1968. gadā viņš apprecas ar Džoannu Spici. Arī viņa ir rakstniece. Viņiem ir divi dēli un meita. Pēc redaktora darba viņš uzsāka profesionāla rakstnieka karjeru. 1975. gadā viņš ar ģimeni pārceļas uz Albukerku, Ņumeksikā.
Pirmais viņa publicētais stāsts „Sējums PAA-PYX” iespiests žurnālā „Galaxy”, 1961. gadā. Pirmais Saberhagena romāns ir kosmiskā opera „Zelta tauta” (1964).
Popularitāti Saberhagens iekaro ar romānu sēriju „Berserkers” kaut arī viņam ir vairākas citas sērijas un ārpus sēriju darbi. Sērija „Berserkers” jau vairāk nekā 40 gadu ir ļoti populāra daudzu fantastikas mīļotāju vidū visā pasaulē. Pavisam sērijā ir kādi 10 romāni un ļoti daudzi stāsti. Jāsaka, ka šo tēmu – starpzvaigžņu mašīnas, kas iznīcina visu dzīvo, kas apveltītas ar savdabīgu saprātu, loģiku un ētiku, Saberhagens izstrādā spīdoši. Sērijas varoņi izrādījās tik spilgti un patiesi, sižets tik aizraujošs un neordinārs, ka Berserkeri kļūst par pamatlicējiem veselam virzienam fantastikā.
Otrais Saberhagena interešu objekts atrodas fantāzijas un fantastikas sadurpunktā. Te vispirms izceļas seriāls „Austrumu Impērija” (1968-1973) par pasauli pēc atomkara, kur zinātnes lomu sāk spēlēt maģija... kā arī seriāli „Zobenu grāmata” (1983-1984) un „Zaudēto zobenu grāmata” (no 1986. gada). Saberhagena „Zobeni” ir viens no labākajiem mūsdienu fantāzijas sasniegumiem.
Trešais virziens, ko attīsta Saberhagens, ir seriāls „Drakula”, kas sākas ar romānu „Drakulas lieta” (1975). Tas ir savdabīgs „vampīru” detektīvs, kur ir diezgan daudz romānu.
Bez cikliem Saberhagens raksta arī atsevišķus romānus, to vidū izceļas „Oktagons” (1981) , „Progresa gadsimts” (1983) , „Frankenšteina piezīmes” (1986) , „Riņķi” (1980) un „Melnais Tronis” (1990) ; divi pēdējie romāni sarakstīti kopā ar Rodžeru Želazniju.
Kopā ar savu sievu Saberhagens ir sastādījis arī citu autoru stāstu krājumus.
Iedvesmojies no mīļākā rakstnieka Edgara Po, Freds Saberhagens it kā „spēlē” ar saviem varoņiem, turklāt veic šo spēli ārkārtīgi ticami.
Saberhagens mirst 2007. gada 29. jūnijā no prostatas vēža.
P.S. Krievu valodas tekstos ir sastopama rakstnieka vārda rakstība „Seiberhegens”. Tāpēc kādam valodniekam būtu jāpasaka, kā tad pareizi tas skanētu latviski. Es rakstību ņēmu no man zināmās autora pirmās grāmatas, kas iznāca krievu valodā, 1990. gadā.
Kā jau sacīts, pazīstamākais autora cikls ir „Berserkers”.
Cilvēce ir izgājusi kosmosā, sākusi apgūt citas planētas un rīko savus bruņotos konfliktus citās zvaigžņu sistēmās. Cilvēki ir sakrājuši milzīgu bruņojuma daudzumu, gatavojoties liela mēroga starpzvaigžņu karam, tieši tas glābj cilvēci, kad no Visuma dzīlēm parādās jauns, nāvīgi bīstams ienaidnieks.
Milzīgi automātiskie kuģi ar mākslīgu saprātu un necilvēcisku loģiku – pēcteči tūkstošiem gadu senam kosmiskajam karam starp sen izzudušam rasēm. To vienīgais mērķis – nogalināt visu dzīvo, to loģika ir nejauša un neparedzama. Cilvēki nosauca šīs mašīnas-slepkavas par Berserkeriem. Tagad, vai nu cilvēki iznīcinās kosmiskos slepkavas, vai arī berserkeri iznīcinās cilvēku rasi. Trešais ceļš nav iespējams.
Ilustrācijas par berserkeru tēmu ir veidojuši daudzi mākslinieki, katrs šo tēmu traktējot savādāk.
https://en.wikipedia.org/wiki/Fred_Saberhagen
Fredu Saberhagenu var redzēt šajā dokumentālajā filmā, kur rakstnieki-fantasti stāsta par nākotni.
http://www.imdb.com/title/tt0497509/?ref_=nm_knf_i1
Freda Saberhagena paaudze. Viljamsona lekcijās, 2002. gadā.
Stāv: Patrise Koldvela (Patrice Caldwell), Viljamsona lekciju cikla koordinatore Austrumņumeksikas Universitātē; Seidža Vokere (Sage Walker), autore; Melinda Snodgrasa (Melinda Snodgras), autore, TV scenāriste; Džordžs R. R. Mārtins (George RR Martin), autors; Freds Saberhagens (Fred Saberhagen), autors; Konija Vilisa (Connie Willis), autore; Čārls Brauns (Charles Brown), „Locus Magazine” redaktors.
Sēž: Valters Jons Viljamss (Walter Jon Williams), autors; Džeks Viljamsons (Jack Williamson), autors; Maikls Svenviks (Michael Swanwick), autors.