Noskaidrosim, kāda tad tā viltuszinātne ir. Pamēģināsim formulēt to: viltuszinātne ir zinātniskas darbības imitācija bez reāliem rezultātiem. Kaut vai ezera briesmoņi un sniega cilvēki: tik daudz redzējušo, tik daudz ticīgo, bet reālu, 100% apstiprinošu atradumu, kā nav tā nav. Nav izslēgts, ka paši viltuszinātnieki no sirds tic visam tam, ko viņi sludina, taču tas nemazina to ļaunumu, ko viņi nodara.

Galvenā vēlme viltuszinātniekiem ir piārs. Izdomātus rezultātus reklamēt ir vieglāk. Zinātnieks cītīgi pārbauda savus pētījumus, analizē to. Zinātniskās idejas, hipotēzes un to pierādījumu sistēma ir ļoti sarežģīta, lai to saprastu ir vajadzīga intelektuāla piepūle. Plašo publiku tas atbaida. Viltuszinātnes postulāti ir vienkārši, neprasa kritisko domāšanu. Zinātnieki iziet no faktiem, ziltuszinātnieki raksta to, ko cilvēki grib.

Viltuszinātne musina cilvēkus pret zinātni. Tās piekritēji veido kaut ko līdzīgu vienotai frontei ar reliģioziem fundamentālistiem (asins pārliešana ir Dievam pretīga), mistiķiem (viļņveida gēni, energoinformācijas lauki), nacionālistiem (nacistu āriešu rases teorijas). Zinātniskais pasaules uzskats nespēj izskaidrot apkārtējo pasauli, pastāv vispasaules biologu-darvinistu (vēsturnieku, fiziķu, lingvistu utt.) sazvērestība. Zinātnieki esot "pārāk gudri", tagad zinātne kļuvusi par visas pasaules ļaunuma ieroci.

Autors ir krievs, tāpēc viņš tālāk runā par to, ka 15 gadu laikā, Krievijā viltuszinātne ir kļuvusi par respektablu novirzienu, ko plaši atspoguļo MIL, saņemot pat TEFI prēmijas. 2016. gadā antizinātniskas makulatūras sērija, ko raksta pazīstams teležurnālists, kļuva lielas krievu izdevniecības pašu sekmīgāko projektu. Vārdu gan nenosauca, bet mums jau tāpat tas neko neizteiktu. Izdevīgs biznesa projekts.

Vēl nesen Krievijas valsts bija gatava izdot miljardus par Petrika brīnumfiltriem, bet uz kosmiskā pavadoņa tika uzstādīt korekcijas dzinēji, kas strādājot - bez reaktīvās masas izmešanas! Tas ir, iekārtai bija jāstrādā, neievērojot impulsa saglabāšanas likumu. Nenostrādāja, bet nauda tika izmesta vējā.

Arī humanitārajās zinātnēs kaitējums ir tāds pats: Bēdīgi slavenā "jaunā hronoloģija", vēstures pieminekļu bojāšana, lai noteiktu to "īsteno vecumu". Pseidovēsturiskās teorijas tiek izmantotas, lai pamatotu savas pretenzijas uz svešām teritorijām (kādreizējais āriešu mīts, mūsdienu starpetniskie konflikti, "vēdiskie slāvi-ārieši"), "pošu genocīds", GMP.

Ja šādas idejas iepotē jaunajai paaudzei, tā taču drīz pat ies pie vēlētāju urnām.

Kāpēc tad viltuszinātne eksistē un ir tik spēcīga? Ir vairāki iemesli.

1. Banāla patiesība: zinātne ir sarežģīta. Tā ir tik sarežģīta, ka, jūsu rokās nonākot kādam zinātniskam rakstam, ja jūs neesat konkrētās nozares speciālists, jūs no tās maz ko sapratīsiet. Citu zinātnes nozari nevar iemācīties ne 30 minūtēs, pat ne mēnesī. Lai kļūtu par zinātnieku, ir jāmācās specializētās mācību iestādēs, jāapmeklē zinātniskās bibliotēkas, profesionālas konferences. Students, kas apgūst zināšanas "kāpj zināšanu kalnā", zinātnes propagandistam plašās masās jādara pretējais, jākāpj zemē, vienkāršojot zinātnes teorijas.  Ne jau visi zinātnieki spēj tādas "virtuves sarunas" ar mums visiem veikt. Šo vakuumu aizpilda ziltuszinātnieki, jo viņu teorijas ir saprotamas un neapstrīdamus pierādījumus neprasa.

