Viktorijas laiku šausmu un spoku stāstu rakstnieki.

Joprojām laba lasāmviela tumšiem vakariem un naktīm, kad nenāk miegs. Izmantoti fakti no grāmatām "Viktorijas laika šausmu stāsti", "Viktorijas laika spoku stāsti" un no interneta. Atzīmēšu, ka runa būs galvenokārt par īso prozu. Protams, ka saraksts ir ļoti nepilnīgs. minētajās grāmatās pieminēts arī H. F. Lavkrafts (1890-1937), taču grūti man viņu pieskaitīt Viktorijas laika rakstniekiem, ja karalienes nāves gadā puisim bija tikai 10 gadi.

E. F. Bensons (1867-1940). Lai arī popularitāti ieguvis ar detektīvstāstiem "Mapp and Lucia", Bensons ir sarakstījis arī daudzus spoku stāstus, tostarp "Istaba cietoksnī" ("The Room in the Tower") un "Autobusa vadītājs" ("The Bus-conductor").

Harieta Bīčere-Stova (1811-1896). Viņas slavenākais darbs ir "Krustēva Toma būda" ("Uncle Tom's Cabin") - romāns kā protests vergturībai Amerikas dienvidos. Starp viņas spoku stāstiem jāmin "Spoks dzirnavās" ("The Ghost in the Mill") un "Spoks kapteiņa Brauna namā" ("The Ghost in the Cap'n Brown House").

 

 

Ambrozs Bīrss (1842-1914). Bīrss bija amerikāņu žurnālists un rakstnieks, kurš iemantojis slavu ar šausmu un spoku stāstiem. Viņa darbos bieži ir apvienots šaušalīgais un komiskais, radot vienlaikus šokējošu un izklaidējošu efektu. Viņš ir sarakstījis simtiem īso stāstu, to skaitā "Nolādētais" ("The Damned Thing") un "Mana iecienītā slepkavība" ("My Favorite Murder").

Aldžernons Blekvuds (1869-1951). Dzimis Kentā, Anglijā, taču daudz ceļojis pa Ziemeļameriku un Eiropu. Līdztekus vairāk nekā 200 īsajiem stāstiem un daudziem romāniem viņš rakstīja arī daiļliteratūru bērniem un dzeju. Viņa krāšņā, bailes rosinošā stila paraugs ir "Ēģiptiešu sirsenis" ("An Egyptian Hornet"). Viņš ir sarakstījis arī stāstu sēriju, kur darbojas "detektīvs-ekstrasenss" Džons Sailenss.

Mērija Čolmondlija (1859-1925). Angļu romānistes slavenākais romāns "Sarkanā zupa" ("Red Pottage"), Viņa rakstījusi arī šausmu stāstus, piemēram, stāsts "Atsvabinātais" ("Liberated").

Čārlzs Dikenss (1812-1870). Dikenss ir viens no Viktorijas laika atzītākajiem spoku stāstu autoriem. Spoki parādās viņa darbā "Ziemassvētku dziesma" (1843, "A Christmas Carol"), kā arī daudzos stāstos, ko viņš sarakstījis savam žurnālam "All the Year Round"; starp tiem ir "Netici visam, ko dzirdi" ("To Be Taken With a Grain of Salt"), "Dzelzceļa līnija Nr. 1: Pārmijnieks" ("No. 1 Branch Line: The Signalmen") un "Rēgs B. kunga istabā" ("The Ghost in Master B's Room").

M. R. Džeimss (1862-1936). Džeimss bija Kembridžas karaliskās koledžas direktors un vēlāk Ītonas koledžas galva. Viņš ir sarakstījis daudz spoku, šausmu un fantastikas stāstus, ieskaitot romānu bērniem "Piecas krūkas" ("The Five Jars"). Starp viņa tēlainajiem un aizraujošajiem īsajiem stāstiem atrodami arī darbi "Kanoniķa Alberika piezīmju albums" ("Canon Alberic's Scrapbook") un "Osis" ("The Ash Tree").

