***

Kinoseriāla pamatā ir mazpazīstami Louela Kaningema komiksi, kas iznāca 90. gadu sākumā mazā izdevniecībā Airsel Comics. Tajos runa bija par slepenu organizāciju, kas kontrolē visas paranormālās parādības uz Zemes: citplanētiešus, dēmonus, mutantus utt. No pārējiem Zemes iedzīvotājiem tiek slēpta īstenība un tie sekmīgi tiek turēti neziņā, izdzēšot cilvēku smadzenēs bīstamas atmiņas un domas. Augstāku mērķu labā aģentiem ir tiesības uz slepkavību. Viņi dzīvo izolēti no visiem un apkārtējai pasaulei it kā neeksistē. Ja kāds no viņiem centīsies atklāt cilvēcei visu patiesību, tad viņu sameklēs uz iznīcinās. Pats smieklīgākais – viss tika attēlots pavisam nopietni.

***

1992. gadā producenti Volters F. Pārkss un Lorijs Makdonalds nopirka tiesības uz komiksiem un nolīga Edu Solomonu rakstīt scenāriju. Viņš sacerēja visai nopietnu stāstu ar visai samudžinātu intrigu. Zeme bija punkts, kur notika pārrunas starp divām varenām galaktiskām rasēm: arkviliāņiem un baltiāņiem, kas ilgu laiku karoja par galaktiku. Viņu sarunas vēlējās izjaukt ļaunās vaboles-teroristi, kuriem karš bija izdevīgs, bet Vīri melnā centās atbruņot vaboles un palīdzēt sarunām. Lielākā daļa no darbības notika pazemē – Vīru melnā štābā, kas atradās Vašingtonā, kā arī tā filiālēs Kanzasā un Nevadā.

***

Pārkss un Makdonalds gribēja, lai filmu uzņem Barijs Zonnenfelds – viņi juta, ka šo trako stāstu ir jāizstāsta ar humoru. Taču Zonnenfelds bija aizņemts, viņš filmēja komēdiju “Ķeriet Īso”. Producenti tikās ar Kventinu Tarantino, domāja par citiem režisoriem un beigās nolēma pagaidīt, kamēr atbrīvosies Zonnenfelds, pabeidzot savu filmu. Zonnenfelda koncepcija filmai “Vīri melnā” viņiem patika vairāk, nekā citas. Viņiem nācās gaidīt līdz 1995. gadam, bet tas bija to vērts.

Ņujorkas iedzimtais, bijušais brāļu Koenu operatora Zonnenfelds pārstrādāja projektu kardināli. “kad es sāku strādāt ar producentiem pie šī scenārija, es viņiem teicu, ka iztaisīšu “Franču sakarnieka” rimeiku, taču ar citplanētiešiem,” - vēlāk Zonnenfelds teica. - “Visi teica: “Okey”, tikai mani laikam neviens nesaprata.” Vispirms, Zonnenfelds pārnesa darbību uz Ņujorku – pilsētu, kurā ir pa pilnam emigrantu. “Es jutu, ja uz mūsu planētas ir sākuši dzīvot citplanētieši, viņiem visērtāk būs Ņujorkā – te, visādu dīvaiņu barā, viņiem visērtāk būs palikt nemanāmiem,” - vēlāk viņš stāstīja. - “Kas man patīk Ņujorkā – ej pa ielu, redzi māju vai cilvēku, vai vēl kaut ko un domā, no kurienes tas ir radies?! Un vispār, kas ir teicis, ka tie tipi, kas klaiņo pa ielām ir cilvēki? Vīru melnā kantorim mēs noskatījām Hollanda tuneļa milzīgo ventilācijas sistēmas ēku. Skaties uz to milzeni un domā – vai tad tā var būt tikai ventilācijas sistēma? Tur ir jābūt vēl kaut kam. Pilnīgi loģiski ir pieņemt, ka citplanētieši dzīvo tieši te.”

Zonnenfelds piedāvāja, lai Vīru melnā štābs būtu ieturēts 60. gadu estētikā. Filmas mākslinieks Bo Velčs uzbūvēja dekorācijas, kas atgādina Ņujorkas Kenedija lidostas ēku.