2. Nodarbošanās ar mūsdienu zinātni prasa specializāciju, brīžiem pat ļoti šauru. Tas bija XIX gadsimtā, kad Čārlzs Darvins varēja rakstīt zinātniskus rakstus par ģeoloģiju, koraļļu rifiem, orhidejām, ūskāju vēzīšu uzbūvi, baložu selekciju, psiholoģiju un paleontoloģiju. XXI gadsimtā zinātnieks visu mūžu var pētīt tikai kādu konkrētu lietu. Piemēram, paleontologs, kurš nodarbojas ar senajiem grauzējiem, lieliski pazīst pliocēna grauzējus, virspusēji - senos pērtiķus, bet vēl mazāk - akmens laikmeta cilvēkus. Kā teicis amerikāņu rakstnieks Ambrozs Bīrss: "Speciālists zina visu par savu tēmu, bet neko par - visu pārējo". Šaurā specializācija ir maksa augstu profesionālismu. Kā secinājums, pat izcili zinātnieki var uzķerties uz citas nozares viltuszinātnes āķa.

3. Mūsdienu zināšanu apjoms ir daudzas pakāpes lielāks par viena cilvēka spējām to visu apgūt. Vienīgā iespēja: ticēt vai neticēt informācijas avotam. Veselā sabiedrībā cilvēki parasti uzticas zinātniekiem. Taču, ja aiz zinātnieka slēpjas viltuszinātnieks? Viltuszinātnei ir vairāki vājie punkti, ko var atpazīt: viltuszinātnieks parasti ir cīnītājs par taisnību, moceklis, kura idejas zinātne atraida, pastāv zinātnieku sazvērestība, tie zinātnes fakti, kas ir pretrunā ar oficiālo zinātni, tiekot slēpti utt. Arī viņa balss parasti skan kā sludinātājam. Piemēram, 2013. gadā tāda balss "Ren TV" ziņoja, ka ASV skolās apšaudēs nogalināto skolēnu skaits jau pārsniedz amerikāņu kritušo karavīru skaitu Irākā. Šokējoša ziņa! Pārbaudot: no 1990. gada ASV skolu apšaudēs bojā gājuši 254 cilvēki, Irākas karā 4486 karavīri.

4. Izglītotības līmenis Krievijā ir krities. Vairākus gadus autoram (Aleksandram Sokolovam) bija jāsēž kādas Pēterburgas augstskolas uzņemšanas komisijā. Sākumā viņu šokējis tas, ka abiturienti nezina Eiropas galvaspilsētu nosaukumus, vispār nezināja vēsturi, ne literatūru. Viņi nespēja atrisināt vienkāršākos aritmētikas uzdevumus. Vēlāk viņš pierada.

Kā teicis Mao Dzeduns: "Uz tīras papīra lapas var uzrakstīt pašus jaunākos un skaistākos hieroglifus". Tukšas smadzenes arī var piepildīt ar jebko.  Kāds tev var teikt, ka pirms Napoleona Ēģiptes karagājiena, par Ēģiptes piramīdām neviens neko nezināja. Lai to apstrīdētu, ir jāzina, ka par tām rakstīja jau Senās Grieķijas vēsturnieks Hērodots. Taču tad ir jāzina, ka ir bijis šāds autors. ["Jaunā hronoloģija" apgalvo, ka piramīdas esot - Bizantijas impērijas valdnieku kapenes, kādi te vēl komentāri?] Kur vēl tālāk... Kādā TV raidījumā kāds zinību vīrs ar gudru valodu runāja par absurdo Plakanās zemes teoriju, pierādot, ka - Zeme nav plakana - Zeme esot ieliekta!

5. MIL attīstība. Tagad ir populāri teikt, ka "es televīziju vispār neskatos". Jā, televīzijā ir daudz stulbību, taču tajā ir arī daudz patiesi izzinoši raidījumi. Cita lieta - internets. Ja televīzijā pastāv vismaz kait kāda pašcenzūra, kas neļauj dažos gadījumos uz ekrāniem nonākt absolūtām muļķībām, tad internetā var atrast, ko vien grib. Līdz pat vislielākajam absurdam no zinātnes viedokļa.

Nobeidzot, kāds ir zinātnieka uzdevums?

Izvēdināt maldus, brīdināt par kļūdām, palīdzēt risināt problēmas, iemācīt, ieinteresēt par zinātnisku darbu, rekomendēt uzticamus pirmavotus.

Kāds ir viltuszinātnieka uzdevums?

Izplatīt maldus, vairot kļūdas, radīt jaunas problēmas, sajaukt galvu, iebaidīt ar "oficiālo zinātni", veidot sev, savām precēm vai pakalpojumiem piāru.

Lielākai daļai no cilvēkiem piemīt sadzīviskā domāšana, zinātniskā domāšana ir jāapgūst mācību ceļā. Lai uztvertu viltuszinātni, pietiek ar sadzīvisko domāšanu. sadzīviskā domāšana ir ticība acīmredzamajam: es ticu tam, ko redzu un ko jūtu. Zinātniskā domāšana saka, ka acīmredzamais ir viena no pirmajām, vienkāršākajām izziņas stadijām. Zinātniskais bieži ir pretrunā ar ikdienišķo. No acīmredzamajām zināšanām var izveidoties tikai mitoloģija. Tāpat, kā dažādām tautām uz Mēness ir redzami dažādi attēli: vīrieša seja, sieviete ar grozu vai trusis...