1880.gadā Ņūmeksikas iedzīvotāji Džeroms Klārks un Lūcijs Fairišs laikrakstā “Santa Fe Daily New Mexico” paziņoja, ka 26.marta vakarā viņi ir redzējuši lidojošu kuģi cigāra formā, kas aprīkots ar milzīgu propelleri. Dīvainā kuģa vaļējā gondolā atradās desmit pasažieri.
Kuģis griezās pa labi un pa kreisi, mainīja ātrumu, nolaidās lejup, pacēlās augšup un brīžiem pielidoja pie pašas zemes.
Aculiecinieki apgalvoja, ka kuģa pasažieri ar rokām viņiem ir mājuši, smējušies un izklieguši kaut ko nezināmā valodā. Kopumā viņu uzvedība bija līdzīga alkohola reibumā esošu cilvēku uzvedībai. Acīmredzot tas atspoguļojās arī haotiskajā kuģa lidojumā. Viens no pasažieriem pār bortu izmeta vairākus priekšmetus.
Laikraksta redakcija pieņēma, ka lidojošais kuģis nebija nekas cits kā dirižablis. Tajā laikā tie jau veica savus pirmos lidojumus, bet bija praktiski nevaldāmi un, protams, nevarēja manevrēt tā, kā to darīja Klārka un Fariša redzētais kuģis. Pirmais kontrolētais lidojums ar dirižabli, kas aprīkots ar dzinēju, tika veikts Francijā tikai četrus gadus vēlāk, 1884.gadā. Šim dirižablim 23 minūtēs izdevās veikt 8 kilometrus garu distanci.
Pēc kāda laika pie tuvējās dzelzceļa stacijas atrada skaistu ziedu, zīdaina papīra strēmeli ar burtiem, kas izskatījās pēc hieroglifiem, un ļoti prasmīgi izgatavotu trauciņu.
Visi šie priekšmeti, kas, šķiet, tika izmesti no noslēpumainā “dirižabļa”, drīz ļoti neparastos apstākļos pazuda. Stacijā ieradās vīrs, kurš bija tērpies melnās drēbēs, un palūdza parādīt viņam atrastās lietas. Izpētījis tās, viņš apgalvoja, ka zieds nepārprotami ir izgatavots no mākslīgiem materiāliem, jo tas nebija novītis, un pieņēma, ka zieds un pārējie priekšmeti ir cēlušies no Āzijas, un uzreiz piedāvāja tādu naudu, no kuras dzelzceļnieks nespēja atteikties. Neskatoties uz visiem pūliņiem, priekšmeti nav atrasti joprojām.
Šis incidents, kas notika pirms vairāk nekā gadsimta, tad, kad par NLO vēl nebija dzirdēts, pārsteidzoši atgādina mūsdienu notikumus, kas ir saistīti ar šiem noslēpumainajiem objektiem. Ufologu arhīvos ir daudz liecību par atsevišķu “vīru melnā”, kuri medīja priekšmetus, kas ir saistīti ar NLO, un aculieciniekus, kuri, iespējams, ir redzējuši kaut ko tādu, ko cilvēkiem nevajadzētu redzēt, parādīšanos.
“Vīri melnā” savāc govju līķus
1963.gadā, kad amerikāņu laikrakstos sāka parādīties ziņas par dīvainiem mājlopu sakropļojumiem. Fermeris Deivids Rasels no savas mājas verandas ieraudzīja tumšu, iegarenu objektu, kas manevrēja zvaigžņotajās debesīs, pamazām samazinot augstumu. Tā tuvošanās govīm un suņiem izraisīja lielu satraukumu. Tad, kad objekts pārlidoja pāri laukam, tā apakšā atvērās lūka un no turienes izkrita kaut kādi priekšmeti. Objekts uz to nekādi nereaģēja un turpināja lidojumu, slēpjoties aiz kalniem.
Rasels nolēma doties apskatīties, kas no noslēpumainās ierīces bija izkritis, un tikai tad zvanīt policijai. Tie bija govs līķu gabali, kas izskatījās diezgan neparasti. Tiem visiem bija nodīrāta āda un iztecinātas asinis. Griezuma vietas bija perfekti līdzenas, īpaši tas bija pamanāms tur, kur “zāģis” gāja cauri kauliem. Fermeris bija pārsteigts, ka griezuma vietās govs ķermeņa gabali izstaroja vāju gaismu. Viņš atgriezās mājās un piezvanīja policijai.
