Vēl viens fantāzijas rakstnieks – Džordžs R. R. Mārtins – ir liels Teda Viljamsa pielūdzējs. Pēc viņa vārdiem „Atmiņas, Sēras un Torns” ir pārliecinājušas viņu, ka fantāzija var būt nopietna literatūra, tāpēc viņš sācis rakstīs „Dziesmu par ledu un liesmām”. Vienā no grāmatām viņš ir izdarījis nelielu reveransu savam draugam Viljamsam: tajā ir minēta „Villuma nams”, tā locekļi ir brāļi Eliass un Džošua, viņu ģerbonī ir attēloti trīs sakrustoti zobeni un pūķa skelets. Tas viss kopā ir atsauce uz „Atmiņām, Sērām un Tornu”.
Vācu rokgrupa „Blind Guardian” 2006. gadā izlaida dziesmu «Otherland», kas veltīta tāda paša nosaukuma Viljamsa sērijai, albumā „A Twist in the Myth”.
Bibliogrāfija.
„Atmiņas, Sēras un Torns” (Manuskripta ordenis) (fantāzija, kas veidota Tolkina stilā un noteikti jāizlasa viņa cienītājiem, kaut arī notikumi tur savādāki, varoņos ir gan cilvēki, gan elfi, gan troļļi)
Tronis no Pūķa kauliem (The Dragonbone Chair, 1988)
Atvadu klints (Stone of Farewell, 1990)
Vēju ceļš (To Green Angel Tower, part 1: Siege, 1993)
Zaļā Eņģeļa tornis (To Green Angel Tower, part 2:Storm, 1993)
„Citzeme”(Otherland) (kiberpanks)
Zelta Ēnu pilsēta (City of Golden Shadow, 1996)
Zilās Liesmas upe (River of Blue Fire, 1998)
Melnā Stikla kalns (Mountain of Black Glass, 1999)
Sudraba Gaismas jūra (Sea of Silver Light, 2001)
„Ēnu maršs” (Shadowmarch) (fantāzija)
Ēnu maršs (Shadowmarch, 2004)
Ēnu spēle (Shadowplay, 2007)
Ēnu ausma (Shadowrise, 2010)
Ēnu sirds (Shadowheart, 2010)
„Piedzīvojumi Parastā fermā” (Ordinary Farm Adventures) (bērnu fantāzija), līdzautore Debora Bila
Parastās fermas pūķi (The Dragons of Ordinary Farm, 2009)
Parastās fermas noslēpumi (The Secrets of Ordinary Farm, 2011)
„Bobijs Dolārs” (Bobby Dollar) (pilsētas fantāzija)
Netīrās Debesu ielas (The Dirty Streets of Heaven, 2012)
Atlaižu laiks Ellē (Happy Hour in Hell, 2013)
Nogulēt Pastardienu (Sleeping Late on Judgement Day, 2014)
Ārpus sēriju darbi:
Astegaisā jeb Jaunā kaķa piedzīvojumi (Tailchaser’s Song, 1985)
Senās pilsētas bērns (Child of an Ancient City, 1992), līdzautore Ņina Kiriki Hofmane
Kalibana stunda (Caliban's Hour, 1994)
Ziedu karš (the War of the Flowers, 2003)
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A3%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D1%8F%D0%BC%D1%81,_%D0%A2%D1%8D%D0%B4
Atmiņas, Sēras un Torns.
„Atmiņas, Sēras un Torns” (Memory, Sorrow and Thorn) — Krievijā izdots arī ar nosaukumu „Manuskripta ordenis” – ir rakstnieka-fantasta Teda Viljamsa grāmatu sērija fantāzijas žanrā. Sērijas nosaukums cēlies no tajā figurējošiem trim zobeniem ar tādiem pašiem nosaukumiem. Grāmatās darbojas arī Manuskripta ordenis, no turienes krievu izdevuma nosaukums.
