Analizējot vēstures dīvainības, var pieņemt, ka Skaligers pasaules notikumu secību ir būvējis, izejot no numeroloģiskiem apsvērumiem. Tā kā galvenais numeroloģijas skaitlis ir deviņi, tad arī notikumi vēsturē atkārtojas pēc laika periodiem, ko bez atlikuma var dalīt ar ciparu 9. Īpašu vietu šajos periodos ieņem “apaļie” skaitļi, piemēram 90 vai 99 gadi. Atkārtošanās, kas balstās uz šiem intervāliem, pasaules vēsturē atrodamas tādā skaitā, ka par kaut kādu nejaušību nevar būt ne runas.

Sen ir ievērots, ka Ivans III Lielais un Ivans IV Bargais ir līdzīgi. Pirmo pat savulaik sauca par Bargo, tikai vēlāk šī iesauka “pielipa” viņa mazdēlam. Paskatīsimies uz viņu biogrāfiju līdzībām.

No viena Ivana Vasiļjeviča līdz otra dzimšanai paiet 90 gadi. 90 gadus pēc tam, kad Ivans III apsēžas tronī, Ivans IV iekaro Kazaņas hanisti un pēc dažiem seniem avotiem, tieši tad kļūst par caru. No Astrahaņas hanistes nodibināšanas Ivana III laikā līdz tās pievienošanai Krievijai Ivana IV laikā – 90 gadi. 99 gadus pēc tam, kad varu iegūst Ivans III, Konstantinopoles patriarhs atzīst Ivana Bargā cara titulu. Šajā sakarā pēdējais sarīko bagātīgas dzīres. Abiem Ivaniem bija brāļi, zināmi kņazi Juriji Vasiļjeviči, kas nomira ar atstarpi 90 gadi. Bieži vēsturē pieminētā, baismīgā Novgorodas ieņemšana, ko Ivans Bargais sarīkoja 1570. gadā, nav unikāla. 90 gadus pirms tās to pašu izdarīja Ivans III. Neskatoties uz ne mazākām ļaundarībām, šo melno datumu Ivana III laikā vēsturiskajā literatūrā var sastapt reti. Tikpat grūti ir atrast arī sekmīgo iekarošanas karagājienu uz Sibīriju, ko organizēja Ivans III. Tas notika 99 gadus pirms “reklamētā” Jermaka karagājiena.

Abu Ivanu dēli, Fjodors un Ivans, piedzima ar 99 gadu atstarpi. Fjodors kļuva par caru 99 gadus pēc tam, kad Ivans kļuva par Tveras lielkņazu. Fjodors nomira 108 (99+9) gadus pēc Ivana.

Interesanti ir salīdzināt arī divus Dmitrijus Ivanovičus. Viens ir Ivana Bargā dēls, otrs – Ivana III mazdēls, kuru vēsturnieki tā arī sauc Dmitrijs Mazdēls. Šīs vēsturiskās personas piedzima ar atstarpi 99 gadi. Dmitrijs Mazdēls sēdās tronī (kā sava vectēva līdzvaldnieks) 1497. gadā. Pēc 108 (99+9) gadiem par caru kļūst Dmitrijs Ivanovičs, kuru daudzi vēsturnieki uzskata par neīstu un sauc par Viltusdimitriju I. Šis Dimitrijs, jau kā Viltusdimitrijs II, nomira atkal108 gadus pēc Dmitrija Mazdēla nāves.

Ivanam III arī bija dēls Dmitrijs, kas valdīja Ugļičā, pilsētiņā, kur vēlāk tika izsūtīts augstāk minētais Ivana Bargā dēls Dmitrijs. Pirmais kļuva par Ugļičas kņazu 99 gadus pirms valdīt sāka otrais – Viltusdimitrijs Ivanovičs.

Paralēļu starp Ivana III un Ivana IV laikmetiem ir daudz. Šeit ir minēta tikai daļa no tām, taču arī ar to jau pietiek, lai redzētu vēstures mākslīgumu un shēmatiskumu. Acīmredzot, ka Ivans III un viņa laiks reāli nekad nav eksistējis, bet tika izdomāti saskaņā ar noteiktiem numeroloģiskiem likumiem. Ivana Bargā laikmetu vienkārši “nobīdīja” par konkrētiem intervāliem pagātnē, tā iegūstot senāku Krievijas vēsturi, Ivana III vēsturi.

Skatoties uz šo numeroloģisko ainu, var domāt, ja arī Ivans III ir “nozīmēts” no Ivana IV, tad taču pēdējais patiešām ir eksistējis. Taču loģiski no šiem salīdzinājumiem tas neizriet. Mēs vienkārši nespējam pieņemt domu, ka tik pazīstama figūra kā Ivans Bargais varētu izrādīties tikai literārs varonis, bet ne vēsturisks. Taču tā ir tikai mūsu ticība vēsturei un nekas vairāk. Tālāk mēs redzēsim, ka tieši tāpat, kā Ivana III biogrāfija atkārto Ivana IV vēsturi, pats Ivans IV savukārt atkārto cara Alekseja Mihailoviča vēsturi.  Numeroloģiskais pamatojums ir tieši tāds pat.

