Gorbačova pārbūve nozīmē, ne tikai iespēju atklāti cīnīties pret metro būvi Rīgā, bet arī to, ka grāmatu veikalos parādās Rietumos iespiestas grāmatas, kas agrāk bija kaut kas neiedomājams, bet arī pagrīdes video rādītāji iznāk dienas gaismā, lai visās malās dibinātu salonus, kuros no mūsu laikiem raugoties, baigos apstākļos par naudu rādītu filmas videokasetēs. Mūsu skatītājs gūst iespēju, kaut bieži sliktā kvalitātē ierakstītas, slavenākās un ne tik slavenās ārzemju filmas, visbiežāk gan - atklātas haltūras, bet visi skatās - aizliegtais auglis kļuvis atļauts. Tie bija interesanti gadi, kad man pirmo reizi radās iespēja redzēt tādu fantastikas klasiku kā "Atpakaļ nākotnē", "E.T.", "Zvaigžņu karus", "Zvaigžņu ceļu" un vēl un vēl, saraksts aizņemtu kādas vairākas lapas, nepārspīlēšu, bet kopumā pa tiem gadiem noskatījos kādas 700-800 filmas. Cenas par laimi bija cilvēcīgas un pelnīju normāli. Priekš tiem apstākļiem. Protams, kā toreiz visai optimistiski spriedu, 1/4 daļa no filmām, ko rādīja, bija atklāts mē..., 1/4 daļa tādas, ko var skaties, bet otru reizi nav vērts, 1/4 bija labas un pēdējā ceturtdaļa - droši vien labas, bet - ne manai gaumei. Dabiski, ka prasīgākam skatītājam visdrīzāk mē... liktos puse vai vairāk, nemaz jau nerunājot par N.N. Arī tāpēc, ka daudzas filmas bija iztulkotas slikti, tulkotāja balss skanēja virsū aktieru tekstam vienā jūklī. Arī daudzas bija kaut kādas kopijas no kopijām utt. Lai gan bija arī īpaši virtuozi tulkošanā, kā visiem pēc balss zināmais, bet nepazīstamais vīrs ar niku Goblins. Protams, stingri ņemot viss tas bija visnekaunīgākā autortiesību pārkāpšana, tikai nevienam īpaši par to nebija daļas - pie vēstures durvīm klauvēja Atmoda. 90. gadu turpinājumā videosalonu ēra pamazām beidzās, bet kinoteātri, kas bija pārvērtušies par videosaloniem - vispār bankrotēja. Atceros tādu piedzīvojumu kādreizējā kinoteātrī "Pionieris", rādīja kādu fantastiku, tādu štruntu, ka cilvēki, kas bija atnākuši, viens pēc otra pameta zāli, kamēr es biju palicis viens. Neizturēju arī es un gāju prom, bet ekrāns nodzisa. Kamdēļ rādīt kino tukšai zālei? Kaut kas grūti iedomājams, bet tā nu tas bija. Normālas filmas laikam gāja tikai kaut kur, bet ne vienmēr. Saloni pārtapa kasešu un vēlāk disku nomas punktos, jo videomagnetafoni kļuva pieejami arī "normāliem" cilvēkiem. tagad arī tie ir izzuduši, jo sākās interneta ēra. Tomēr, tas bija aizraujošs laiks, piemēram, pirmo reizi skatoties īstu šausmu filmu, sirds sākumā tā sitas, ka rodas bailes, ka nenotiek infarkts, šausmas tik reālas liekas. Taču pēc kādas entās filmas tu jau pierodi, arī pie tā, ka šausmu filmām parasti nav laimīgu beigu. Un, ja kāds izdzīvo tad tikai tāpēc, lai nākošajā filmā viņu tomēr "nomušītu". Un - cik aizraujoši bija nākt mājās pēc pusnakts, pilnmēness naktīs, kad nupat skatītas "Gaudas" vai "Šausmas Gobu ielā", vai "Piektdiena 13"...

Jā, tas bija interesants laiks. Video, ko apmeklēju es atzīmēju vienā vecā Rīgas plānā un pat nebiju domājis, ka tas ir saglabājies. Tā kā šodien tā ir pat vesela pagātnes liecība. Nepilnīga, jo man jau nebija iespējas apmeklēt VISUS salonus un ne jau visas filmas es skatījos, centos nepalaist garām fantastiku, kaut reizēm smagi vīlos, jo dažreiz vajadzīgā filma nebija pie rokas, dažreiz pēc publikas vēlēšanās tika rādīta cita, visbiežāk kāds "bojeviks" vai kas cits. Laikam pati drausmīgākā tāda veida filma bija no tā saucamajām jauniešu komēdijām - "Purkšķētāju karalis", kas stāstīja par to, kā kādā koledžā tiek rīkotas sacensības par lielāko purkšķi. Lai tādu iztaisītu, tiek meklēts attiecīgs ēdiens un visādas citas lietas. Visi joki, protams, zem jostas vietas. Vēlāk uzzināju, ka tādas filmas ASv taisa speciāli rādīšanai jaunattīstības valstīm, jo uzskata, ka normļām filmāt tur nebūs noiets - publika nesapratīs.

Un tomēr, biežāk es nevīlos un dažas filmas, kā "Zvaigžņu karus" gāju skatīties vairākas reizes. ... un atnāca jauni laiki un Rietumu kinofantastika parādījās arī Latvijas TV kanālos, ne jau ar vienu "Fantomasu" cilvēks būs paēdis. Tā nu tā dzīve, pa posmiem vien paiet un, kas vēl priekšā gaida?