Sērija, kas sastāv no četriem sējumiem (tetraloģija), ir ieturēta vēsturiski-episkās fantāzijas stilā un cieši saistīta ar ķeltu mitoloģiju. Darbība notiek izdomātā kontinentā, ko sauc Gaišā Arda, agrīnajos Viduslaikos.
Pēc zinošu cilvēku domām sērija ir īsta fantāzijas literatūras klasika, kas pelnījusi būt līdzās Tolkina „Viduszemei”, Le Gvinas „Jūraszemei”, Silverberga „Madžipurai” un citiem dižākajiem fantāzijas žanra darbiem katra īsta fantāzijas mīļotāja grāmatu plauktā.
Tālākais teksts būs spoileris tiem, kas sēriju vēl nav lasījuši.
Tronis no Pūķa kauliem (The Dragonbone Chair, 1988)
Vecajā Heiholtas karaļa pilī mirst vecais karalis Presters Džons, kurš zem savas varas ir apvienojis gandrīz visu Gaišo Ardu. Par viņa mantiniekiem paliek divi brāļi: karalis Eliass, kurš sen ir pazaudējis savu sievu cīņā ar stepniekiem, un vienrocis brālis Džošua. Eliasa padomnieks ir aizdomīgais garīdznieks Preirats, ko Gaišās Ardas tauta sauc par sarkano burvi. Kopā ar to karalis veic dīvainus un cietsirdīgus eksperimentus, pametot valsts lietas. Valsts kļūst nabagāka, mēris, bads, laupītāji un neticams aukstums piemeklē to. Eliass nežēlīgi apspiež visus, kas saceļas pret viņa varu. Džošua atstāj Gaišās Ardas galvaspilsētu un negaidot pazūd.
Pils daktera Morgensa māceklis, puisēns-bārenis Saimons negaidīti atrod Džošua, kurš izrādās sakalts ķēdēs dziļajās Heiholtas pazemēs. Kopā ar dakteri viņi atbrīvo princi un palīdz viņam bēgt. Drīz viņus pašus mēģina noķert Preirats. Morgenss iet bojā, bet Saimons nejauši redz kā karalis Eliass noslēdz līgumu ar tumšo elfu karali-spoku, Vētru karali Ineluki. Karalis Eliass noslēdz ar Vētru karali kaut kādu noslēpumainu līgumu un saņem no viņa dāvanā burvju zobenu Sēras.
Saimons bēg no Heiholtas uz Džošua pili Naglimundu. Viņa ceļš ved caur seno Aldhortas mežu, kur viņš nejauši no lamatām izglābj elfu-sithi. Pēc tam jauneklis satiek mazu trolli vārdā Binabiks, kas jāj uz vilcenes. Tronllis izrādās Morgensa drauga un viena no Manuskripta ordeņa biedriem, vecā Ukekuka māceklis. Ordenis ir slepena visas pasaules zinātnieku biedrība. Ar Binabiku un nejaušo ceļa biedreni Mariju viņi slēpjas no Eliasa pēddziņiem. Viņus paslēpj pie sevis burve Džuloja, kura dzīvo mājā uz vistas kājām. Mednieka Ingena Džegera un viņa suņu vajāti, varoņi ar grūtībām tiek līdz Naglimundai.
Naglimundā Saimons negaidīti atklāj, ka viņa simpātiskā, jaunā paziņa ir princese Miriamele – karaļa Eliasa vienīgā meita un mantiniece, kas aizbēgusi no sava neprātīgā tēva. Džošua notur kara padomi ar saviem sabiedrotajiem, kā cīnīties ar Eliasu un viņa tumšo aizbildni Vētru karali. Sapulces laikā zālē ienāk vēl viens manuskripta ordeņa loceklis, vecais Jarnauga un pastāsta leģendu par Trīs Zobeniem, kas spēj apturēt Vētru karali. Viens no tiem Atmiņas kādreiz ir piederējis kareivīgajam rimmersmenu karalim un ir pazudis Heiholtā sensenos laikos. Otrais, Sēras ir paša Vētru karaļa Ineluki zobens. Trešais, Torns ir kaut kur ziemeļos pazudušais, slavenā bruņinieka Kamarisa zobens. Saimons, Binabiks un daži Džošua karavīri dodas uz ziemeļiem, lai meklētu Tornu. Drīz no pils aizbēg arī Miriamela, cerot atvest palīgus.
