Šī slimība izpaužas kā pārmērīga matu un spalvu augšana vai nu uz visa ķermeņa, vai tikai atsevišķās vietās (piemēram, tikai uz sejas, padusēs vai kaunuma zonā).
Kad dakteri uzzināja par kalnos dzīvojošo saimi, viņu prognozes bija optimisma pilnas - speciālisti lēsa, ka lāzerterapijas kurss varētu atbrīvot sievieti un viņas atvases no liekā apmatojuma, bet mūsdienu medicīna pievīla.
Kaiti izdevās mazināt, bet Devi un viņas bērniem ik pēc diviem mēnešiem bija jāturpina ārstniecības kurss, kas "vilkaču" ģimenei nav pa kabatai.
Nākotnē Budatoki ģimenei rādījās skumjos toņos - cilvēki dzimtajā ciemā joprojām pret viņiem izturējās ar aizdomām, bet cerības uz pilnīgu atveseļošanos praktiski bija zudušas.
Kad par Nepālas "vilkačiem" sāka rakstīt pasaules prese, Budatoki ģimene kļuva par īstu sensāciju. Pēc vairāku publikāciju parādīšanās daudzi lasītāji nosprieda, ka spalvainiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā nav vietas, tāpēc uzsāka līdzekļu vākšanas kampaņu, lai Budatoki ģimene varētu tikt vaļā no sava apspalvojuma.
Nesen Nepālas pilsētā Kavrā visiem četriem ģimenes locekļiem veikta lāzerķirurģijas operācija, un vismaz uz kādu laiku viņi būs zaudējuši ķermeņa apmatojumu, kas viņus padarīja līdzīgus mītiskajiem vilkačiem.
Saskaņā ar statistiku vilkača sindroms konstatēts vienam cilvēkam no miljarda, bet iedzimta hipertrihoze kopš viduslaikiem reģistrēta tikai 50 reizes medicīnas vēsturē.