Pamatprofesija - matemātikas profesors Sandiego universitātē. Septiņdesmitajos gados bija precējies ar Džoanu Vindžu, titulētu ZF rakstnieci (pašmāju – domāts, krievu, lasītājam pazīstama vispirms ar romānu «Sniega karaliene» un garstāstu «Branders»). Autors lasītāju acīs «aizgāja savas sievas ēnā», taču kritiķi viņu atzina par daudz «nopietnāku» rakstnieku. Pirmā ZF publikācija — stāsts «Sadalīšana» («New Worlds», 1965). Vindža labākie stāsti ir sakopoti krājumos «Īstie vārdi un citas briesmas» (1987) un «Draudi... un citas perspektīvas» (1988). Vindža pirmais romāns — «Tatja Grimm's World» (1969) — ir krāšņa kosmiskā opera ar «humānistisku» ievirzi. Otrais romāns — «Witling» (burtiski «Dumiķis», 1976) — skar personības konflikta problēmu ar apkārtējiem, ja tai ir neparastas psihiskas spējas.
80. gadu vidū Vernors Vindžs izdod divus romānus seriālā «Reālais laiks» («Karš pret mieru» = «Mierīgs karš», 1984, un «Pazudis reālā laikā», 1986), un tad atkal apklust uz pieciem gadiem, lai 1991. gadā publicētu romānu «Liesma virs bezdibeņa» («Hugo» prēmija 1993. g.). Grāmata iegūst augstu tādu «ceha biedru», kā Gregs Birs, Deivids Brins, atzinību un kļūst par viskrāšņāko 90. gadu notikumu «Galaktiskā eposa» žanrā, noliekot Vindžu vienā rindā ar Denu Simonsu.
Rainbows End (2006). Locus un Hugo balvas 2007.
Nākotne, kurā cilvēki dzīvo starp divām pasaulēm - reālo un virtuālo. Taču izrādās, ka cilvēcei draud lielas briesmas - neliešu banda, izmantojot supertehnoloģijas vājās vietas, mēģina pakļaut sev visu pasauli.
Viņiem stājas pretī 75 gadu vecais dzejnieks Roberts Gu, kurš daudzus gadus ir pavadījis uz nāves robežas un tikai nesen ir atgriezies dzīvē. Viņu padara jaunāku un nosūta uz tādu pat atjaunoto skolu, jo viņiem, jau nobriedušiem, ir jāiedzīvojas viņiem svešā pasaulē. Tieši šiem «svešiniekiem svešā zemē» arī būs jāglābj cilvēce...