Vērts iepazīt. Stīvens Baksters (Stephen Baxter).

Stīvena Bakstera pirmais darbs tika publicēts žurnālā "Interzone" 1987. gadā un no tā laika viņš ir kļuvis par vienu no tā pastāvīgajiem autoriem. Viņš publicējas arī "Asimov's Science Fiction", "Science Fiction Age", "Analog", "Zenith", "New Worlds" un citos žurnālos. Baksters ir ļoti ražīgs rakstnieks-fantasts un ātri ir kļuvis par vienu no populārākajiem un atzītākajiem autoriem. Šis autors strādā uz zinātnes avangardu, viņa darbi ir pilni ar jaunām idejām, to darbība nereti norisinās kosmiska mēroga perspektīvā. Bakstera pirmais romāns "Plosts" ("Raft") iznāca 1991. gadā, pēc tā ātri sekoja citi romāni: "Timelike Infinity", "Anti-Ice", "Flux" un Herberta Velsa stilizācija - "Laika mašīnas" turpinājums ar nosaukumu "Laika kuģi" ("The time Ships"), kas reizē ieguva gan Džona Kempbela memoriālo, gan Filipa Dika prēmiju, visi tie tika labi uzņemti.

 

 

Viņa citu grāmatu sarksts ietver: triloģiju "Voyage", "Titan"un "Moonseed"; triloģiju "Mamuts" ("Silverhair", "Longtusk", "Icebones"); triloģiju "Manifold" ("Time", "Space", "Origin"'); triloģiju "Liktens bērni" ("Coalescent", "Exultant", "Transcendent") un tai piederīgu stāstu krājumu "Resplendent"; romānu ciklu "Laika gobelēni" ("Emperor", "Conqueror", "Navigator"); romānus "Evolution" un "The H-Bomb Girl", kā arī romānus, kas sarakstīti kopā ar Artūru Klārku: "Bijušā gaisma" ("The Light of Other Days") un ciklu "Laika Odiseja" ("Time Odyssey"), kas ietver romānus "Time's Eye", "Sunstorm" un "Firstborn". Bakstera īsā proza ir izdota krājumos: "Vacuum Diagrams: Stories of the Xeelee Sequence", "Pēdas" ("Traces") un "Pangejas mednieki" ("Hunters of Pangaea"). Viņš ir izdevis arī romānu-krājumu ""Mayflower II". Ne tik sen ir iznākuši vairāki jauni romāni: "" Audējs" ("Weaver"), "Laika gobelēna"cikla turpinājumi: "Plūdi" ("Flood") un "Šķirsts" ("Ark").

Stīvens Baksters ir dzimis 1957. gada 13. novembrī, Liverpūlē, Anglijā. Strādājis informācijas tehnoloģiju jomā, bet no 1995. gada ir profesionāls rakstnieks. Viņš ir arī Britu Starpplanētu biedrības biedrs.

Autora mājas lapa. http://www.stephen-baxter.com/