***

Kaut arī Stīvens Spīlbergs bija filmas producents, viņš gandrīz neiejaucās ražošanas procesā. Lieta tāda, ka divus gadus pirms tam Spīlbergs piedāvāja Zonnenfeldam filmēt “Kasperu”, taču tas atteicās. Savu attiekšanos viņš pamatoja ar vārdiem, ka labi režisori uzņem sliktas filmas, ja to producents ir Spīlbergs. “tas ir tāpēc, ka viņi visi cenšas iedomāties, kā filmu viņu vietā būtu veidojis es,” - maestro Spīlbergs atbildēja. - “Es lūdzu Skorsēzi izņemt no filmas “Baiļu rags” kadru ar komētu, kas lido virs kutera, tāpēc ka biju pārliecināts, ka visi uzskatīs, ka tas ir mans kadrs!”

Tomēr nokļuvis par producentu pie Zonnefelda, Spīlbergs principiāli savu radošo potenciālu filmā centās neizrādīt. “Viņš mazliet painteresējās par sieviešu tēliem filmā,” - Zonnenfelds vēlāk sacīja. - “Sākumā mēs gribējām uzaicināt Džaninu Garofalo, taču Spīlbergs teica, ka mums ir vajadzīga lielāku apetīti izraisoša jaunkundze.” Rezultātā loma tika Lindai Fiorentino, kura, ja tic baumām, vinnēja to Zonnenfeldam pokerā. Spīlbergs galvenokārt palīdzēja ar tehniskām lietām.

“Tajā laikā es maz ko sapratu no specefektiem,” - Zonnenfelds atceras. - “Kad specefektu meistari rādīja man savas iestrādnes, es brīžiem apjuku. Dažreiz es lūdzu padarīt monstru kustības līganākas un reālistiskākas, bet man teica, ka tas nav iespējams. Un tad es atbildēju: “Labs ir, es to parādīšu Spīlbergam” un uzreiz viss mainījās. Izrādījās, ka var izdarīt gan līganāk, gan reālistiskāk. Labi, velns parāvis, ka izsitēja lomā tev ir Spīlbergs!”

***

Vila Smita piedalīšanās projektā arī ir Spīlberga nopelns, lai gan viņš uzskatīja, ka Tomija Lī Džonsa pāriniekam ir jābūt Krisam O'Donnelam.  Vēl viens kandidāts uz šo lomu bija Dēvids Švimmers. Abi atteicās. Zonnenfelds savukārt vēlējās, lai Džonsa partneris būtu viņa pilnīgs pretstats visā, ieskaitot ādas krāsu un temperamentu, un sapņoja, ka šo lomu tēlos Vils Smits. Taču pēc “Neatkarības dienas” Smits negribēja filmēties vēl vienā citplanētiešu grāvējā. Leģenda vēsta, ka Spīlbergs uzaicināja Vilu Smitu pie sevis mājās un sāka reklamēt projektu, un... “Holivudā nesaka “nē” Stīvenam Spīlbergam,” - Smits vēlāk teica.

Kad uzaicināja Smitu, Džonss nolēma, ka viņu grib nobīdīt otrajā plānā. Tajā laikā Smits jau bija, nevis vienkārša zvaigzne, bet – superzvaigzne. “Tomijs bija neapmierināts ar savu iepriekšējo filmu “Betmens uz mūžu”,” - diplomātiski skaidroja viņa uztraukumu Zonnenfelds. - “Turklāt, viņš agrāk nebija filmējies komēdijās un nesaprata, ka, jo nopietnāk viņš spēlē, jo smieklīgāk sanāk. Viņam likās, ka es speciāli klusinu viņa spēli, lai Vils uz viņa fona izskatītos spilgtāks.” Situācija sarežģīja arī tas, ka Zonnenfelds nepārtraukti atsaucās uz popkultūru, kas Džonsam bija absolūti sveša. “Filmēšanas sākumā es vispār nesapratu, ko Barijs runā,” - Džonss vēlāk atzinās. - “Taču, tiklīdz es apguvu viņa leksiku, viss sāka iet gludi.”

