Viesuļa meita.

1944. gada 18. oktobrī diena Floridas pilsētiņa Koralgeiblsā bija nemierīga - spēcīgas viesuļvētras dēļ, tā gāza kokus un aizpūta pa gaisu ceļa zīmes. Kamēr pilsētnieki cīnījās ar stihiju, pasaulē nāca Ketrīna Irēna Kurtca.Vēlāk Ketrīna uzskatīs sevi par Viesuļa Meitu, kas atnesa viņas dvēseli mūsu pasaulē no nezināmām zemēm.
Kurtcu laulātais pāris piederēja pie vidējās klases. Pēc mūsu mērauklas viņu varētu pieskaitīt darba inteliģencei: tēvs strādāja par radiolokācijas speciālistu aviācijas kompānijā, māte bija sekretāre juridiskā firmā. Un abi ļoti mīlēja lasīt, nododot arī meitai tieksmi pēc grāmatām.

Mana mīļākā nodarbošanās ir lasīšana. Es vienkārši nevaru iedomāties to laiku, kad nesēdēju ar grāmatu rokās.
(Ketrīna Kurtca.)

Ketrīna jau no agras bērnības kļūst par īstu "grāmatu tārpu". Jau sākuma klasēs viņa pārsteidza skolas bibliotekāru, kad devās sirojumos uz viņa pārvaldīto teritoriju. Meitenīte ļoti ātri pārvarēja tradicionālās bērnu grāmatiņas un pārgāja uz literatūru vecākajām klasēm. Turklāt, lasīja ne tikai beletristiku: īpaši viņu interesēja grāmatas par vēsturi un ķīmiju. Vecākajās klasēs Ketrīna kļuva par vietējo slavenību, iekļūstot kompānijas "Westinghouse" jauno pētnieku konkursa pusfinālā.  Sekmes atnesa Ketai speciālu stipendiju, pateicoties kurai, viņa pabeidza Maiami universitātes Ķīmijas fakultāti. Pēc tam meitene sāka nodarboties ar medicīnu, bet... Burtiski pēc pāris mēnešiem viņa pieņem vēsturisku lēmumu kļūt par rakstnieci. Lai realizētu sapni, bija vajadzīgas speciālas zināšanas. Tāpēc Ketrīna aizbrauc uz Losanželosu un iestājas Kalifornijas universitātē, kur aizstāv disertāciju Anglijas viduslaiku vēsturē. Līdztekus viņa raksta divus pirmos romānus, liekot pamatus savas dzīves galvenajam darbam - seriālam par Derini. kaut gan līdz profesionāla literāta karjerai vēl bija tālu...
Tā nu iznāca, ka pēc universitātes pabeigšanas Ketrīna sastāda dažas metodiskas instrukcijas par vēsturi Losanželosas Policijas akadēmijai. Vietējai priekšniecībai viņas studijas iepatīkas un meitenei piedāvā pastāvīgu darbu - mācīt nākošos likuma sargus. Nākošos desmit gadus Ketrīna Kurtca ne tikai raksta grāmatas, bet arī piebāž topošo Kalifornijas kopu galvas ar vēsturiskām zinībām.
Ar fantāziju Ketrīna aizrāvās jau skolā, izlasot "Gredzena pavēlnieku" un Endrū Nortones grāmatas. Bet 1964. gada 16. oktobrī meitene nosapņo pasakainu sapni, kuru tūlīt pat izliek uz papīra. Pamazām piezīmes vairojas un - rodas debijas romāns "Derini atdzimšana".
Kurtcas rakstnieces karjera sākas sekmīgi. Savu debiju viņa jau ar pirmo mēģinājumu pārdod izdevniecībai "Ballantine Books". Reta veiksme, jo daudzas fantastikas superzvaigznes radošā darba sākumā klīda apkārt pa izdevniecībām, saņemot tikai atteikumus. "Derini atdzimšana" ierauga dienas gaismu 1970. gadā, nedaudz vēlāk parādās arī divi sikveli. Tā rodas cikls, kura veidošana turpinās vēl līdz šim. Rakstnieces aizraušanās ar vēsturi pārvēršas īstā kaislē. "Kurtca iestājas "Kreatīvā anahronisma biedrībā" - kaut kas līdzīgs lomu spēlēm, kur dalībnieki modelē Viduslaikus. Līdzīgās organizācijās ir darbojušies arī citi pazīstami fantasti, piemēram, Pols Andersons un Gordons Diksons. Tieši "kreatīvo anahronistu" vidū Ketrīna atrod Skotu Makmilanu, ar kuru apprecas 1983. gadā. Pēc trīs gadiem pāris piepilda katra īsta Viduslaiku vēstures fana sapni - nopērk īstu pili. Tā nu pēdējos gadus Ketrīna dzīvo Īrijā, Holibrukholas pilī ar vīru un dēlu programmistu Kameronu, daudziem suņiem un kaķiem. Kompāniju viņiem sastāda divi seni spoki, kas, kā runā, labi sadzīvo ar jaunajiem saimniekiem...