Pēc kāda laika viņš paskatījās ārā pa logu un, sev par pārsteigumu, atklāja, ka gar dīvainajām atliekām jau staigā kaut kādi cilvēki. Policija tik īsā laikā nekādi nevarēja ierasties, tāpēc pie viņiem devās Rasels, lai noskaidrotu, kas viņi ir. Cilvēki šim nomaļajam apvidum bija ģērbušies neparasti: striktos melnos uzvalkos, baltos kreklos un melnās kaklasaitēs. Galvā visiem bija cepures. Svešinieki līķu gabalus bāza maisos. Atbildot uz fermera jautājumiem, viens no viņiem uzrādīja FIB aģenta apliecību un pavēlēja viņam par šodienas incidentu klusēt.
Viņi ar maisiem nezin kāpēs devās nevis šosejas virzienā, bet uz tuvāko birzi, kur nozuda. Turklāt smagus maisus viņi nesa tā, it kā tie būtu pavisam viegli.
Policija ieradās pēc vienas stundas. Likumsargi bija pārsteigti par fermera stāstīto. Neskatoties uz to, viņi informēja varas iestādes, un nākamajā dienā FIB aģenti atkal ieradās pie Rasela, bet nu jau citi, viņu nopratināja un apskatīja vietu, kur atradās govju līķu gabali.
Rasels par šo incidentu sāka runāt tikai pēc divdesmit pieciem gadiem. Viens no policistiem, kas tonakt bija pie viņa ieradies, viņa ziņojumu apstiprināja.
NLO atlūzas nedrīkst nonākt zemes zinātnieku rokās
Gandrīz analoģisks incidents notika 1985.gadā Minesotā. Tur “vīri melnā” ieradās pēc NLO atlūzām.
Naktī uz 28.aprīli Dahertiju ģimeni pamodināja sprādziena skaņa debesīs. Izejot ārā viņi ieraudzīja izkaisītas sudrabainas krāsas metāla lauskas. No virspuses tās bija gludi noslīpētas, bet no apakšpusē un uz atlūzām bija pūslīši. Izbrīnīja to svars: pat vislielākie nesvēra gandrīz neko. Atlūzas bija apmēram 2,5 collas biezas. Materiāls bija ļoti viegli veidojams: to varēja saliekt, saspiest bumbiņā kā māla gabalu un tas saglabāja jauno formu.
Doretijiem nebija nekādu šaubu, ka tie ir kaut kāda kosmosa kuģa fragmenti. Pēc likuma tie bija valsts īpašums, tāpēc ģimenes galva izsauca policiju.
“Diezgan drīz pie mājas piebrauca divi džipi un ietilpīgs furgons. No tiem izkāpa melnos uzvalkos tērpušies vīri. Viņi stādījās priekšā kā policijas aģenti. Viņi visi bija vienāda auguma un vienādi ģērbušies, pat viņu sejas, kā šķita aculieciniekiem, bija viena otrai līdzīgas. Viņi ātri savāca visas atlūzas un iekrāva tās furgonā. Dažus īpaši lielus fragmentus viņi sarullēja ruļļos vai saspieda klučos.
Jaunākais Dahertijs nelielu atlūzu slepus paslēpa garāžā. Tad, kad viss bija savākts, vecākais “policists” piegāja pie puiša un, vērīgi uz viņu paskatījies, pieprasīja, lai viņš paslēpto priekšmetu atdotu. Bez tam viņš norādīja uz garāžu. Puisim nekas cits neatlika kā paklausīt.
Vēlāk ieradās īstie policisti. Kavēšanos bija izraisījis dīvains viņu automašīnas bojājums: pusceļā klusā šosejas posmā pēkšņi apstājās dzinējs. Darboties tas sāka tikai pēc stundas.
Kas tie bija par cilvēkiem, kas tajā naktī ieradās pie Dohertijiem, un uz kurieni viņu džipi un furgons devās, joprojām nav zināms. Ģimenes galva atcerējās vienas automašīnas numura zīmi, taču pēc tam izrādjās, ka tāds numurs nemaz neeksistē. Autofurgona un džipu meklēšana neko nedeva. NASA pārstāvis pēc tam paziņoja, ka neviens kosmosa kuģis šajā apgabalā nav avarējis.
Represijas pret nevēlamiem gaišreģiem
“Vīri melnā” tiek turēti aizdomās par vairākiem militārās kosmosa tehnoloģijās iesaistītu zinātnieku slepkavībām. slavenais amerikāņu rakstnieks un pētnieks Sidnijs Šeldons izveidoja sarakstu ar 23 šādiem zinātniekiem, kuri noslēpumainos apstākļos gāja bojā 1986.gadā vien. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka vismaz puse no viņiem īsi pirms savas nāves bija kontaktējušies ar nepazīstamiem, melnā tērptiem cilvēkiem.
