Žurnāls "Jaunās pasaules" septiņdesmito gadu sākumā aizgāja bojā pēc tam, kad to publiski diskreditēja britu parlaments un aizliedza to izplatīt plašākajā grāmatu tīklā "W. S. Smith", taču Mūrkoks nekad uz ilgu laiku nepazuda no sabiedrības redzesloka. Viņa romāni par Elriku - eleganti un eleganti izvirtīgi pārstāvot varoņfantāzijas apakšžanru tā viskrāņākajā iemiesojumā ir pārāk milzīgā skaitā, lai tos šeit nosauktu, - joprojām ir populāri abās Atlantikas pusēs. Tajā pašā laikā citi mūrkoka darbi šajā un citos žanros, tādi kā "Gloriana", "Es - cilvēks", "An Allien Heat", "The End of All Songs" un "Mother London", padarīja viņu par vienu no pašiem cienījamākajiem un kritiķu slavinātajiem mūsdienu fantastiem. Viņš ir Nebulas prēmijas, Vispasaules fantāzijas prēmijas, memoriālās Džona V. Kempbela prēmijas un avīzes "Guardian" prēmijas laureāts. Starp citām ļoti daudzām viņa grāmatām ir tādi romāni kā "Kara suns un pasaules sāpes", "Bizantija komandē", "Kartāga smejas", "Jēruzāleme komandē", "Leviatāns soļo pa Zemi" un "Gaisa pavēlnieks", kā arī krājums "Brokastis ar Antikristu", autobiogrāfisks apraksts "Vēstules no Holivudas" un pētījums par fantāzijas žanru "Wizardy and Wild Romance". Viņa neseno grāmatu vidū ir "London Peculiar and Other nonfiction" un "Whispering Swarm" - pirmais sējums jaunā ciklā "Balto Brāļu patvērtne". Lielāko daļu no savas dzīves nodzīvojis Londonā, pirms dažiem gadiem Mūrkoks pārcēlās uz mazu pilsētiņu Teksasā, kur dzīvo tagad un turpina strādāt.

Ar pseidonīmu Edvards P. Bredberijs viņš ir sarakstījis huligāniskus romānus par Marsu un tā senajiem iemītniekiem: "Marsa kareivji", "Marsa zobeni" un "Marsa barbari".

Mūrkoka lapa. http://www.multiverse.org/

Ar kādu darbu sākt lasīt Mūrkoku. http://www.avclub.com/article/where-to-start-with-fantasy-overlord-michael-moorc-81614

Antitolkins. http://www.newyorker.com/books/page-turner/anti-tolkien