Stāstījuma pieejama un aizraujoša forma dod bagātīgu vēsturisku seno ģermāņu un ķeltu mantojumu, padarot to interesantu visiem bez izņēmuma. Drosmīgo bruņinieku un daiļo dāmu, visvareno dievu un patvaļīgo valkīru, asinskāro pūķu un labo burvju pasaule atklājas katram, tajā pašā laikā paliekot netverama un noslēpumaina. [Jāpiezīmē, ka šajā grāmatu sērijā ir iznākuši darbi praktiski par visas pasaules mitoloģiju- t.p.]
Onlainā.
https://www.e-reading-lib.org/book.php?book=1002597
Dažas leģendas.
http://www.legendami.ru/bod/norv/norv21.htm
Diemžēl par autoru ilgi neko neizdevās uzzināt. Internetā trūkst datu, visu laiku izmet failus par Rihardu Vāgneru. Ir aizdomas, ka grāmatas autors ir dzīvojis 19. gadsimtā. Krievu izdevums esot tulkots no angļu valodas. Tās apstiprinājās: Wilhelm Wägner (1800-1886), oriģināls nosaukums 1906. gada izdevumam: "Romances and epics of our northern ancestors, Norse, Celt and Teuton" Londona, Ņujorka, Norrœna Society.
Johans Vilhelms Ernsts Vāgners dzimis pils mednieka (Hofjäger) ģimenē, Darmštatē. Vispirms apmeklēja privātskolu, pēc tam vidusskolu. No 1820. līdz 1823. gadam viņš studēja teoloģiju Gīsenā. Pēc tam viņš savā dzimtajā pilsētā kļuva par Francijas sūtņa grāfa fon Fenelona pils kapteini (hofmeistaru). No 1824. gada janvāra līdz 1827. gada maijam Vīgners bija zēnu privātās skolas vadītājs, vēlāk vidusskolas un augstākās arodskolas skolotājs. 1832. gadā viņš ieguva filozofijas doktora grādu. 1842. gada novembrī Vāgners pārņēma pastorātu Ginsheimā un 1859. gadā tika pārcelts par mācītāju uz Kettenheimu. 1877. gadā viņš kļuva par baznīcas domnieku.
Par rakstnieku.