apēdusi sendviču un iedzērusi kafiju, Marija sajuta asas sāpes vēdera rajonā un taksometrā devās uz pie ārsta. Izrādījās, ka aizkuņģa dziedzeris pārstājis ražot pietiekošu fermentu daudzumu. Viss beidzās ar to, ka Marija ilgu laiku nevarēja vispār neko ieēst un viņai nācās burtiski pārtikt, pa karotītei lietojot citu barību un medikamentus. Ārstēšanās ilga divus gadus. Vienu laiku ārsti noteica diagnozi „anoreksija”. Izrādās, ka arī to spēj radīt fastfūds. Marijas ķermenī bija izjaukti metaboliskie procesi. Pēc diviem nesātīgas ēšanas gadiem organisms vairs nebija spējīgs uzņemt ēdienu. Tagad Marija Tehanova pa gabalu iet garām ātrās ēdināšanas uzņēmumiem.

Literārais personāžs Ostaps Benders no Ilfa un Petrova romāniem bija izdomājis firmu ar nosaukumu „Ragi un nagi”. Šodien tā varētu nosaukt malto gaļu, no kā gatavo kotletes burgeriem. Ātrās ēdināšanas tīkla īpašnieki pārliecina mūs, ka kotletes ir pagatavotas no liellopu gaļas. Varbūt, ka tā tas arī ir? Ragi un nagi taču arī ir govs sastāvdaļa.

Profesionālajos restorānos māk izgatavot burgerus, gan dārgus, gan lētus. Izrādās, ka īstu gaļas kotleti var atrast arī burgerā, tikai tas maksās 400-600 rubļus. Ja hamburgers maksā 7-80 rubļus, tad tajā visdrīzāk būs ragi un nagi.

La saprastu, cik maksā sviestmaize ar kotleti, pietiek ar vienkāršu eksperimentu: nopērciet veikalā gaļu, samaliet un izveidojiet kotleti, pievienojiet maizi, salātlapu, pēc tam saskaitiet izmaksas. Tās būs apmēram 180 rubļi. Ņemiet vērā, ka cena sastāv no mājās pagatavotā burgera izmaksām. Ātrās ēdināšanas kafejnīcā hamburgera izmaksā nav tikai produktu cena, tur ir vēl desmitiem citu izmaksu: darbinieku alga, telpu īre, vienreizējas lietošanas trauku pirkšana un nodokļi. Sviestmaizes cenā 60-70 rubļi produktu cena būs apmēram 20 rubļi. Par tādu cenu pagatavot kaut ko kvalitatīvu nav iespējams.

Maskavas restorators Andrejs Grjaznovs ārzemju investoru uzdevumā vēra vaļā burgeru kafejnīcu tīklu ar kvalitatīvu pārtiku. Viņam vajadzēja izpētīt esošos burgernīcu tīklus. Pusgadu Grjaznovs ēda burgerus, mēģinot saprast to garšas noslēpumus. Rezultātā viņš pieņēmās svarā par 8 kilogramiem un viņam nācās mēnešiem labot sabojāto veselību.

Cepti kartupeļi frī ar garšīgu mērci ir iemīļota bērnu uzkoda, taču labuma no tiem nav nekāda. Ārsti saka, ka vienīgais, ko tie dod organismam, ir pilna vēdera sajūta. Organismā uzkrājas tauki. Kāpēc tad mēs tā mīlam tos ēst? Dietologiem ir ļoti interesants skaidrojums, pēc viņu domām kartupeļos frī ar siera mērci ir ieturēta tāda pati tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu proporcija, kas atrodama mātes pienā. Katra cilvēka garšas atmiņa liek to atcerēties un iedarbojas baudas reflekss, kas rada atkarību.

Fastfūda popularitāte rodas arī no tā, ka tajā garšas imitatoru piedevas, kuru izstrādē piedalās vesela industrija. Pēc būtības tā ir fantomu garša, jo tikai imitē to produktu garšu, kas tur iekšā nemaz nav. Tomēr cilvēka smadzenes to uztver kā īstenību. Pēc būtības šīs piedevas darbojas tieši tāpat kā datorvīrusi – nojauc visas organisma funkcijas, kā to dara datorvīrusi.

Mūsdienu „ķīmijas burvjiem” nav nekādu problēmu imitēt jebkuru garšu un smaržu. Mūsdienu tehnoloģijas ir tādas, ka cilvēks mākslīgo no dabiskā vairs nespēj atšķirt. Turklāt mākslīgās piedevas izsauc fatālu pierašanu pie dotā produkta. Neglābjami veselību bojājošais hotdogs vai izšķīdināmā zupa pārvēršas par iemīļotāko ēdienu.

Bērniem ātrās pagatavošanas ēdienu ēst ir daudz bīstamāk nekā pieaugušajiem. Nenobriedušai bērna psihei ķīmiskās piedevas ir daudz graujošākas. Bērni kļūst atkarīgi no fastfūda daudz ātrāk kā pieaugušie. Mātes gatavotās kotletes un boršči kļūst negaršīgāki un to garšu gammu fona, ko piedāvā ātrās uzkodas. Tas viss izskaidrojams ar to, ka galvas smadzeņu centri, kas atbild par stratēģisko domāšanu un atrodas pieres daļā, sāk attīstīties tikai no 14-15 gadu vecuma. Bērniem ir ārkārtīgi zems stratēģiskās plānošanas horizonts, tieši tāpēc viņi labāk draiskojas, nevis mācās, nesaprotot, ka tas nākotnē negatīvi atsauksies uz viņu dzīvi.

Tāpēc restorānu biznesa pārstāvji, kas veido ātrās uzkodas, īpaši liek uzsvaru uz bērniem. Viņi gatavo sev jaunu patērētāju maiņu. ASV ātrās ēdināšanas nozare katru gadu reklāmā iztērē 33 miljardus dolāru. Krievijas ārsti nonākuši pie bēdīga secinājuma: laikā, kad te eksistē ātrās ēdināšanas tīkli, nopietni pieaudzis bērnu saslimšanas skaits ar tādām bīstamām slimībām kā vēzis.

Mediķi liecina, ka no pārēšanās cietušie cilvēki bieži nespēj paši tikt vaļā no savas atkarības, fastfūds nomāc gribasspēku. Šo cilvēku kuņģis rentgenā izskatās izstiepts, kā otrs zarnu trakts. Tas notiek tāpēc, ka kuņģis mēģina tik galā ar taukaino produktu pikām, kam vēl pa virsu uzliets gāzētais ūdens. Lai ēdiens virzītos pa barošanās sistēmu, ir nepieciešamas šķiedrvielas, kas ātrajās uzkodās vienkārši nav. Tās ir augļos un dārzeņos.

Kā vēl viens iemesls, kāpēc cilvēks sāk lietot ātrās uzkodas, ir spēļu mānija. Kad bērni un jaunieši piesēžas pie datora, lai spēlētu datorspēles, kas ilgst stundām, viņiem nav laika pagatavot normālu ēdienu, palīgā nāk jau gatavās ātrās uzkodas. Lai ēstu parastu ēdienu, ir vajadzīgi galda piederumi. Uzkodas var ēst tūlīt pat un – par sekām jau ir teikts agrāk...

 (Saīsināti no žurnālista grāmatas, bet par citiem draudiem - citreiz.)