Finanšu-kredītu važas
Šodien par kredītu var nopirkt visu - no maizes klaipa līdz lepnam auto. Bankas iemāna ar izdevīgiem hipotēkas noteikumiem, piedāvājot kredītkarti piegādāt gandrīz vai pa pastu, bet mikrokredītus jūs varat saņemt pat piecu minūšu laikā. Banku saukļi ir: "Dzīvojiet ar pilnu krūti jau tagad!" un savādāki.
Pēc statistikas datiem uz 2016. gada martu Krievijas iedzīvotāji bankām bija palikuši parādā 11 triljonus rubļu. Tas ir gandrīz valsts gada budžets! Faktiski 40 miljoni cilvēku jeb trešā daļa no darbaspējīgiem iedzīvotājiem atrodas parādu bedrē, no viņiem tikai 8 miljoni ir spējīgi parādu atdot. Bankas, protams, ir pārliecinātas, ka vainīga ir cilvēku bezatbildība, kredītus ņemot. Vai tā tas ir? Zīmīgs ir kāda cilvēka stāsts. Darba vajadzībām viņam bija nepieciešams dārgs telefons. nopirka viņš to uz kredīta. Pēc nedēļas telefons pārstāja normāli darboties. Salonā viņš noskaidroja, ka uz kredītu ņemtus aparātus neapmaina. Rezultātā cilvēkam par to, ka viņš nedēļu ir lietojis aparātu, nāktos samaksāt tā vērtību, ieskaitot apdrošināšanu, procentus un komisiju. Stāsts beidzās ar to, ka salons tomēr bija ar mieru apmaksāt izdevumus, izņemot brīvprātīgo kredīta apdrošināšanu, ko paņēma banka.
Banku finanšu forumā baņķieri sprieda par to, ka Krievijā cilvēki atsakās ņemt ilglaicīgus kredītus, kuros bankas ir ļoti ieinteresētas. tas ir, lai cilvēku kredīti pārietu mantojumā nākamajām paaudzēm. Tikai tā varot saglabāt esošo finanšu sistēmu.
Daudzi ārzemju pētnieki uzskata, ka šodienas banku sektors ir mehānisms, kā atbrīvot iedzīvotājus no īpašumiem un iekrājumiem. Britu rakstnieks Dēvids Aiks ir pārliecināts, ka šodien bankas izdod kredītus par summu, kas desmit reizes pārsniedz to, kas glabājas to seifos. Tas ir kļuvis iespējams, kreditējot ar tā saukto daļējo rezervāciju. Lieta tā, ka Federālo rezervju sistēma jeb katras valsts Centrālā banka var likumīgi noteikt līdzekļu apjomu, kam jābūt banku rezervē. Patlaban ASV šis apjoms ir 10 procenti.
Tāpēc, ja amerikānis ieskaita rēķinā 10 tūkstošus dolāru, banka atstāj rezervē 10 procentus - tūkstoti, bet pārējos 9 tūkstošus tā var izmantot, lai izsniegtu kredītus. Kredītņēmējs kaut ko nopirks, bet pārdevējs naudu atkal ieskaitīs bankā. Rezultātā jūsu nopelnītie 9 tūkstoši jau būs kļuvuši par kāda cita depozītu. Process turpinās un bankas iegūst arvien vairāk naudas. Tomēr sistēma strādā, ja valsts ekonomikā viss ir labi. Tikko sākas krīze, cilvēki zaudē darbu un pārstāj atmaksāt kredītus, visi kļūstot par baņķieru ķīlniekiem. Ja nauda ir jūsu kabatā, tā ir valsts rūpe, ja bankā, tad par to jau atbild banka, bet banka var arī neatdot jūsu ietaupījumus, ja tie ir izdoti kredītos citiem cilvēkiem. Kā zināms krīzes laikā, vairums kredītu kļūst par neatdodamiem.
Kredītu masveida izplatība visā pasaulē sākās tajā brīdī, kad, pateicoties datoru tehnoloģijām, parādījās elektroniskā nauda. Visu esošo naudu uz Zemes ar procentiem uz parāda ir izdevusi ASV Federālo rezervju sistēma. Nauda procentiem papildus nav radīta, tāpēc, lai parādus dzēstu, ir jāņem vēl lielāks kredīts.
Tas viss kopā sastāda globālo finanšu piramīdu, kas spiež ierindas pilsoņus strādāt, ne tikai korporāciju labā, bet arī, lai apmaksātu procentus no uz parāda pirktajām automašīnām, dzīvokļiem, mēbelēm, sadzīves tehnikai, apģērbam vai ceļojumiem. Saskaitīts, ka tādā ceļā visi planētas strādājošie iedzīvotāji saņem mazāk, kā divus procentus no viņu saražotajām vērtībām. Pārējo iegūst tie, kas izlaiž naudu un kontrolē pasaules banku darbību.
Nav brīnums, ka šāda sistēma, kad vieni var taisīt naudu no zila gaisa, bet citi krīt parādu verdzībā, rada situāciju, kur cilvēki nav ieinteresēti būt godīgi, bet cenšas izdomāt visneiespējamākās mahinācijas, lai kļūtu bagāti. Sabiedrību saēd korupcija, bet ierēdņu alkatība un nesodāmība vairo slēptu niknumu pret šo sistēmu, kas agri vai vēlu var izpausties ielu nemieros. Atkal var parādīties labi zināmie Bulgakova personāži Šarikovs un Švonders, kuri gribēs "paņemt visu un sadalīt". Krievijas iznīcināšana un sagraušana pilnībā saskan ar viņu interesēm!
(Saīsināti no žurnālista grāmatas, bet par citiem draudiem - citreiz.)