Nezināšanas bezdibenis.
Ir pienācis laiks grandioziem filozofiskiem atklājumiem, kas virzīs zinātni uz priekšu, esošie uzskati par pasaules iekārtojumu ir novecojuši. To bieži neievēro, taču tā tas ir. Piemēram, ASV zinātnieki ir konstatējuši, ka Štatos biežāk līst brīvdienās, nekā darbdienās. Kas tur savāds? Ir gan, jo dabā nav 7 dienu ciklu. To kādreiz cilvēki pieņēma un tas ir viscaur mākslīgs. Zinātnieki nolēma, ka vaina ir rūpnīcās un citās ražotnēs, kas 5 dienas strādā un uzkrāj gaisā smogu. Taču lietus līst arī tur, kur nekādas rūpniecības nav. Turklāt šī tendence esot jau bijusi XIX gadsimtā. Turklāt, tieši smogs izsauc lietu, kad tā nav, ir skaidrs laiks. Pēc būtības visam bija jābūt otrādi. Un vispār, vējš smogu nemitīgi izkliedē. Zinātniekiem atliek tikai jokot, ka amerikāņi tā uztraucas par to, kāds būs laiks brīvdienās, ka no tā sākas lietus.
Tieši tas pats ir ar NLO, to visbiežāk redz brīvdienās un vakaros, kad cilvēki nedomā par darbu. Turklāt, gan NLO, gan lietus visbiežāk līst urbanizētos rajonos, kur nedzīvo cilvēki, nekāda 7 dienu cikla nav. Atliek tikai pieņemt, ka galvenais faktors šeit ir cilvēks un viņa saites ar citiem Visuma struktūras līmeņiem.
Homeopātija.
Lūk, vēl viens piemērs. Franču pētnieks Žans Benvenists, izšķīdinot kādas zāles ūdenī, ieguva to koncentrāciju viens pret 10 simtdivdesmitajā pakāpē. Šķīdums saglabāja ārstniecisko efektu. Tas pilnīgi apgāž uzskatu, ka vielas īpašības apslēptas tās molekulās. Pēc zināmā Avogadro likuma molekulas vairs nav sastopamas šķīdumā, ja vielas koncentrācija izšķīdināta viens pret 10 divdesmit trešajā pakāpē. To, ko ieguba Benvenists, par molekulu vairs nesauksi, bet zāļu efekts saglabājās. Uz ko tad balstās homeopātija, ja tā ārstē ar zālem, kas izšķīdinātas līdz tam, ka tur vairs nav zāļu molekulu? Zinātne to izskaidrot nevar, taču ārstējošais efekts tiek novērots. Atmest homeopātiju vairs nevar, lai gan ir ārsti, kas to uzskata par viltus zinātni. Dažas slimības var izārstēt tikai ar homeopātiju. Acīm redzot, te ir darīšana ar struktūru, kas ir smalkāka par molekulām un, kas reāli vada veselības mehānismu. Homeopātija ir vampiroloģijas māsa. Homeopātija tieši tāpēc atbrīvojas no molekulām, lai pa tiešo iedarbotos uz šo smalko struktūru, tieši tāpat kā to dara vampīrs, barojoties no šīs struktūras.
Tieši ūdens ir tas, kas, būdams unikāla viela Visumā, nes zāļu homeopātiskās īpašības mūsu organismam. Ūdens un nekas cits. Mēnesi vecs cilvēka embrijs 97% sastāv no ūdens, jaundzimušais - 80%, pieaudzis cilvēks - vidēji 64,5% sastāv no ūdens. Novecošana ir ķermeņa ūdens zaudēšana. Jo mazāk organismā ūdens, jo ķermenis ir dzīvot nespējīgāks. Tomēr, gan 40% sausās vielas nesējs, vecs cilvēks, gan zīdainis ar ar 20% ir un paliek cilvēks, arī embrijs ar 3% sausās vielas. Skaidrs, ka svarīgākā viela cilvēkā ir ūdens, tā homeopātiskā apakšstruktūra. Tā ir dzīvība, viss pārējais, tikai atvasinājums no tā. Šo nemolekulāro struktūru, ar kuru operā homeopātija, arī patērē vampīrs.
Viss ir vēl sarežģītāk.
Īsti sarežģījumi rodas citur. Visas fantomoloģijas (spoku un poltergeista) galvenā problēma ir tā, ka spokiem principā nevar būt tāds izskats, kāds tiem ir. Neviens, ne mūsdienu, ne seno laiku pētnieks šo dilemmu nespēja atrisināt. Spoks ir cilvēka gars, dzīvas būtnes gars un tas nekādi nevar būt apģērbts, kādu to parasti redz. Drēbēm nav dvēseles, nevar būt drēbju spoki! Labi, drēbes, bet pašam cilvēkam ir daudz nedzīvu lietu - mati, nagi, zobi utt. Nav taču aizkapa dzīve lāpstai vai galdam. Kādi tur spokaini mati? Turklāt, cilvēks taču sastāv 70-80% no ūdens. Vai ūdens ir dzīvs? Nē. Pārējās, sausās vielas, ogļhidrāti, olbaltumvielas. Vai tās ir dzīvas? Arī nē. Tāpat arī tauki. Par olbaltumvielām vēl varētu pastrīdēties, bet citas vielas, kas ir mūsos - sviedri, fekālijas... Ja cilvēku sadala sastāvdaļās, neko dzīvu atrast nevar. Kāpēc tad viss tas ir spokiem? Atcerēsimies, ka dzīves laikā cilvēks vielu maiņas rezultātā vairākas reizes pilnīgi maina savu molekulāro sastāvu, izvadot nolietojušās vielas un ar barību un elpošanu uzņemot jaunas. Šīs vielas mēs aizņemamies no apkārtējās pasaules, izmantojam un aizvietojam ar citām. Tās nav mūsu. Viss tek un mainās, un nav principiāla starpība starp barību kuņģī vai sirds un smadzeņu šūnām. Kas tad galu galā paliek? "Astrāls", kaut kāds enerģētisks ķermenis, skelets, dvēsele. Jā tas ir pareizi, tad arī spoki mums būtu jāredz kā šādi ķermeņi, ne būt ne līdzīgi cilvēkam. Vai mēs to redzam? Nē. Spoki ir līdzīgi parastiem cilvēkiem drēbēs. Nekāda tāda iekšējā enerģija, nekādi biolauki, drēbēm nav biolauku. Dažreiz spoki ir veikuši darbības, kas piemīt tikai dzīvajiem. Vai tas nozīmē, ka viņiem ir sava bioloģija? Absurds... jo spoks nav ķermenis, kaut vai tikai "astrāls", tas ir tikai TĒLS, kuram nav nekādas bioloģijas.