Kurtcai bija arī piezemētāks iemesls, lai brauktu uz Īriju: šajā valstī rakstnieku honorāri netiek aplikti ar nodokli. Pēc dažu avotu ziņām, nesen Ketrīna ir atgriezusies ASV, kaut arī oficiālais rakstnieces saits neapstiprina šo informāciju.

Sāga par Derini.

Sīkāk par Derini Visumu jūs varat uzzināt, izlasot rakstu rubrikā "Pasauļu vārti" [Varbūt iztulkošu, ja būs kādam interese par to. Ja nopietni, tad nevar uzskatīt sevi par lielu fantāzijas pazinēju, ja nav lasīts kaut viens Derini sāgas romāns. Bet nu jau interesanti materiāli krājas rindā - tulk. piez.]
Šeit mēs parunāsim par sērijas grāmatām, sērijas sastāv no vairākiem cikliem un aptver vairākus izdomātās pasaules vēstures gadsimtus. Sāga par Derini ir ne tikai dažādu mitoloģisku sistēmu sakausējums. Ņemot par pamatu britu agrīno Viduslaiku pasauli, Kurtca ir radījusi sekundāru pseidovēsturiskas fantāzijas realitāti ar īpašu maģisku sistēmu, kas vairāk līdzīga ekstrasensorikai. Tādas maģijas galvenie nesēji ir derini, īpaša cilvēku rase, kuriem piemīt iedzimtas paranormālas spējas.
Sāgas starta triloģijai "Derini hronikas" piemīt jūtamas Artūra mīta iezīmes. Vispirms, galveno varoņu attiecības - hercogs, pa pusei derini, Alariks Morgans (it kā Merlins), kas lēnām modina maģiskās spējas un cilvēciskas īpašības jaunajā karalī Kelsonā Haldeinā (Artūrs).
Triloģijas centrā - kautri mēģinājumi samierināt cilvēkus un derini pēc ilgiem naida gadiem. Turpinājumā - tetraloģijā "Karaļa Kelsona hronikas" rādīts, kā pamazām rodas jauna tipa valsts, kur cilvēki un derini varēs dzīvot mierā un saskaņā. Taču "citādo" pieņemšana visiem nepatīk, gan cilvēku, gan derini vidū atrodas daudzi, kas vēlas tikai vienu - neseno nedraugu asinis. Pavisam nesen Kurtca sāka laist klajā sen apsolīto ciklu par sava apburošākā varoņa Morgana bērnību. Šis cikls būs ievads epopejai par Kelsonu.
Cits Derini sāgas bloks ir romāni, kas rāda sirmo senatni. Triloģija par Kuldas Kamberu vēsta par cilvēku Haldeinu dinastijas restaurāciju Gvinedas tronī un īso miera periodu starp cilvēkiem un derini. Sekojošie asiņainie laiki, kad īpaši nežēlīgi tika burtiski medīti derini, parādīti
triloģijā "Svētā Kambera pēcteči". Īpašu vietu sāgā ieņem "Derini maģija" - interesants pseidozinātnisks pētījums, kas balstās uz derini maģijas būtības pētījumiem, kas izdarīti, balstoties uz pašas Kurtcas romāniem kā vēsturiskiem avotiem.
Ketrīna Kurtca Derini pasaulē iemiesoja pašas aizraušanos ar Viduslaikiem: rūpīgi, līdz detaļām izstrādātajam ciklam gandrīz nav analogu fantāzijas epopeju vidū. Turklāt, Kurtca lika pamatus virzienam, kuram pagaidām ir tikai neoficiāls nosaukums - "intrigu" fantāzija. Politiskas un galma intrigas spēlē šeit ļoti lielu lomu, bieži pat centrālo. Kaut arī Kurtcas romānos atrodas vieta arī visdažādākām, citām Vienpadsmit karalistu iemītnieku dzīves pusēm. Īpašu uzmanību autore pievērš savu varoņu iekšējai pasaulei, viņu dvēseles mokām un pārdzīvojumiem. Interesanti, ka pēc stilistikas sāgas sējumi visai atšķiras viens no otra. Agrīnās grāmatas par Derini ir sarakstītas visai tradicionāli, vēlākās mēģināts padarīt par Viduslaiku hroniku stilizācijām vai klasiskiem bruņinieku romāniem, tāpēc nesagatavots lasītājs var noturēt tos par diezgan smagiem un neveikliem. īstenībā Kurtca tos tieši tādus arī bija iedomājusies.