***

Piecus mēnešus pēc filmēšanas sākuma, kad praktiski viss materiāls jau bija uzfilmēts, Zonnenfelds nonāca pie diviem katastrofiskiem secinājumiem. Pirmkārt, filmas sižets ir tik samezglots, ka tajā pat velns kaklu nolauzīs. Otrkārt, filmas fināls ir šausmīgi garlaicīgs (sākotnējā versijā aģents Džejs un vabole-terorists kāvās, runājot par dzīves jēgu). Sākās drudžaini graujošāka fināla meklējumi; tika apskatītas piecas versijas, ieskaitot to, kurā aģents Kejs paliek postenī, bet atmiņu izdzēš pārāk daudz uzzinājušai meitenei. Galu galā, tika izdomāta versija, kurā visi trīs – Džejs, Kejs un meitene – ņem aktīvu dalību ļaundara iznīcināšanā, bet pēc tam Kejs aiziet, nododot stafeti jaunākajiem kolēģiem. Fabulu stipri vienkāršoja jau pēc filmēšanas beigām: citplanētiešu dialogus, kas notika angļu valodā, “dublēja” citplanētiešu valodā un pielika subtitrus, kas kardināli mainīja galaktisko intrigu būtību. Baltiāņus vispār izņēma no sižeta, bet konflikts tagad risinājās starp arkviliāņiem un vabolēm, kas karoja par “galaktiku” - amuletu, kurā bija paslēpta vesela pasaule. Pārstrāde izraisīja Rika Beikera neapmierinātību, kas finālam bija izgatavojis ļoti sarežģītu, animatronu vaboles kopiju. Ainas sarežģītības dēļ vaboli nācās izveidot ar datoru specefektu palīdzību.

***

Neskatoties uz sarežģīto ražošanu un specefektu “smago artilēriju”, filma iznāca tikpat viegla un gaisīga, kā spāre, kas lidinājās uz titru fona, bet Smita un Džonsa varoņi, tādi kā ledus un liesmas simboli, kļuva par ideālu komisko duetu. Pasaules apritē filma savāca gandrīz 590 miljonus dolāru, ieguva Oskaru par labāko grimu un trīs reizes palielināja Ray-Ban briļļu, ko valkāja aģenti,  pārdošanas apjomus. Tādā veidā, otrā sērija kļuva neizbēgama. Un gatavošanās tai sākās, nevis  no scenārija rakstīšanas, bet no kontraktiem. Precīzāk, no jautājuma par dalīšanos peļņā. Tajos laikos punkts par obligātu piedalīšanos turpinājumā vēl netika ierakstīts visu aktieru kontraktos automātiski, tāpēc Smits, Džonss un Fiorentino varēja uzstāt, ka viņiem ir jāsaņem procenti no peļņas. Pirmajā filmā neviens no viņiem nesaņēma procentus – visu peļņu dabūja Spīlbergs un Sony (Smits par filmu nopelnīja 5 miljonus, bet Džonss – 7).

Par otro filmu viņi prasīja vairāk. Arī Zonnenfelds, Pārkss un Makdonalds vēlējās lielākus gabalus no gaidāmā pīrāga.

Pēc ilgām pārrunām, saskaņošanas un pārskaņošanas Sony nolēma darboties sekojoši: Fiorentino varoni no sikvela izmeta vispār, bet pārējam piecniekam piedāvāja atpirkšanās maksu: 50% no pirmajiem kases ienākumu 200 miljoniem dolāru. Turklāt, aktieri bez procentiem saņēma stingrus honorārus 20 miljonu dolāru apmērā.

***

Pēc tam, kad finansiālie jautājumi bija atrisināti, pienāca laiks ķerties pie scenārija. Pārkss un Makdonalds nolīga Robertu Gordonu un deva viņa uzstādni: atgriezt aģentu Keju, bet aģentam Džejam izdomāt interesantu mīlas stāstu. Tas uzrakstīja mīlas stāstu, kurā Kejs parādās tuvāk finālam. Ar tādu variantu neviens nebija apmierināts – tāpēc studija nolīga citu scenāristu Bariju Fanaro, lai tas saīsinātu sākumu un papildinātu filmas otro daļu ar Keja līdzdalību. Un, protams, piepildītu stāstu ar jokiem un gegiem.

Tajā pašā laikā, Sony slēdz kontraktus ar filmai sekojošu produktu izgatavotājiem un izziņoja pirmizrādes datumu. Atkāpties vairs nebija kur.