Piemēram, tas pats "lidonis" vai "ugunspūķis" pārvēršas no balta, ugunīga, mākoņveidīga sabiezējuma par cilvēku, kas ir pilnīgi apģērbts. [Šeit runa ir par vampīra formu, kas no kapa atlido uz savu bijušo māju, kur pārvēršas par vampīra spoku, kas izsūc enerģiju no mājiniekiem. -t.p.] Te nestrādā hioptētiskais "biolauks", bet gan Matrice, kas organizē mūsu virtualitāti. Darbojas tēli, kā Matrices vides iekārtojuma elementi.
Atkārtošu, mūsu tradicionālajā saprašanā nekādi "astrālie ķermeņi" neeksistē, tas, ko mēs redzam, nav ķermenis.
Mums ir darīšana ar pavisam citas dabas parādību. Cilvēka nemolekulārajā būtībā patiešām atrodas kaut kas dziļāks par mums zināmo bioloģiju.
Pats pieņēmums par cilvēku, kā ķermeņu kopu (dvēseli ieskaitot) ir pamatā nepareizs. Tur zināmās shēmas neder, tā ir pavisam cita daba.
Kādā poltergeistā, 2004. gadā, Voroņežas apkaimē, poltergeista fokālais objekts - zēns Iļjuša - pateica ļoti svarīgu lietu - dažas sekundes pirms kāda priekšmeta lidošanas, viņš jau ir jutis to. Kādā veidā zēna apziņa to juta? Tāpēc, ka zēna zemapziņa, tāpat kā komā guļoša vampīra zemapziņa vada poltergeistu. [Autors izdala divu veidu poltergeistus: vienos fokālā persona ir pubertātes vecuma pārmaiņas piedzīvojošs pusaudzis, otrā gadījumā komā, kapā guļošs cilvēks - vampīrs. - t.p.]
Te it kā notiek nedzīvu priekšmetu padarīšana par sava organisma daļu, iegūstot spēju tos pārvietot un sajust savus jaunos orgānus. Protams, ka tas viss iespējams tikai informācijas līmenī. Matērijas te nav, tā ir no mums apslēptā mūsu Visuma organizācijas struktūra. Matricu sistēma, kas nodrošina mūsu vides virtualizāciju. Cita skaidrojuma te nav. Starp citu, tie muļķi, kas runā par to, ka mēs dzīvojam "Mūsu Visuma informācijas laukā, kurā ierakstīta visa informācija par mūsu Visumu", īstenībā paši neapzinoties pasaka to, ka mēs dzīvojam Virtuālalā Pasaulē. Jo vienkārši tāpat jau informācija nesavācas, tā domāta, lai vadītu mūsu matēriju visos tās procesos - kā Dabas motors. Kas arī ir Matricu sistēma. Bez jēgas vākt informāciju nav vērts.
Kā mēs pārvaldām savus locekļus? Kā tēlus. Mēs taču nepiedomājam par roku molekulārajiem vai atomu procesiem, kad gribam tās pakustināt. Ir zināmas tā sauktās fantomu sāpes, kad it kā sāp amputētais loceklis. Senāk domāja, ka tas ir amputētā locekļa "astrāls". Taču tā ir, nevis bioloģija, bet gan tīrā veidā tēlu informātika.
Tieši tāpat poltergeista fokālā persona sāk kontrolēt, ne tikai savus locekļus, bet arī kaut epizodiski sev zināmos priekšmetus. Tā ne reizi vien pie poltergeista ir novērots, ka mājās sāk kustēties viltus mirušā radinieka - vampīra - drēbes.
Tad, lūk, vampīra drēbes un spoka apģerbs ir vienas parādības divas puses. Būtība ir apstāklī, ka vide, kurā mēs atrodamies, ir pilna ar apslēptām vides subjektu tēlu mijiedarbībām. Visas anomālijas sākas tikai klātesot cilvēka vai dzīvnieka apziņai, tāpēc ka dabā nav akmeņu vai putekļu spoku. Apziņa operē ar tēliem tāpat kā no mums apslēptā vadošā struktūra.
Tur, kur rodas informācijas tēlu sfēras traucējumi, savdabīgs "Error", novērojamas dažādas anomālas parādības: poltergeists, vampīrisms, superjūtīga uztvere, spoki un tā tālāk, ieskaitot NLO, kur papildus darbojas arī kādi Ārējie Spēki.
Turpinājums sekos.