Iekārta momentā koriģēs datus par veikala zālē palikušajām precēm. Tādā veidā radioviļņu identifikācija var nomainīt ierastos svītrkodus, kuri pašlaik atrodami gandrīz uz absolūti visām precēm, ko mēs pērkam.
Šodien "gudro" zīmju galvenā problēma ir dārdzība un pagaidām vēl lielie izmēri. Bez tam, vēl nav izpētīts kā minētā iekārta iespaidos cilvēka veselību, kaut gan izstrādātāji ir pārliecināti, ka tā ir nekaitīga. Speciālisti risina šos jautājumus un iespējams, jau pēc vairākiem gadiem modernajam patērētājam tāds samaksas veids kļūs tradicionāls un ierasts.
Ziņa no nedēļraksta "Sekretnije materiali XX veka" 2011. gada 8. numura.
[Vienas no mīļākajām pastaigām manā mūžā ir regulārie grāmatu veikalu apmeklējumi. tagad gan galvenokārt iznāk tikai apskatīt grāmatas, lai par interesantākajām ziņotu Midzenim, jo pirkt tās: pirmkārt, dārgi un, otrkārt, jārēķinās, vai pagūšu savā dzīvē izlasīt, sakrājies tik daudz kas nelasīts un dzīve arī sen jau pāri pusmūžam. Kaut kā sasaucas tas augstāk rakstītais ar vienā grāmatā lasīto par tuvo nākotni. Tā kā to nepirku, augstāk minēto iemeslu dēļ, tad īsumā, cik atceros, pārstāstīšu lasīto. Autors brīdina cilvēkus, ka jābūt gataviem jaunai zinātniski-tehniskai revolūcijai, kas saistīta ar globalizāciju un jaunām tehnoloģijām, kas tūlīt pat ienāks dzīvē, kardināli mainot pasaules uzbūvi. Visvairāk tas skars cilvēku procentuālo sadalījumu pēc viņu ienākumiem. Jau tagad ir izveidojusies ārkārtīgi bagāta augstākā klase, kurai pieder ne tikai bagātnieki-kapitālisti un austrumu aristokrātu elite, bet arī topa mākslinieki un slavenākā zinātnes un tehnisko inženieru elite. Plaisa starp to un tā saukto vidusšķiru kļūst milzīga, nemaz jau nerunājot par zemākajiem slāņiem. Turklāt, ZTR ar vien straujākiem soļiem likvidē specialitātes un amatus, ko līdz ši darīja cilvēki, ražošana drīz būs pilnīgi automatizēta un arī tehnikas labošanu veiks pati tehnika, ko tur par tehniku, lai tagad tiek izstrādātas robotizētas sistēmas, kas veiks ķirurģiskas operācijas ķirurgu-cilvēku vietā. Un tā tas notiek visās jomās. Pavisam drīz pasaulē parādīsies milzīgas ļaužu masas, kurām vienkārši nebūs ko darīt. Ja nu vienīgi apkalpot augstākos slāņus, kas vēlēsies, lai viņus apkalpo cilvēki, nevis roboti. Arī izklaides industrija nav no gumijas un arī tur pienāks brīdis, kad mākslīgi mākslinieki būs neatšķirami no dabīgiem. Respektīvi, ja mēs uztraucamies tagad par demogrāfiju un to, ka bērnu ir maz, tad pēc kādiem 10 gadiem būs jāuztraucas, ka cilvēku pasaulē ir par daudz, jo nebūs viņus ar ko nodarbināt, bet ēdināt un apgādāt par velti elite viņus diezin vai vēlēsies. Tātad būs spiesta viņu skaitu maksimāli samazināt. Aktīva kosmosa apgūšana mūs tuvā nākotnē neapdraud. Skaidrs, ka demokrātiskā iekārtā tas diezin vai būs iespējams, tāpēc pilnīgi iespējams, ka nākotne, kas sagaida jaunās paaudzes, būs neovergturu vai neofeodāla iekārta. Par to, cik tālu jau esam no īstas demokrātijas, var spriest, kaut vai pēc pasauli uz mirkli izkustinājušā WikiLeaks skandāla, kas bija tikai viens akmens stāvošā ūdeni, ūdens virsma saviļņojās, norima, bet - vai kas no tā mainījās? Nekas! Elite tikai rūpīgāk sargās savus noslēpumus. Bet pasaule soļos tālāk uz jauno, postindustriālo sabiedrību, kurā vismaz pusei no tagadējā Zemeslodes iedzīvotāju skaita vieta neatradīsies - t.p.]