Interlūdija. Interesanti fakti.

# Ketrīnas Kurtcas zināšanas un prasmes aptver visdažādākās nozares: viņa ir beigusi hipnotizētāju skolu, mācījusies reliģijas vēsturi, lieliski pārzin heraldiku, ļoti labi izšuj ar krustdūrieniem.

# "Kreatīvā anahronisma biedrībā" [Starp citu, tajā ir ap 20 karalistēm, katrai sava mājas lapa. Viduslaiku mīļotāji pie mums tās noteikti zinās - tulk. piez.] Ketrīna Kurtca ar vārdu Bivena Freizere no Stirlingas ir "uzdienējusi" līdz hercogienei, Rietumu karalistes valdniecei [Kingdom of West].

# 1980-to gadu vidū Ketrīna Kurca kļuva par mūsdienu Tempļa bruņinieku ordeņa biedru (Skotijas priorāts).

# Kurtcas līdzautore Debora Tērnere ir studējusi Viduslaiku angļu literatūru Floridas universitātē. Praksē Skotijā viņa iepazinās ar nākošo pazīstamo rakstnieku Robertu Harisu, kuru drīz pēc tam apprecēja. Debora Harisa ir radījusi arī divus solo fantāzijas ciklus, taču lielāku slavu ieguva, strādājot kopā ar Kurtcu. Harisa dzīvo Skotijas pilsētā Sentendrū ar vīru un trīs dēliem.

# Kurtcas vīrs un līdzautors Skots Makmilans rakstīja kinoscenārijus un romānus, bija grāmatu -  vesternu redaktors un strādāja policijā. Viņš ir antīko laiku ieroču eksperts, aizraujas ar Skotijas bruņniecības un heraldikas vēsturi. Pašreiz strādā Īrijas Heraldikas palātā. Draugi kādreiz viņu sauc par "misteru Ketrīnu Kurtcu".

# Derini cikls tikai angļu valodā ir izdots ar tirāžu trīs miljoni eksemplāru.

# Cikla fani nereti nosauc savus bērnus iemīļoto varoņu vārdos. Pats populārākais vārds ir Kelsons: apmēram 30 zēniem ir šis karaliskais vārds. Kāda fane ir nosaukusi savu zirgu par "Derini Princesi".

http://www.sca.org/
The Society for Creative Anachronism, Inc.
Pašreiz apvieno 19 karalistes un ap 30 000 biedru visā pasaulē. Galvenās intereses - pirms 17. gadsimta Eiropa: māksla, kultūra, politika. Sabiedrības dalībnieki, tērpti Viduslaiku un Renesanses tērpos rīko vakarus ar turnīriem, mākslas izstādēm, mācību klasēm, darbnīcām, dejām, svētkiem utt.