Amēlija Edvardsa (1831-1892). Edvardsa ir bijusi viena no 19. gadsimta izcilākajām ēģiptoloģēm un organizējusi arheoloģiskās ekspedīcijas. Starp viņas spoku stāstiem atrodami darbi: "Jaunais ceļš" ("The New Pass") un "Rēgu rati" ("The Phantom Coach"), kā arī "Ekspresis pulksten četros piecpadsmit" ("The Four-fifteen Express").

Elizabete Gaskella (1810-1865). Rakstniece pazīstama ar romāniem par vienkāršo strādnieku dzīvi, piemēram, "Mērija Bārtone" ("Mary Barton") un "Krenforda" ("Cranford"), taču, sarakstījusi arī daudzus spoku stāstus, tostarp "Līkais zars" ("The Crooked Branch") un "Vecās aukles stāsts" ("The old Nurse's Story").

Tomass Hārdijs (1840-1928). Līdztekus tādiem romāniem kā "Kāsterbridžas mērs" ("The Mayor of Casterbridge"), kuru darbība norisinās Anglijas laukos, Hārdijs publicējis arī vairākus, veiksmīgus spoku stāstus, to skaitā "Trīs svešinieki" ("The Three Strangers") un "Izkaltusī roka" ("The Withered Arm").

Sers Arturs Konans Doils (1859-1930). Konanu Doilu, kurš ir slavens ar saviem stāstiem un garstāstiem par Šerloku Holmsu, aizrāvuši spoki, spirituālisms un viss paranormālais. Stāstu sērijā "Pie ugunskura" ("Round the Fire"), ko viņš sarakstījis žurnālam "The Strand", atrodami tādi stāsti kā "Slēgtā istaba" ("The Sealed Room") un "Brūnā roka" ("The Brown Hand").

Džozefs Šeridans Le Fanī (1814-1873). Dublinas žurnālists un izdevējs Le Fanī ir sarakstījis daudzus spoku un šausmu stāstus. Daudzi viņa darbu "Gleznotājs Šalkens" ("Schalken the Painter") uzskata par vienu no labākajiem 19. gadsimta spoku stāstiem. Starp citiem viņa darbiem minami "Patiess stāsts par apsēstu namu" ("An Authentic Narrative of a Haunted House") un "Ziņa par kādu savādu gadījumu Eindžera ielā" ("An Account of Some Strange Disturbances in Aungier Street").

Gijs de Mopasāns (1850-1893). Kaut arī Mopasāns labāk pazīstams ar elegantiem īsajiem stāstiem par franču sadzīvi, viņš ir rakstījis arī šausmu stāstus. Viens no tiem - "Roka" ("The Hand") - ļoti līdzinās Mērijas Čolmondlijas stāstam "Atsvabinātais". Starp pārējiem Mopasāna stāstiem atrodams arī "Orla" ("Le Horla") - tas ir baiss un neomulīgs darbs, kas balstās psiholoģiskās šausmās.

V. Č. Morovs (1854-1923). Amerikāņu rakstnieks, pazīstams ar saviem īsajiem šausmu un spriedzes stāstiem. Var pieminēt stāstu krājumu "Pērtiķis, idiots un citi cilvēki" ("The Ape, the Idiot & Other People").

Edīte Nesbita (1858-1924). Vislielāko popularitāti ir iemantojis Nesbitas romāns bērniem "Dzelzceļa bērni" ("The Railway Children"), taču viņa sarakstījusi arī daudzus spoku stāstus, piemēram, "Džona Čeringtona kāzas" ("John Charrington's Wedding"), "Dvīņu mājas noslēpums" ("The Mystery of the Semi-detached"), "Ēna" ("The Shadow") un "Melnkoka rāmis" ("The Ebony Frame").

Fics Džeimss O"Braiens (1828-1862). O'Braiens dzimis Limerikā, Īrijā un pirmos panākumus rakstniecībā guvis jau pirms emigrēšanas uz ASV 1852. gadā. Tur "O'Braiena rakstnieks slava strauji auga, un viņa stāsti, dzeja un recenzijas tika publicēti dažādos laikrakstos. Viņa stāsti "Zelta stienis" ("The Golden Ingot") un "Dimanta lupa" ("The Diamond Lens") ir spēcīgi fantastikas šausmu stāsti. Vēl minams stāsts "Kas tas bija?" ("What was it?").