Eliass ar karaspēku aplenc Naglimundu, par iemeslu minot, it kā savas meitas atbrīvošanu. Pils turas stingri, kamēr neprātīgajam karalim palīgā neierodas tumšie elfi-norni. Viņi pārvērš Naglimundu drupās, bet tā aizstāvjus cietsirdīgi nogalina. Jarnauga iet bojā pils aizstāvēšanas laikā, taču princim Džošua ar dažiem piekritējiem izdodas aizbēgt.
Saimons un viņa nodaļa atkaujas no Džagera ļaudīm. Viņiem palīgā nāk elfi, kuru princi Džiriki Saimons kādreiz ir izglābis no lamatām. Princis aizved ceļiniekus uz kalnu virsotni, kur viņi ledus alā starp sasalušiem skeletiem atrod Tornu. Kalnā mazajai nodaļai uzbrūk milzīgs pūķis. Saimons ar Tornu pūķi ievaino, pūķa asinis nokļūst Saimonam uz sejas, atstājot dziļu rētu uz vaiga un sirmu matu šķipsnu virs pieres. No šī laika Saimons iegūst vārdu Seomans Sniega Šķipsna. Pēc tam viņi nokļūst troļļu valdījumos, kur Binabiku negaidot arestē viņa ciltsbrāļi.
Atvadu klints (Stone of Farewell, 1990)
Saimons, Džiriki un viņa ceļabiedri tup mājas arestā Jikanukā. Binabiku apvaino par to, ka viņš ir atstājis savu cilts šamaņa posteni un tāpēc, it kā, ir sākusies mūžīga ziema. Binabikā ir iemīlējusies cilts vadoņa meita, ar viņas, kā arī ar Saimona un Džiriki palīdzību izdodas pārliecināt troļļu karali un karalieni, ka Binabiks nav vainīgs un viņu atbrīvo.
Miriamela dodas uz dienvidiem, uz Nabanu, lai lūgtu palīdzību Džošua. Viņa ņem par pavadoni mūku Kadrahu, kurš kādreiz ir bijis Manuskripta ordeņa biedrs. Taču viņš nodod viņu Piruinnas valdniekam, grāfam Strave. No gūsta viņu atbrīvo viens no Manuskripta ordeņa līderiem, Baznīcas galvas liktora sekretārs Dinnivans. Nabanā viņi redz daudzus fanātiķus, kuri pielūdz Vētru karali un tam par godu pašsadedzinās. Šie „uguns dejotāji” pareģo drīzu sava valdnieka nākšanu pie varas. Pa Miriamelas pēdām steidzas Džošua sūtnis, vecais hercogs Izgrimnurs, lai aizsargātu, taču nekādi nespēj viņu atrast.
Džošua un Naglimindas iedzīvotāju paliekas bēg caur sniegoto Aldhortas mežu, viņus vajā briesmoņi, viņi cieš zaudējumus un lielas mokas. Burve Džuloja nogādā viņus drošā vietā un paskaidro, ka labākais patvērums viņiem būs Atvadu klints – sithu svētā vieta. Džošua nodaļa nokļūst gūstā pie viņa sievastēva, klejotāja-tritinga Fikolmijas. Džošua ir spiests cīnīties divkaujā par savu brīvību un savu sievu. Dodoties tālāk, viņi redz, ka tauta kurn par Eliasu. Džošua un viņa ļaudis nokļūst līdz Atvadu klintij un apmetas senas sithu pilsētas drupās tās virsotnē.