Ivans un Aleksejs ir dzimuši ar 99 gadu atstarpi. Apprecējušies tāpat – 99 gadu atstarpe. Ivans bargais sasauca krievu vēsturē pirmo Zemstu sapulci (Zemskij sobor – feodālais parlaments). Aleksejs sasauca to pēc 99 gadiem. Ivana likumveidojošā darbība izpaudās izdodot “Tiesībnieku”, bet Aleksejam - “Nolikumu”. Atkal no viena likuma krājuma līdz otram – 99 gadi. Abi cari sāka karu ar Livoniju atkal ar starpību – 99 gadi. Un tā tālāk.

Cars Aleksejs – tas jau ir XVII gadsimts. Taču arī šī vēsturiskā laika eksistence ir zem jautājuma zīmes. Visdrīzāk Alekseja Mihailoviča laikmets ir tāda pati fikcija, kā iepriekš apskatīto Ivana III un Ivana IV valdīšana. Un šī vēsture ir tikusi rakstīta pēc viena scenārija. Šoreiz “oriģināla” lomā bija Pētera III un viņa sievas Katrīnas II laikmets.

Aleksejs piedzima 99 gadus pirms Pētera dzimšanas. Cariskās Alekseja laulības un Pētera un Katrīnas laulības šķir 99 gadi. Bet impēriskās Katrīnas laulības un Alekseja kāzu laulības – 90 gadi. Cars Aleksejs no dibina Slepeno lietu pārvaldi (Prikaz tainih djel), bet pēc 108 gadiem Katrīna nodibina analoģisku varas orgānu – Slepeno ekspedīciju. Kazaku iebrukums Krimā 1646. gadā notiek 90 gadu pirms krievu armijas iebrukuma Krimā.

Kara darbība dienvidos apskatāmajos laikos vispār ir līdzīga. 1768. gadā sācies karš ar Turciju “sakrīt” ar kara sākumu pret kazakiem, kas saceļas Stepana Razina vadībā 99 gadus pirms šiem notikumiem. Bet krievu karaspēku abos gadījumos komandēja kņazi Dolgorukiji. Liekas, ka Razina sacelšanās arī ir “norakstīta” no cita pazīstama, analoģiska notikuma – Pugačova sacelšanās. Jemeļjana sodīšana notika 99 gadus pēc Frola Razina sodīšanas. Turklāt, nebūtu slikti atcerēties, ka brāļi Razini un Pugačovs nāk no vienas un tās pašas kazaku staņicas. Vai tiešām Krievijā bija tik maz apdzīvotu vietu?

Tas, ka nepatiesās vēstures pēdas ved uz XVIII gadsimtu, uz Katrīnas II Lielās laiku, var pārliecināties ar piemēra pēc salīdzinot abu Katrīnu laikus. Numeroloģiskā bāze šoreiz ir skaitlis 45. Tas ir, puse no 90, turklāt okultajās sistēmās šim skaitlim ir īpaša vieta, tāpēc, ka tā ir summa visiem skaitļiem no 1 līdz 9 ieskaitot: 1+2+3...+9=45.

No Katrīnas I līdz Katrīnas II dzimšanai ir pagājuši 45 gadi. Katrīnu laikā savu valdīšanu beidza Ivans V un Ivans VI. No viena notikuma līdz otram – 45 gadi. Abām Katrīnām piedzima bērni – nākošie monarhi – Pāvels Petrovičs un Elizabete Petrovna. Starp viņu dzimšanām – 45 gadi. Un beidzot, Katrīna II Aleksejevna kļuva par imperatrisi 45 gadus pēc tam, kad tronī kāpa Katrīna I Aleksejevna.

Te varētu arī atcerēties arī to, ka dažus gadus pirms abu Katrīnu dzimšanas krievu tronī apsēdās Pēteris I un Pēteris II, un starpība starp šiem notikumiem atkal ir 45 gadi. Abi monarhi, starp citu, bija apprecējušies ar Katrīnām, turklāt Aleksejevnām (Pēteris II bija saderināts un nomira dienu pirms kāzām). Bet abas šeit iepriekš apskatītās Katrīnas bija precējušās ar Pēteriem – Pēteri I un Pēteri III. Tas ir, mēs redzam, ka pāri Pēteris plus Katrīna Aļeksejevna atkārtojas trīs reizes.

Interesanti atzīmēt arī to faktu, ka Pēteris II kļuva par imperatoru 45 gadus pirms Pugačovs pasludināja sevi par no Katrīnas II vajāšanas izglābušos imperatoru Pēteri III. Un Pēteris II nomira 45 gadus pirms līdz šī Viltuspētera nāves.

Acīmredzot visas minētās paralēles no Ivana III līdz Katrīnai II nav nejaušas, bet te slēpjas likumsakarība. Iemesli tik dīvainai un nedabīgai vēsturei var būt tikai divi. Vai nu jāuzskata, ka pār pasauli valda skaitļi, vai arī jāatzīst, ka Krievijas vēsture tika izdomāta Katrīnas II laikā un katrs var pieņemt to variantu, kas viņam tuvāks dvēselei.

[Es te saredzu vēl tā kā trešo variantu. Ja pieņem hipotēzi par Hologrāfisko Visumu, tad kaut kur jau ir arī reālā dimensija, kur pie saviem datoriem sēž dievi un izspēlē ar mums savas videospēles, laiku pa laikam atkārtojot sižetus, tikai ar citiem varoņiem. Kā šahā, kur noteikumi nemainās, bet figūru izskats atkarīgs no radītāja fantāzijas – t.p.]