Es jums pateikšu, kas notiek ar mani, kad es esmu nostresojusies, kaķa dēļ negulējusi gandrīz nedēļu, ar nospriegotiem nerviem un sakāpinātu emociju līmeni. Tad es aizeju uz romantisku fantastikas filmu un man tā patīk. Šoreiz stāsts par filmu
Tas ir sakarīgākais apraksts, kādu spēju uzrakstīt, iztiekot bez lieliem spoileriem un neizplūstot piecās rindkopās. Es biju patīkami pārsteigta par pagriezienu filmas otrajā daļā, kas neietvēra to, ko es biju paredzējusi. Protams, iespējams, es to neparedzēju, jo manas uztveres spējas bezmiega dēļ bija ļoti novājinātas, taču lai vai kā – labs pagrieziens. Filma ir romantiska un ar šodienas aci skatoties, tomēr pasalda. Taču, man visu situāciju joprojām glābj mistikas daļa. Man likās patīkamas visādas sīkās nianses – ļaunie brauc ar melnām mašīnām, dēmoniskais izskats pazib uz dažām sekundēm, bet nekādus briesmīgus monstrus neredzam, zirga spārni ir viegli un gaisīgi, nevis reāli uztaisīts zirgs ar spārniem utt. Ziemīgā noskaņa(tas nav nekāds noslēpums, ka man dzīvē ziema riebj, bet bildēs un filmās patīk, jo tik skaista parādīta) jauka. Mīlasstāsts kā jau mīlasstāsts – viņš viņu mīl viņa viņu arī, trallalllāaaaa, trallallāāā…
Kas man nebija skaidrs – daudzās neta lapās lielais uzsvars uz to, ka filmā spēlējis kkāds Matt Bomer. Es saprotu, ka viņš ir kkāda ģībjamā seriāla zvaigzne, bet te viņš bija augstākais 10 minūtes un tēloja vnk šausmīgi. Par ko viņu tik ļoti izcelt? Būtu labāk izcēluši Russell Crowe, kurš ir lielisks dēmons un pārsteidzoši, Will Smith ir labs Augstākā tiesneša lomā(tas bija pārsteidzoši man, jo man viņš asocējas ar šausmīgo sniegumu pagājušā gada filmā After earth). Beverlija ir burvīga, trausla un brīžiem izskatās kā Keita Vinsleta ”Titānikā” :D. Colin Farrell varonim bija briesmīga frizūra, bet kopumā viņš labi iemiesoja galveno labo varoni. Izņemot brīžus, kad viņa sejā iezagās kkas no traģiskā suņa sejas izteiksmes(stipri līdzīga tai)—> ššš. Protams, šī nav filma, kurā runāt par pārdomātiem vai niansētiem varoņu raksturiem. Labais bija labs līdz pēdējai vīlei un sliktais bija slikts līdz matu galiem. Taču, tas mani šoreiz mazāk uztrauca, jo es nemaz negaidīju nez kādus brīnumaini sarežģītos raksturus. Šī ir tāda…pasaka.
http://happynorelle.files.wordpress.com/2014/02/collage1.jpg
Roze no ”Titānika” un Beverlija no ”Winter’s tale”. Nu, ir viņas mazliet līdzīgas
Patiesībā, lai gan tur ir tā love un dažu brīdi atceroties sajūtu cukuru, es joprojām(pat tagad, kad esmu mazliet izgulējusies) vairāk šajā filmā saskatu stāstu par cerību, par brīnumiem un ticību tiem. Un, protams, mūžīgo cīņu starp labo un ļauno. Taču, viens man bija skaidrs tad, kad skatījos un ir skaidrs arī tagad – tā ir meiteņu filma. Man liekas, ka čalim varētu būt garlaicīgi un daudz par saldu(ja vien viņš nav kāds super-truper romantiķis, kas par tādām filmām fano). Tagad, kad pagājušas dažas dienas secinu, ka lielākais mīnus manās acīs šai filmai ir tieši tas, ka tā nepaliek īpaši atmiņā. Tur it kā ir tāda domiņa ielikta par brīnumiem un ticību, bet man tā bija tikai filma tam brīdim, kurā skatījos. Jā, tajā dienā man viss likās skaisti un jauki, bet tagad, kad dienas pagājušas, iespaidi bālē un… nekas nepaliek. Taču, kā jau minēju, šī noteikti nav filma par kuru es teiktu, ka tai vajag iet ar līkumu un nemaz neapsvērt skatīšanos. Nē. Īpaši ja esi romantiska būtne. Romantiķēm, manuprāt, ļoti patiks.
Filma balstīta/iedvesmojusies no 1983.g uzrakstītā Marka Helprina(Mark Helprin) romāna ar tādu pašu nosaukumu. Tiesa, romāns izklausās daudz niansētāks un īpašāks nekā filma(kaut vai Beverlijas apraksts vien).
Mans vērtējums: 6/10