Edgars Alans Po (1809-1849). Stindzinošo un noslēpumaino stāstu autors, amerikānis Po ir sarakstījis vairākus ārkārtīgi spēcīgus darbus, tostarp "Ašeru nama sabrukums" ("The Fall of the House of Usher"). Pieminēšanas vērts ir arī īsais stāsts "Sarkanās nāves maska" ("The Masque of the Red Death"). Stāstā "Kaķis" ("The Cat") šausmas ir prasmīgi savītas ar fantastiku.

Roberts Lūiss Stīvensons (1850-1894). Stīvensona darbi variē no ceļojuma piezīmēm līdz pat dzejai, taču vislielāko popularitāti autors iemantojis ar piedzīvojumu romāniem "Bagātību sala" ("Treasure Island") un "Nolaupītais" ("Kidnapped"). Viņa pazīstamākais spoku stāsts ir "Kapu izlaupītājs" ("The Body Snatcher"). Viņa pazīstamākais darbs šausmu žanrā ir "Doktors Džekils un misters Haids" ("Dr. Jekyll and Mr. Hyde").

Brems Stokers (1847-1912). Īru rakstnieks, kurš pazīstams ar klasisko vampīru romānu "Drakula" ("Dracula"). Stokers sarakstījis arī daudzus citus šausmu un fantastikas stāstus, tostarp "Tiesneša nams" ("The Judge's House") un "Karaļa pils" ("The Castle of the King").

Ivans Turgeņevs (1818-1883). Krievu rakstnieks: romānu, garo un īso stāstu autors. Pazīstamākie ir: romāns "Muižnieku ligzda" ("Дворянское гнездо"), garstāsts "Mumu" ("Муму́") un stāstu krājums "Mednieka piezīmes" ("Запи́ски охо́тника"). Sarakstījis arī spoku stāstus: "Spoki" ("Призраки"), "Pēc nāves" ("После смерти"), "Suns" ("Собака").

Oskars Vailds (1854-1900). Īru-angļu izcelsmes rakstnieks, dramaturgs un dzejnieks. Slavenākais darbs šausmu žanrā ir romāns "Doriana Greja portrets" ("The Picture of Dorian Gray"). Pazīstamākais spoku stāsts "Kentervilas spoks" ("The Canterville Ghost").

Edīte Vārtone (1862-1937). Amerikāņu rakstniece, kuras grāmatās galvenokārt atspoguļota dzīve Ņujorkā, taču Vārtone ir bijusi arī izcila spoku stāstu autore. Starp tiem ir stāsti "Pēcāk" ("Afterward") un "Nakts triumfs" ("The Triumph of the Night").

H. Dž. Velss (1866-1946). Rakstnieks pazīstams ar tādiem agrīniem zinātniskās fantastikas darbiem kā "Laika mašīna" ("The Time Mashine") un "Pasauļu karš" ("The War of the Worlds"). Velss rakstījis arī spoku stāstus, kā, piemēram, "Nepieredzējušais spoks" ("The Inexperienced Ghost") un "Sarkanā istaba" ("The Red Room"). Velss rakstījis arī šausmu stāstus ar pārdabisku pieskaņu, piemēram, šaušalīgo stāstu "Zirnekļu ieleja" ("Valley ofthe Spiders").

Mērija Volstonkrafta Šellija (1797-1851). Mērijas Šellijas romāns "Frankenšteins jeb Jaunais Prometejs" ("Frankenstein, or the Modern Prometheus") ir viens no visu laiku populārākajiem šausmu stāstiem. Starp citiem viņas darbiem atrodams stindzinošs īsais stāsts "Mirstīgais nemirstīgais" ("The Mortal Immortal").

Saites.

10 klasiski Viktorijas laiku spoku stāsti, ko vajadzētu izlasīt katram.

http://interestingliterature.com/2015/10/28/10-classic-victorian-ghost-stories-everyone-should-read/

35 klasiskie šausmu stāsti, ko var izlasīt.

http://ebookfriendly.com/free-horror-stories/

Tālākai iepazīšanai.

http://irishgothichorrorjournal.homestead.com/index.html