Preirats ierodas Nabanā ar karaļa mandātu un pieprasa no liktora pilnīgu lojalitāti, kā arī uguns dejotāju atdzīšanu. Tā vietā liktors nolād Preirats un Eliasu, un izslēdz abus no baznīcas. Preirats ir saniknots, viņš nogalina liktoru un Dinnivanu ar melnās maģijas palīdzību tieši liktora pilī. Miriamela un Kadrahs brīnumainā kārtā aizbēg no sarkanā burvja. Viņi slepus iekļūst pirmajā kuģi, kas pagadās pa rokai un nokļūst tā kapteiņa Aspitisa rokās, kuram ir plāni uz Miriamelu, viņš domā, ka, kļūstot par viņas vīru, varēs būt par Eliasa pēcteci.
No karaļa ļaudīm kalnos slēpjas Ernistirijas princese Megvina un viens no viņas tēva līdzgaitniekiem grāfs Eolers, viņi nejauši uzzina, ka Zobens Atmiņas ir piederējis karalim Džonam un apglabāts kopā ar viņu. Tajā pašā laikā Izgrimnurs iestrēgst dienvidos, Morgensa sarakstes drauga, tumšādainā vranna Tiamaka un vecā, atmiņu zaudējušā bruņinieka Kamarisa kompānijā.
Džiriki dodas uz dzimteni, bet Saimons, Binabiks un pēdējais kareivis no nodaļas Sludigs ved Tornu uz dienvidiem. Pa ceļam viņi apmetas sievietes, vārdā Shoudija mājā. Viņa iemidzina viņus ar zintīm, sagūsta un grib ziedot Vētru karalim. Burzmā ceļiniekiem izdodas izbēgt, taču Saimons apmaldās mežā un zaudē samaņu. Viņu izglābj Džiriki māsa Aditu un aizved viņu uz svēto sithu pilsētu Džao-e-Tinukai.
Saimonam paskaidro, ka viņš nekad neatstās pilsētu, lai nevarētu nevienam cilvēkam par to pastāstīt. Taču, kad pilsētā iekļūst mednieks Ingens Džegers un nogalina viņu karalieni – Pirmmāti Amaterasu, elfi ir ar mieru sacelties pret Ineluki, bet Saimonu palaiž vaļā. Viņš aiziet līdz Atvadu klintij un atrod tur veselu armiju, ko vada princis Džošua, bet galvenais – arī savus draugus Binabiku un Sludigu.
Vēju ceļš (Road of Winds, arī To Green Angel Tower, part 1: Siege, 1993)
Saimons vairs nav virtuves zēns. Viņš jau ir gandrīz vīrietis, kas iesvētīts bruņinieku kārtā. Uz Atvadu klinti virzās grāfa Fengbalda armija, lai reizi pa visām reizēm tiktu galā ar prinča sacelšanos. Fengbalds ir pārliecināts, ka viņa erkingārdi un algotņi bez grūtībām tiks galā ar slikti bruņotajiem Džošua zemessargiem, un vairākas reizes dodas uzbrukumā, taču nevienā neviens negūst uzvaru, bet cieš lielus zaudējumus. Fengbalds, šantažējot gūstā saņemto Gadrinsetas gubernatoru, nolemj uzbrukt Džošua no aizmugures, izmantojot slepenu taku, taču tur viņu sagaida slēpnis. Izmantojot veserus, sadragā ledu un Fengbalds kopā ar saviem cilvēkiem un gubernatoru noslīkst. Uzvaru cīņā par Sesuadru gūst princis Džošua.