Tikko sākās filmēšana, kā grupai sākās nepatikšanas. Dažas dienas pēc darba sākuma Famke Jansone, kas tēloja galveno ļaundari, bija spiesta braukt prom uz mājām, uz Holandi, jo smagi saslima viens viņas radinieks. Viņas vietā paņēma Lariju Flinnu Boilu, kas piedalījās kastingā, bet nedabūja lomu, tāpēc ka producenti nolēma, ka viņa ir pārāk trausla tādas ļaundares lomai. Katru dienu viņai nācās pavadīt četras stundas grimētavas krēslā, lai iegūtu draudošāku izskatu.

***

Ja pirmās filmas uzņemšanas laikā Sony ierēdņi sevišķi stingri nesekoja filmēšanas procesam, otrās sērijas uzņemšanas laikā viņi uz laukuma bija nepārtraukti. Daļēji tas bija tāpēc, ka filmēšana bija iesākta tikai mēnesi pirms paredzētā aktieru streika sākuma un viņiem vajadzēja pagūt uzfilmēt visas ainas ar specefektiem, lai nosūtītu tās apstrādei ar datoriem. Zonnenfeldu tāda klātbūtne uztrauca; vienreiz viņu nācās aizvest uz slimnīcu ar sirdslēkmi. Ārsti viņu pārbaudīja un konstatēja, ka tas ir uz nervu pamata. Tajā pašā laikā studijas juristi tiesājās ar Maiklu Džeksonu, kas parādījās uz ekrāna uz 15 sekundēm, taču gribēja, lai arī viņa seja būtu redzama uz filmas plakāta. Nācās ilgi skaidrot viņa aģentiem, ka pēc kontrakta ar Džonsu un Smitu uz plakāta var būt tikai viņu varoņi.

Taču pašu galveno triecienu projektam deva 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi. Pat neņemot vērā, ka pēc tam Ņujorkā filmēt kļuva daudz grūtāk – pēc sižeta, fināla aina norisinās uz Vispasaules tirdzniecības centra jumta: no debesskrāpju dzīlēm izlaužas lidojošo šķīvīšu armādas. Atkal vajadzēja pārrakstīt finālu, bija jāpārveido joki utt. Rezultātā, aina tika stipri saīsināta, kas ietekmēja filmas garumu (tā ilgst tikai 88 minūtes).

***

Pirms otrās filmas pirmizrādes Sony atkal gatavojās uz sliktāko. Un atkal bažas, par laimi, neattaisnojās: filma pasaules apritē savāca 441,8 miljonus dolāru. Protams, ar budžetu 140 miljoni dolāru filma neatnesa tik milzīgus ienākumus, kā pirmā, taču tik un tā filma atmaksājās un plusi bija lieli. Tas nozīmēja darbu uzsākšanu pie trešās sērijas.

Sākumā Smits un Džonss jokoja, ka jaunajā filmā viņi sākšot filmēties vistuvākajā laikā klasiskās filmas “Vienā ķēdē iekalti” stilā (par ieslodzītajiem, kas bēg no katorgas). Taču gadi gāja, bet par trešo sēriju nekas netika dzirdēts. Un tikai 2008. gadā producents Pārkss piesardzīgi ieminējās kādā no intervijām, ka viņi strādā pie jaunas filmas par Vīriem melnā un, ka scenārijs gandrīz jau ir gatavs.

***

Atceroties iepriekšējo sēriju ērkšķiem klātos ceļus līdz ekrānam, jaunās filmas producenti cenšas stāstīt par to presei pēc iespējas mazāk. Projekta finansiālā puse tiek turēta slepenībā, kaut arī speciālisti uzskata, ka trešā filma būs dārgāka par otro. Aktieru honorāri arī netiek izpausti. Producenti gribētu turēt noslēpumā arī visu pārējo, bet mūsu dienās tas nav iespējams.

Vēl 2009. gada beigās, kad scenārijs tikai tika rakstīts, kļuva zināms, ka producenti runā ar Džošu Brolinu. Viņam tika piedāvāta... aģenta Keja loma! Fani satraucās: vai tiešām Tomijs Lī Džonss aiziet no projekta un aģentu Keju “pārstādīs” citā ķermenī? Producentiem nācās paskaidrot, ka iespējams Brolins tēlošot jauno aģentu Keju flešbekā.