Mūžīgie karotāji.

Derini cikls ir vispopulārākais Ketrīnas Kurtcas darbs. Taču viņas spalvai pieder arī citi darbi, kas parasti gan sarakstīti kopā ar līdzautoriem. Kopā ar Deboru Tērneri Harisu Kurtca sarakstīja ciklu "Adepts" par tādu kā mistikas pasaules Džeimsu Bondu. Galvenais varonis, skotu aristokrāts un pazīstams ārsts - sērs Adams Sentklērs ir viens no pārdzimušajiem Medību Meistariem. Tas ir savdabīgs gaišo magu ordenis, kuri dzīvi no dzīves cīnās ar Tumsas pakalpiņiem. Ar palīgiem: mākslinieku Peregrinu Lovetu un policijas inspektoru Noelu Makleodu sērs Adams cīnās ar baismīgo Lūša ložu, atrod pazudušo Zālamana gredzenu, izmeklē sava kolēģa slepkavību.
Romāni par Adeptiem - nav ātra lasīšana. Cikls ir pārblīvēts ar sīkumiem, kas vairums gadījumos liekas lieki. Toties, lasot romānus, var gandrīz kā īstenībā pastaigāties pa Skotijas pilsētu ielām, uzmest aci to ievērojamākajām vietām, ieskatīties bagāto veikalu vitrīnās. Un vēl - var uzzināt modernās britu aristokrātijas un radošās inteliģences sadzīves sīkumus, pielaikot dārga meistara šūtu kostīmu, nobaudīt īstu angļu tēju - vispār pāri galvai ienirt dzīvē, ko vairums no mums zina tikai no baumām. Bez tam romāni ir pilni ar vēsturiskiem faktiem: īsta dārgumu krātuve izziņu literatūras cienītājiem.
Vēl Kurtcai pieder arī "vampīru midzenis". Kopā ar vīru Skotu Makmilanu viņa ir radījusi ciklu "Asins bruņinieki" - vampīru detektīvs, kura darbība notiek uz plaša vēsturiska fona. Galvenais varonis ir policists no Losanželosas Džeks Dramonds, kas izmeklē asiņainu slepkavību sēriju, kas ir iedzinusi stūrī Amērikas un Eiropas specdienestus. Slepkavību upuri ir bez asinīm, it kā tās izsūcis vampīrs. Bet vampīri taču ir izdomājums! Tikai Dramondam izdodas uzzināt patiesību: vēl no Krusta karu laikiem eksistē vampīru rase, kas vairojas ar īpaša vīrusa palīdzību. Tikai veicot ceļojumu pagātnē, Džeks varēs apturēt asiņainās šausmas... Modernā krustneša Dramonda stāsts tā arī nav pabeigts, lai gan Kurtca laiku pa laikam sola, ka uzrakstīs trešo, noslēdzošo cikla romānu.

Pa templiešu pēdām.

Ketrīna Kurtca ir atstājusi savas pēdas arī kriptovēsturē. Tās elementi atrodami seriālā par Adeptiem, taču Ketrīna kopā ar to pašu līdzautori Deboru Harisu ir sarakstījusi arī pilnvērtīgu kriptovēsturi - ciklu „Templieši". Par templiešiem Kurtca interesējās jau sen, izmantojot viņus kā galvenos prototipus Derini bruņinieku ordenim.

Kad es rakstīju „Kuldas Kamberu", savu ceturto grāmatu par Derini, tad es aizrāvos ar templiešiem. Tieši templiešus, nedaudz papildinātus ar jezuītiem, es izmantoju kā prototipu Derini Svētā Maikla ordenim... Laikā, kad strādāju pie „Adepta", manas zināšanas par templiešiem jau bija daudz lielākas. Tādēļ es apzināti padarīju Adamu Sentklēru par templiešu „mantinieku".
(Ketrīna Kurtca.)