Sesuadru ierodas grāfs Eolers un paziņo princim Džošua zobena Atmiņas atrašanās vietu. Saimons vēlas tūlīt pat doties meklēt šo zobenu, taču Džošua lūdz viņu nesteigties, pārliecinot viņu, ka Saimona palīdzība būs vajadzīga Atvadu klintī. Džošua pateicas Eoleram par vērtīgajām ziņām un sūta viņu atpakaļ uz Ernistiru kopā ar hercoga Izgrimnura dēlu Izornu un dažiem tritingiem Hotviga vadībā.
Pašā Ernistirā karaļa meita Luga Megvina, pakļaujoties dievu gribai, ko var dzirdēt tikai viņa viena, izved savu tautu no alām un ved uz Skalija Asdeguņa pili Taigē. Liekas, ka šī avantūra ir bezjēdzīga, taču tā beidzas negaidīti. Tajā brīdī, kad sargi pēc Skalija pavēles cenšas padzīt pūli, kas sapulcējies pils priekšā, Ernistirā ielaužas sithi Džiriki vadībā. Nespējot tiem pretoties, Skalijs ir spiests glābties bēgot.
Miriamela un viņu pavadošais mūks Kadrahs, ar jaunas sabiedrotās senas tautas niski pārstāves Ganas Itaji, kas sargā kuģi no jūras briesmoņiem, klipiem, veic izmisīgu bēgšanu vētras laikā no Aspitisa kuģa un dodas uz dienvidu pilsētu Kvanitupulu, uz traktieri „Pelpas kauss”, kur viņus gaida hercogs Izgrimnurs vaecā, atmiņu zaudējušā bruņinieka Kamarisa un vranna Tiamaka sabiedrībā. Pa ceļam Kadrahs pastāsta princesei Miriamelai daļu no savas pagātnes. Viņš atklāj savu īsto vārdu Padreiks, stāsta par to, ka kādreiz tika izvēlēts par Manuskripta ordeņa biedru, taču ar negodu tika no tā padzīts sava ļaunā ieraduma – dzeršanas dēļ. Kadrahs stāsta par to, ka kādreiz viņš uzdūrās aizliegtajai Nissesa grāmatai par to, ka kārtējās dzeramā porcijas dēļ viņš pārdeva šīs grāmatas lapas un kā caur nejaušiem pircējiem tās nokļuva pie cita apdāvināta Manuskripta ordeņa mācekļa, kuru uzņēma ordenī kopā ar Padreiku. Šis otrais māceklis bija ne viens cits kā Preirats.
Ieradusies Kvanitupulā, Miriamela priecīgi sasveicinājās ar savu tēvoci, hercogu Izgrimnuru. Taču silto tikšanos pārtrauc Tiamaks, kurš stāst apar to, ka redzējis dīvainus svešiniekus, kuri meklē traktieri „Pelipas kauss”. Pēc Miriamelas apraksta tajos atpazīst Aspitisu, kurš kaut kādā brīnumainā veidā ir izdzīvojis vētrā. Visa kompānija, Izgrimnurs, Miriamela, Kadrahs, Kamariss un Tiamaks glābjas bēgot.
Laivā viņi pārpeld uz Tiamaka dzimto ciemu un pārsteigti ierauga, ka tā ir kā izmirusi. Kārtējā apmešanās vietā Tiamaks dodas meklēt savus ciltsbrāļus un negaidīti pazūd. Draugi dodas viņu meklēt un atrod vienu no Tiamaka ciltsbrāļiem. Viņš par kaut ko ir baismīgi pārbijies. Pēc viņa žestiem un sabiedēto skatienu draugi saprot, ka Tiamaku ir nolaupījuši ganti – šausmīgi, zirnekļveida radījumi, kuru sejas attāli atgādina cilvēku sejas. Izgrimnurs uzstāj, ka vajag kaut vai censties glābt viņu vienīgo pavadoni, bez kura draugiem nekādi neizkļūt no Vrannas purviem. Visa kompānija, izņemot Kadrahu, dodas uz gantu ligzdu. Ar lielām grūtībām viņiem izdodas izpestīt Tiamaku dzīvu.