Pēc tam visu projekta dalībnieki no jauna nogāja pagrīdē līdz pat 2010. gada maijam, kad Columbia Pictures izdeva oficiālu preses relīzi: filmēšana sāksies 2010. gada rudenī, pirmizrāde notiks 2012. gada 25. maijā. Preses relīzē bija minēts, ka Vils Smits un Barijs Zonnenfelds atgriezīsies projektā; pārrunas ar Tomiju Lī Džonsu “virzās uz priekšu”; Džoss Brolins ir devis piekrišanu tēlot aģentu Keju jaunībā; scenāriju raksta Ītans Koens (“Neveiksmes kareivji”, “Madagaskara-2”), vienāda vārda un uzvārda brālis vienam no brāļiem Koeniem. Par producentiem joprojām paliek Pārkss, Makdonalds un Spīlbergs.

***

Scenāriju pārrakstīja vairākas reizes. Pēc Koena atnāca Dēvids Keps – pastāvīgais Spīlberga līdzstrādnieks, kas strādājis ar viņu kopā pie lentām “Juras perioda parks”, “Indiana Džonss un Kristāla galvaskausa karaliste” un daudzas citas. Rudenī, neilgi pirms filmēšanas sākuma atnāca trešais scenārists Džefs Natansons. Sižetu turēja noslēpumā. Pa Holivudu klīda baumas, ka lielākā filmas darbības daļa notiks 1969. gadā.

Pirms pašas filmēšanas sākuma Colombia Pictures paziņoja, ka filma tiks filmēta 3D. Paziņojums tika veikts visai ekstravaganti, ar reklāmas rullīti, kurā Vils Smits, ģērbies kostīmā, uzliek melnās, fitmas brilles un paziņo: “Es izdarīšu tā, ka 3D izskatīsies lieliski!” Klips tika uzņemts tikai iekšējai izmantošanai un to parādīja tikai studijas darbinieku ballītē; dabiski, ka to izzaga un ievietoja YouTube dažu stundu laikā.

***

Par sižetu vairāk vai mazāk ir zināms sekojošais: kāds ļaundaris, vārdā Jazs (Yaz) dodas pagātnē, lai nogalinātu aģentu keju. Viņa nāvei ir jākļūst par pirmo posmu ķēdē, kas novedīs pie cilvēces bojā ejas. Jazu tēlo jaunzēlandiešu muzikants un aktieris Žemens Klements; viņa personāžs scenārijā tiek attēlots, kā “elles baikers Denisa Hopera stilā”. Pa pēdām Jazam pagātnē dodas aģents Džejs laika mašīnā, kas nomaskēta par firmas Apple datoru veikalu. Nokļuvis 60. gados, Džejs pārsteigts uzzina, ka vairums tā laika slavenību – Joko Ono, Džimijs Hendrikss, Karims Abdul-Džabars, Fidels Kastro, Endijs Vorhols -  īstenībā ir citplanētieši. Vorhols pat palīdz Džejam viņa misijā. Džeju, protams, gaida daudz nepatikšanu: viņš saprot, ka pirms pusgadsimta melnādaino dzīve bija daudz grūtāka. Sižetā ir arī citplanētieši, kas ir spējīgi redzēt nākotni, noslēpumains personāžs Boriss (to tēlo Saša Barons-Koens) un jauna sieviete-aģente vārdā O (Emma Tompsone tēlo viņu pieaugušu, bet Elise Iva – jaunībā).

***

“Vīru melnā-3” filmēšanas grafiks izskatās visai dīvaini: filmēšana notika no 2010. gada 15. novembra līdz 25. decembrim, tad filmēšanas grupa devās divu mēnešu atvaļinājumā. Oficiālais iemesls: daļu no ainām bija jāfilmē ziemā, daļu – pavasarī. Neoficiāli tika runāts, ka scenārijs atkal kardināli tiek pārtaisīts un rudenī filmēja mūsdienu ainas, kuras vairāk vai mazāk jau ir uzrakstītas. Bet tajā pašā laikā scenāristi pārtaisot notikumus, kam jārisinās pagātnē.

Vispār, tā jau ir kinoseriāla īsta tradīcija – pārtaisīt kino filmēšnas laikā. Ja pirmās divas reizes izdevās, tad kāpēc lai nepamēģinātu trešo reizi?

[Izskatās, ka rakstā nav ziņas par notikumiem šajā sakarā šogad. Ja kāds kaut ko zin par tālāko filmēšanas gaitu, lūdzu, turpiniet! - t.p.]