Noslēpumainie svešinieki viesojas arī pie tiem, kuri ar citu pasauļu pārstāvjiem uztur telepātisko saziņu. Viesi, kā likums, pieprasa pārtraukt uz kontaktiem vērstās aktivitātes, atņem materiālus par NLO, kā arī bieži no citplanētiešu korespondentiem saņem informāciju. Šajā gadījumā bieži tiek izmantoti draudi un iebiedēšana.
Par to, ka viņu draudiem nav tukša skaņa, pārliecinājās meksikāņu kontaktpersona Alvaro Serunta, kurš bija izveidojis telepātisku saikni ar kādu citplanētieti vārdā Zebs. Iznākot no komas pēc smagas autoavārijas, Sernuta pastāstīja, ka vakarā pirms incidenta viņam uz ielas klāt bija pienākuši divi vīrieši melnos uzvalkos, kurus viņš noturējis par policistiem civilā apģērbā. Viņi viņam esot pateikuši, ka zina visu par viņa telepātiskajiem kontaktiem un pieprasījuši, lai viņš tos pārtrauc. Turklāt viņi ir piedraudējuši, ka pēc pirmā kontakta ar Zebu viņam draudēs bargs sods. Pēc dažām dienām Sernuta tomēr sazinājās ar citplanētieti un burtiski pēc pāris stundām iekļuva autoavārijā.
Acīmredzot “vīri melnā” ir atbildīgi par filipīniešu gaišreģa Salagara pazušanu 1992.gadā. Šis miglā tītais stāsts palika gandrīz nepamanīts. Par to gandrīz nekas netika rakstīts pat Filipīnās, jo pret Salagaru uzstājās katoļu baznīca. Pirms pazušanas Salagars divas reizes redzēja vīzijas par Zemes un cilvēces tuvāko nākotni. Viņš tās redzēja sapnī. Viņš tos atcerējās ļoti neskaidri. Apzinoties to nozīmi un vēloties, lai cilvēki par to iegūtu lielāku izpratni, gaišreģis piekrita iziet regresīvo hipnozi.
Iegrimis hipnozē, viņš aprakstīja briesmīgus attēlus, ko bija redzējis par katastrofāliem notikumiem. Starp tiem bija milzīgs cunami, kas vairākas reizes bija riņķojis ap zemeslodi, spilgti uzplaiksnījumi debesīs, zemestrīces, viesuļvētras un citas katastrofas. Attēlus viņš aprakstīja tā, it kā tos būtu redzējis no malas. Salagars, daudzmaz izglītots zemnieks, kurš nekad nav ceļojis ārpus sava attālā lauku apvidus, precīzi aprakstīja faktiski esošas vietas, mājas un pat māju iekštelpas, kurās viņš nevarēja būt bijis. Tiek apgalvots, ka Salagaram viņa pirmajā hipnozes seansā izdevās redzēt un atcerēties šo notikumu datumus.
Gaišreģis pazuda no slimnīcas ceturtā hipnozes seansa laikā, kuram viņu pakļāva psihoterapeits doktors G,Markoss. Kopā ar gaišreģi pazuda arī pats Markoss un medmāsa. Pazuduši ir arī visi ar šīm sesijām saistītie rakstiskie, audio un video materiāli. Slimnīcas darbinieki un pacienti zvērēja, ka neko nav redzējuši. Taču bija aculiecinieki, kuri stāsta, ka vakarā, kad šie trīs pazuda, slimnīcas ēkā iegājuši kaut kādi cilvēki melnos uzvalkos. Viņi bija vismaz divdesmit. Viņi izskatījās pēc apsargiem vai specdienesta pārstāvjiem. Slimnīcas vadība par viņu vizīti neko nezina.
Tad parādījās interesants stāsts. Viena no slimnīcas darbiniecēm, kura arī tajā vakarā nevienu aizdomīgu cilvēku neredzēja, sāka sūdzēties par nakts murgiem un biežām galvassāpēm. Iegrimusi hipnozē, viņa stāstīja, ka redzējusi cilvēkus melnos uzvalkos, kas staigā pa slimnīcu un, pats galvenais, kā viņi pa slimnīcas koridoru veda doktoru Markosu, medmāsu un Sagalāru.
Jādomā, ka šī pēdējā epizode ir visai tipiska. Pēc daudzu ufologu domām, pašlaik zināmie ziņojumi par “vīriem melnā” ir tikai “aisberga redzamā daļa”. Patiesībā ar šiem radījumiem ir daudz vairāk kontaktu, tie cilvēkiem par tiem nesaglabājas atmiņas. Atmiņas par tikšanos ar “kosmosa drošības aģentiem” tiek izdzēstas no aculiecinieku prātiem, kā tas notika ar šīs Filipīnu slimnīcas darbiniekiem.