Rata pagrieziens (Wheels Turn, arī To Green Angel Tower, part 2: Storm 1993)
Aditu ierodas Sesuadru, lai pildītu sithu sūtņa un Džošua padomnieka lomu. Pats princis sapulcina sanāksmi, lai atspriestu viņu tālākas darbības karā pret Eliasu un Vētru karali. Vieni piedāvā palikt tepat Sesuadrā, lai sagaidītu ienaidnieku, citi liek priekšā doties uz Erkilandi un apvienoties ar tiem, kuri nav apmierināti ar Eliasa valdīšanu, lai aplenktu Heiholtu, vēl citi liek priekšā doties uz kara neskarto Nabanu, kas varēs sniegt pietiekamu karavīru un resursu daudzumu, lai gāztu Augstāko karali, daži vispār piedāvā palikt Sesuadrā, lai pārlaistu visas vētras. Pats Džošua sliecas pieņemt trešo variantu, taču negaidot atlido krauklis ar sūtījumu, kur viņu lūdz atlikt karagājienu, pēc kāda laika ierodas grāfa Straves sūtnis, kurš apsola palīdzēt pārliecināt Nabanu nostāties viņa pusē.
Miriamelu un kompāniju panāk Aspitsa kareivji, kad grupa iznāk no Vrannas un ceļo pa Ezeru Tritingiem. Miriamela, spēlējot un lepnuma jūtām provocē viņu uz dueli ar Kamarisu. Aspits, nezinot, kas ir vecais vīrs, piekrīt un zaudē. Miriamela saglabā viņam dzīvību un, atņēmusi zirgus, turpina tālāko ceļu. Sesuadres tuvumā viņus atkal negaidot pamet Kadrahs. Miriamelas atgriešanās Atvadu klintī tiek priecīgi uzņemta. Džošua uzzina par Amerasu dāvanu – Kamarisa ragu – un atdod to kopā ar Torna zobenu vecajam bruņiniekam. Tas atgriež viņam atmiņu, un viņš ir ar mieru palīdzēt Džošua viņa karā. Džošua kopā ar saviem ļaudīm atstāj Sesuadru un dodas uz Nabanu. Miriamela, kura bija uzstājusies par karagājienu uz Erkinlandi, un nosodījusi princi par atmiņas atdošanu Kamarisam, nolemj pati doties uz Erkinlandi. Saimons, uzzinot par to, piesakās viņu pavadīt. Viņi abi slepus pamet nometni, atstājot zīmīti. Binabiks ar Kantaku dodas viņus meklēt.
Tajā mirklī, kad Saimons un Miriamela atstāja Džošua nometni, tajā iebrūk trīs slepkavas, ko sūtījusi nornu karaliene Utuk’Ku. Viņu mērķis – Kamarisa telts un tā atrodošais Torna zobens. Viņi izsmidzina gaisā indi, kas spējīga uz ilgu laiku iegremdēt mirstīgo stiprā miegā. Sajutis ko sliktu teltī ielaužas Aditu kopā ar Valladu Džulu. Sākas mežonīga cīņa, kurā norni tiek nogalināti. Nāvējošus ievainojumus saņem Džuka. Viņa dodas nomirt uz dzimto mežu Aldhortu. Taču pirms pašas nāves viņa paspēj vērsties pie Džošua un viņa pavadoņiem, izmantojot mazu meitenīti Lilitu, ar kuru viņa ir saistīta caur Sapņu Ceļu un kārtējo reizi brīdina par viltus vēstnesi. Džulas nāve kļūst Džošua par pašu smagāko zaudējumu kopš kara sākuma ar augstāko karali Eliasu.
Nabanā Džošua pie sevis uzņem vienas no pierobežas provinces senjoriem, barons Soridans. Uzzinājis par to, ka kopā ar Džošua ir slavenais bruņinieks un nelaiķa hercoga Leobadrisa brālis Soridans un citi nabaniešu augstmaņi nostājas Džošua pusē.
