[Šie savam laikam izcilie domātāji brīžiem bija akli pret acīmredzamo - visi cilvēki ir dažādi. Visas šīs utopijas būtu reālas tikai tad, ja visi cilvēki būtu absolūti vienādi. Vēlāk to ar asiņainu varu centās ieviest komunisti - neizdevās. Visi cilvēki nekad nebūs vienādi, tāpēc visu cilvēku vienlīdzība ir absolūti neiespējama. - t. p.]
https://fantlab.ru/work1169598
Krājuma darbi.
Edvards Bulvers-Litons Edward Bulwer-Lytton Lielbritānija, dzimis 1803. gada 25. maijā, miris 1873. gada 18. janvārī. Pseidonīmi:
Edmund Bruce, Mitio, Pisistratus Caxton, Lorens Olifant
Nākamā rase The Coming Race
Citi nosaukumi: Nākamā cilvēku suga / Vril: The Power of the Coming Race
1871. gada romāns.
Nesekmīgais amerikāņu ceļotājs iegāžas šahtā, kur satiekas ar pazemes civilizācijas pārstāvjiem, kuriem piemīt augsts intelekts, attīstītāka infrastruktūra un daudz plašākas iespējas, nekā Zemes civilizācijas pārstāvjiem. Atrodoties starp "nākotnes cilvēkiem", varonis ieskatās viņos un viņu dzīvesveidā. Pakāpeniski viņš iepazīst šo cilvēku vēsturi, izcelšanos, valodu, parašām, reliģiju, zinātni, mākslu, ekonomiku, sabiedrības politisko un sociālo uzbūvi. Jo vairāk viņš zina par šo valsti, kur valda vispārēja labklājība un laime, jo mazāk tā viņam ir saprotama, jo mazāk patīk un neizsauc vēlēšanos palikt. Kļūt līdzīgam pārcilvēkiem viņu izcilībā, gudrībā un mierā, atmetot visu, kas notiek uz Zemes, "cilvēcisko, pārāk cilvēcisko" - to, kas piepilda cilvēkus pasaulē zem Mēness - varonim tas izrādās neiedomājami; intelektuālais pārsvars un dvēseles miers "nākamās rases" pārstāvjos viņam šķiet visai apšaubāmas vērtības. Varonim nepatīk mērenā un laimīgā, taču seklā un paredzamā dzīve, kas ir apdrošināta pret kritieniem un izaugsmes, bēdām un vilšanās, priekiem un cerībā, - no tā svētītā un glābjošā kontrasta, uz kā ir būvēta (turas!) dzīve uz Zemes. Savukārt "nākamās rases" pārstāvji nesaprotoši skatās uz atnācēju, jo viņiem pasaule, no kuras viņš ir ieradies, liekas mežonīga un barbariska, dziņu un nemiera pilna, tāpēc tā ir jāiznīcina.
Edvards Bellami Edward Bellamy ASV. Dzimis 1850. gada 26. martā. Miris 1898. gada 22. maijā.
Pēc simts gadiem. Looking Backward, 2000-1887
Citi nosaukumi: 2000. gadā; Zelta laikmets; Nākamais gadsimts
1888. gada romāns no cikla "Džulians Vests".
Bellami fantastiski-utopiskie romāni ir atstājuši dziļu iespaidu amerikāņu sociālisma teorijā. Savā galvenajā darbā "Pēc simts gadiem" autors apraksta sabiedrisko iekārtu, ko ir redzējis savos sapņos. Grāmatas varonis hipnozes iespaidā aizmiga letarģiskā miegā 1897. gadā, bet atmodās jau 2000. gadā un pārsteigts atklāja, ka pagājušo 113 gadu laikā, mierīgas evolūcijas rezultātā Amerikā ir radusies vispārējas vienlīdzības sabiedrība. Visi ražošanas līdzekļi ir nacionalizēti, tauta ir kļuvusi par „rūpniecības darba armiju”, pazudusi konkurence, bizness, nauda, dziļi mainījušies audzināšanas, izglītības un ģimenes pamati. Jaunā, ideālā sabiedrība ir harmoniski samierinājusi cilvēka egoistiskās vēlmes ar citu interesēm un ir pārvērtusies par vienotu valsts politisko un ekonomisko sindikātu ar obligātu katra pilsoņa darbu. Pazudušas atšķirības starp bagātiem un nabagiem, jaunie apstākļi kavē noziedzīgās noslieces, slinkums netiek pieļauts, cilvēkus atšķir tikai pēc spējām un nopelniem.
Konkrētā divsējumu izdevumā (skat. attēlus), neskaitot darbu „Pēc simts gadiem” ir ieslēgts tā turpinājums „Vienlīdzība” (sava veida ekonomisks traktāts, kur Bellami atbild uz daudzo kritiķu uzbrukumiem viņa utopijai, un papildina neizskaidrotās vietas aprakstot tajā savu sociālo iekārtu), kā arī „Pasakas par ūdeni” (līdzības par privātīpašuma kaitīgumu) un rakstnieka agrīnais romāns „Dīvainais sapnis”.
Viljams Moriss. William Morris, Lielbritānija. Dzimis 1834. gada 24. martā. Miris 1896. gada 3. oktobrī.
Ziņas no nekurienes jeb Miera laikmets News from Nowhere or An Epoch of Rest
Citi nosaukumi: Laimes laikmets, Utopija, Miermīlības laikmets.
1890. gada romāns.
Aizrautīgais dzejnieks un mākslinieks-prerafaelīts Viljams Moriss literatūrā ienāca kā dzejnieks (krājums «The Defence of Guenevere and Other Poems», 1858.). Citi darbi: apjomīgā poēma «The Life and Death of Jason» (1867.), ko tā vērtēja Borhess un uz skandināvu un grieķu leģendām balstītais poēmu cikls «The Earthly Paradise» (1868.). Viņš tulkoja islandiešu sāgas, kas atstāja iespaidu uz viņa paša daiļradi. „Eneīdas” un „Odisejas tulkotājs.”
Viljama romāni ir avots tālākai pasaku fantastikai (daži no kritiķiem uzskata, ka tie ir ievērojamākie viņa darbi, oriģināli pēc ieceres un realizācijas, kaut arī sarakstīti dziļā seno islandiešu folkloras un Homēra eposa iespaidā) «A Tale of the House of the Wolfings» (1889.), «The Roots of the Mountains» (1890.), «The Well at the World's End» (1896.), «The Wood Beyond the World» (1894.), tie ir atstājuši milzīgu iespaidu uz nākamiem fantāzijas radītājiem – Tolkinu, Lūisu, Danseni uc.
Viņš ir teorētisku darbu un lekciju par mākslu autors, viens no pirmajiem angļu sociālistiem, Sociālistiskās līgas dibinātājs. Morisa-sociālista daiļrade, esot Sociāldemokrātiskās federācijas un Sociālistiskās līgas loceklim, iekļauj viņa lekcijas, stāstu „Sapnis par Džonu Bollu” (1888.), romānu-utopiju „Vēstis no nekurienes jeb Miera laikmets” (1890.), dzejoļus krājumā «Poems by the Way» (1891.) un dažus citus darbus. Dzīves beigu daļā viņš tomēr no politikas atiet.