10. Ekpirotiskais scenārijs
Tas tiek uzskatīts par alternatīvu populārajai Lielā Sprādziena teorijai. Atšķirībā no Lielā Sprādziena, ekpirotiskais scenārijs paredz divu visumu sadursmi, kuras rezultātā radies Visums, kurā ir arī cilvēce, tas, ko mūsdienu cilvēks saprot ar Visumu.
Kas šajā teorijā tik dīvains? Saskaņā ar to, pastāv vēl viens Visums. Tas nemaz nav tik neticami, ja pieļauj paralēlu visumu eksistenci. Taču, ja ekpirotiskais scenārijs ir patiess, tad otrs visums atrodas visai tuvu mums, citā dimensijā, mazākā par atomu diametru attālumā no Visuma, ko pazīst cilvēks.
9. Baltie caurumi
Baltie caurumi, atšķirībā no saviem melnajiem «radiniekiem», nav tikuši pētīti un eksistē vien hipotētiskās situācijās. Patiesībā, nevienam arī nav nojausmas, kas ir šie baltie caurumi. Iespējams, tā ir melnā cauruma otra puse? Laika-telpas tunelis? Vai arī kaut kas pilnīgi cits?
Tiek uzskatīts, ka baltie caurumi izdala matēriju, kas kas līdzīga tai, ko «aprij» melnie caurumi. Ja baltais caurums tiešām izdala matēriju, ko «aprij» melnais caurums, tad tās «aprīšanas» procesā, matērijai būtu jābūt aizsargātai, lai izvairītos no pārejas uz bezgalīga blīvuma un temperatūras fāzi, kas patīstama ar vārdu «singularitāte».
Lai kļūtu par hipotētiski iespējamiem, baltajiem caurumiem jālauž pāris fizikas likumi un jāattaisno vairākas apgāztas teorijas, kas gandrīz arī notika. Tomēr baltie caurumi paliek vien teorētiskā līmeni.
8. Melnā enerģija - slepkavība
Profesors Lourencs Krauzs uzskata, ka katru reizi, kad mēs skatāmies uz tumšo enerģiju, mēs nogalinām visumu. No tumšās matērijas sastāv 70% visuma. Tā ir atbildīga par visu noslēpumaino, kas notiek kosmosa tālēs. Šis uzskats gan ar laiku kļūst arvien populārāks.
7. Visums - «Matrix»?
Vai atceraties tāda paša nosaukuma filmu? Neo varēja apturēt lodes un palēnināt laiku, kad kāvās ar saviem ienaidniekiem. Iespējams, filmā ir atilde uz galveno visuma noslēpumu: mēs dzīvojam datorprogrammā. Doma par to, ka datori var kļūt tik vareni, ka spēs simulēt realitāti, šķiet neiespējama. Bet līdz ar tehnoloģiju attīstību, šī pārdrošā doma kļūst arvien reālāka. Varbūt mēs jau šobrīd atrodamies simulētā realitātē, pat par to nenojaušot?
6. Visums - hologramma?
Ir vēl kāda teorija, saskaņā ar kuru, cilvēce atrodas, nevis datorprogrammā, bet gan hologrammā, kas ir paša visuma radīta.
Saskaņā ar šo teoriju, kad mēs skatāmies naksnīgās debesīs, mēs redzam sienu, kas klāta ar visu galaktiku un zvaigžņu attēliem. Hologrāfiskais princips, iespējams, izskaidro, kādēļ visums šķiet graudains enerģētiskās bāzes līmenī. Gadījumā, ja šo teoriju varēs pierādīt, tas radīs revolūciju cilvēku pasaules uztverē.
5. Melnā cauruma bērni
Saskaņā ar šo teoriju, cilvēki, iespējams, ir melnā cauruma bērni. Kad matērija tiek ievilkta melnajā caurumā, tā kļūst tik blīva, pirms sasniegs singularitāti, ka melnais caurums, iespējams, varēja tās enerģiju izsviest atpakaļ un no šīs matērijas varēja formēties Visums.
4. Daudz paralēlu visumu
Vai esat tīrījis šodien zobus, kad no rīta pamodāties? Ja jā, tad tas ir iemels tam, ka radies visums, kurā jūs neesat tīrījuši zobus. Ja pēc tam, kad iztīrījāt zobus ar zobu birsti, jūs tos iztīrījāt arī ar zobu diegu, tad jūs izveidojāt vēl vienu visumu, ar pretēju notikumu gaitu. Katrs tāds «meitas visums» kalpo par iemeslu tam, ka rodas citi visumi. Tādējādi - visumi rodas nepārtraukti, kamēr cilvēks pieņem lēmumus.