No Skalija karaspēka atbrīvotajā Ernistirā Džiriki saka grāfam Eoleram, ka neņems dalību Džošua karā ar augstāko karali Eliasu. Viņiem ir savs karš, ar norniem un Vētras karali Ineluki, kurš kādreiz ir bijis viens no sithiem. Apmaiņā par Ernistiras atbrīvošanu Džiriki lūdz Eoleru palīdzēt uzbrukumā nornu ieņemtajai Naglimundai. Eolers ir ar mieru palīdzēt. Kopā ar sithiem uz Naglimundu dodas arī Megvina. Sithu iebrukuma laikā Ernistirā viņa ir saņēmusi triecienu pa galvu un zaudējusi prātu. Tagas viņa uzskata sevi un grāfu Eoleru par mirušiem. Sithi viņai liekas kā dievi.
Miriamela un Saimons virzās arvien tālāk Erkinlandā. Nejaušiem paziņām viņi saka, ka esot sveču taisītājs ar sievu, kuri atgriežas mājās uz Hasu Veilu, mazu pilsētiņu Falširas nomalē. Šis nosaukums biedē Erkinlandas iedzīvotājus. Viņi uzskata šo pilsētu par nolādētu un apdzīvotu ar spokiem. Vienā no Falšīras traktieriem, lai glābtu kādu laulāto pāri, Saimons iesaistās kautiņā ar uguns dejotājiem, vienu no kuriem nogalina. Vēlāk, Hasu Veile, Saimons un Miriamela atkal satiek šo pāri. Pateicībā par glābšanu viņi piedāvā princesei un viņas pavadonim naktsmājas, taču tā vietā iemāna viņus lamatās. Saimonu un Miriamelu sagūsta uguns dejotāji.
[Kā jau paši saprotat, visu romānu sižeti šeit pilnībā nav pārstāstīti. Tā tas viss nevar beigties un – nebeidzas – t.p.]
Pasaule un mitoloģija.
Darbības vieta – Gaišā Arda, pasaule, kurai virkne alūziju ar Viduslaiku Eiropu. Vairums cilvēku piekopj ticību kokā sistajam Uzirisam Eidonam. Tā ir alūzija vienlaikus par kristietību, ēģiptiešu dievu Ozirisu (vārdā) un skandināvu Odinu, kurš karājās ar galvu lejā osī Igdrasilā. Varoņi arī svin seno ģermāņu svētkus Julu un ķeltu Beltainu. Rimmeru dievi ir norakstīti skandināvu mitoloģijas panteona. Dažas tautas, kas apdzīvo pasauli, arī ir analoģiskas Zemes tautām. Piemēram: rimmeri – normāņi, ernistirieši – ķelti, erkinlanderi – ģermāņi (anglosakši), Nabana – Bizantija vai Roma, bet tritingi – skiti.
Viljamss izmēģina grāmatās maz zināmus mitoloģiskus nosaukumus un analoģijas. Piemēram, radījumus, kas līdzīgi elfiem, viņš nosauc par „sithi” – vārds no ķeltu folkloras. Karaļa Prestera Džona vārds aizņemts no leģendas par Jāni Presviteru. Mājiņa uz vistas kājām – krievu Babas Jagas atribūts. Ir arī virkne atsauču uz leģendām par karali Artūru, konkrēti Karaļa-Zvejnieka tēls. Galvenā varoņa Saimona vārds un viņa izcelsme no zvejnieku dzimtas – atsauce uz Simonu Pēteri, bet viņa iesauka „Saimons Vientiesis” ņemta no vienas Redjarda Kiplinga pasakas no cikla „Paks no Pauguriem”. Japāņu sintoismā ņemts vārds Amaterasu. Nornu karalienes vārds – Utuk’Ku – alūzija no šumeru mitoloģijas.
Autora mājas lapa.