Dabiski, ka Ketrīna nolēma savu simpātiju pret varonīgajiem krista karotājiem atsevišķā sērijā. Par sava darba vēsturisko bāzi Kurtca izmantoja hipotēzi par to, ka daudzi templieši, glābjoties no vajāšanām ordeņa iznīcināšanas laikā, pārcēlās uz Skotiju, kur izrādīja jūtamu palīdzību karalim Robertam Brūsam cīņā pret angļiem. Šim notikumam veltīti romāni „Templis un Akmens" un „Templis un Kronis".
Drosmīgais templietis Arno de Sentklērs savu līdzbiedru vienību dodas uz Skotiju, kur lepnie skoti daudzus gadus cīnās par savas zemes atbrīvošanu no angļu karaļa Eduarda I varas, kas iesēdinājis vietējā tronī savu marioneti - valdnieku Džonu Balliolu. Gaišās maģijas adepta Senklēra uzdevums ir izglābt Liktens Akmeni, ar kura palīdzību varētu atmodināt dižā skotu varoņa Viljama Vollesa dvēseli. Tajā pat laikā pret templiešiem intrigas pin Melnā Gulbja ordenis - alķīmiķu-sātanistu organizācija. To mērķis, sagrābt svētās relikvijas, kas ilgus gadus glabājas Tempļa bruņinieku dārgumu krātuvēs. Ja šīs relikvijas iegūs Tumsa, šausmīgs lāsts kritīs pār cilvēci. Franču un angļu monarhi, nokļuvuši alķīmiķu varā, atklāj medību sezonu uz templiešiem. Taču visu izšķirs aukstais metāls un karstās asinis, kad 1314. gada 24. jūnijā uz Bannokbernas lauka templieši kopā ar Roberta Brūsa skotiem dosies cīņā pret Ļaunuma karapūļiem...

Es uzskatu par neticamu to, ka templieši nav piedalījušies šajā kaujā. Ja vēsturiskos dokumentos par to nekas nav minēts, absolūts pierādījums tas nav... Roberts Brūss ne visai pakļāvās pāvestam, viņu pašu atšķīra no baznīcas, kad viņš svētajā zemē nogalināja Džonu Komīnu. Tāpēc Brūss droši vien labprāt pieņemtu savos pulkos vajātos templiešus, viņi taču bija izslavēti karotāji. Un es esmu pārliecināta, ka templieši cīnījās par Skotijas neatkarību.
(Ketrīna Kurtca.)

Strādājot pie tēmas, Kurtca sastādīja un izrediģēja trīs antoloģijas, kurā bez viņas, Harisas un Makmillana dalību ņēma daudzi slaveni rakstnieki: Endrū Nortone, Pols Andersons, Sūzena Švarca, Diāna Dveina, Elizabete Mūna. Templieši šajos stāstos ir visur: karaļa Artūra galmā, Šervudas mežā, mūsdienu pasaulē, tālā nākotnē... Izrādās, ka tieši templieši ir atklājuši Amēriku! Arī kosmosā templieši nespēlē otrās lomas,,, Dažos stāstos Ketrīna Kurtca templiešu tēmu piesaista cikla „Adepts" galvenajam varonim Adamam Sentklēram, kura reinkarnācijās varonīgs templietis ir gandrīz vai katrs otrais.

Kādā no intervijām Ketrīnai Kurtcai jautāja, ko viņa ieteiktu cilvēkiem kas vēlas kļūt par rakstniekiem. Viņa atbildēja:

Lasiet pēc iespējas vairāk - taču neticiet pilnīgi visam, kas uzrakstīts. Kritisks skats un veselīga skepticisma deva - ir vienīgais ceļš kā kaut ko sasniegt šajā pasaulē. Jūs varat žonglēt ar faktiem, kā jums tīk, tikai neiedomājieties, ka tie ir kaut kas absolūts. Fakti un viedokļi satur patiesības drumslas, taču neviens no tiem nav visa patiesība.

Nu ko, Kurtca visā pilnībā ir ņēmusi vērā šo ieteikumu. Varbūt tieši tādēļ viņas grāmatas ir tik interesanti lasīt?