3. Visuma siltuma nāve
Šī teorija ir balstīta uz otro termodinamikas likumu, kurš vēstī, ja visums ir bezgalīgs, tas var būt arī bezgalīgi vecs, jo zvaigzne, kas attālinājusies simtiem tūkstošu gaismas gadu attālumā, varētu atrasties tieši tur, ja visums eksistētu kā minimums 100 000 gadu. Ja visums eksistē bezgalīgi, tad visas vielas temperatūrai būtu jābūt vienādai. Taču, ja tā notiktu, tad ietu bojā visas zvaigznes, jo visu zvaigžņu temperatūra būtu vienāda ar visas apkārtesošās matērijas temperatūru. Izskaidrojums: ja pieņem, ka Visums ir bezgalīgi vecs, tad visas zvaigznes atdzisīs, jo tās visu siltumu atdos apkārtējā plašuma sildīšanai.
2. Visa teorija
Visa teorija varēja kļūt par izcilāko atklājumu. Tā varētu apvienot kvantu mehāniku un kopējo relativitātes teoriju, lai novestu visas mūs aptverošās mīklas pie viena jautājuma. Tas ļautu atklāt visas fiziskās visuma vienības un citus fundamentālus faktorus kā, piemēram, tumšā matērija un tumšā enerģija.
Teorija, kura izskaidro visas mīklas pastāvīgi mainīgajā visumā šķiet neiespējama. To var salīdzināt ar skrūvi, kas derētu visam, kas atšķiras pēc formas un, iespējams, atrodas paralēlā dimensijā vai visumā. Tas būtu liels sasniegums un zinātnieki cer atrast unificētu atbildi.
1. Ceļojums laikā
Par ceļojumiem laikā uzņemtas neskaitāmas filmas, sarakstīts daudz grāmatu. To varoņi spēj pārvietoties cauri laikam. Skaidrs, ka ceļošana laikā saistīta ar veselu problēmu kompleksu, kas padara šāda ceļojuma iespējamību neiespējamu.
Piemēram, cilvēks atgriežas pagātnē un nogalina savu tēvu. Teorētiski, nevar viņu nogalināt, jo tad cilvēks nemaz nebūtu piedzimis, lai nogalinātu savu tēvu. Taču cilvēkam izdodas viņu nogalināt, un izrādās, ka nogalināts ir nevis tēvs, bet gan patēvs.
Cilvēka īstais tēvs ir sveiks un vesels, un pagātne lieliski saskan ar nākotni. Ne tik ātri. Kad cilvēks pameta tagadni, lai nokļūtu pagātnē, rodas problēma ar cilvēka ķermeni. Vai cilvēks kļūst par paša dublikātu, dzīvojot vienlaicīgi gan nākotnē, gan pagātnē un vai nākotnē ķermenis paliek un tāds pats nokļūst pagātnē?
Iespējams, ka pagātnē cilvēks atgriezīsies kā bērns. Bet kas notiks, ja atrodoties pagātnē cilvēks noskūpstīs savu pirmo mīlestību un viņa cilvēku iemīlēs? Tas novedīs pie izmaiņām nākotnē, kurā iepriekš cilvēks bija vientuļš un kas arī noveda pie vēlmes atgriezties pagātnē. Šis skūpsts un tā ietekme uz vēsturi neļaus cilvēkam atgriezties pagātnē. Ja tomēr šajā notikumu attīstībā cilvēks atgriezīsies pagātnē, tad lai tomēr noskūpstītu to meiteni, cilvēks iestrēgs kādā ciklā.
Šāda problēma gan ir aktuāla tikai tādā gadījumā, ja laiks ir ciklisks. Ja tas ir lineārs, tad gan cilvēka pagātne, gan tagadne, gan nākotne ir nepārtraukta. kas ceļošanu laikā padara neiespējamu.
Tas, ko cilvēks uztver kā brīvu gribu, patiesībā ir iepriekš paredzēta notikumu virkne un, lai ko mēs arī nedarītu, pat, ja cilvēks nemitīgi maina lēmumus uz pretējiem, tad patiesībā tam tā ir arī jānotiek.