Ziemeļkipra

Kipra – pievilcīga vieta: 360 dienas gadā spīd saule, maigs klimats, atsaucīgi cilveki. Noziedzibas nav, dzīve padārga, taču ir tā vērta. Paradīze tūristiem, glaunas pludmales, viesnīcas, mājīgi restorāniņi – skaisti! Taču katrā zemē ir, kā saka, sava “raudu siena”.  Kiprā tā – demarkācijas līnija, kura sadala lielisko salu divās daļās”Kipras republiku un turku karaspēka okupēto salas ziemeļu teritoriju.

1974.gadā, izmantojot nekārtības Grieķijā un pašā Kiprā, turku armija ielauzās salā. Sākās īss, taču asiņains karš. Neilgi pirms “zilo kasku” parādīšanās un pamiera parakstīšanas turki pieķēra sev salas ziemeļu, pašu “pludmalīgāko” daļu un ātri pārdēvēja to par “Ziemeļkipras Turku Republiku”. Tiesa, izņemot turkus neviens cits to tā nesauc. Tagad Ziemeļkipras teritorijā oficiāli dzīvo 300 000 cilvēku, taču ir viedoklis, ka iedzīvotāju tur ir divas reizes vairāk. Galvenokārt to skaits palielinās uz pašu turku rēķina, taču Internetā var sastapt sludinājumus par nekustamā īpašuma pārdošanu okupētajā teritorijā krievu vaodā. Iespējams, piemeklē sev tur ne pārāk dārgu villu, tad luk, ņemiet vērā: nav tādas valsts kā ‘Ziemeļkipra” un nekustamā īpašuma pirkums tur būs nelikumīgs no visu valstu skatpunkta, izņemot Turciju.

Republika Lakota

Te lūk kā reizi viss ir otrādi. Dotajā gadījumā dzimtie amerikāņi – alaga-siu cilts indiāņi – pretendē uz daļu Ziemeļu un Dienvidu Dakotas, Nebraskas, Vaiomingas un Montānas štatu teritorijām, par cik tieši tur kaut kad dzīvoja viņu senči.

Republika Lakotatika pasludināta 2007.gada 17.decembrī. visi, kuri atzīst sevi par tās pilsoņiem, pārstās būt ASV pilsoņi un tiek atbrīvoti no jebkuriem nodokļiem. Protams, ASV indiāņu republiku neatzīst, bet citas valstis vai nu neiedrošinās (kaut atī Lakotas delegāti vērsās ar viņu neatkarības atzīšanas lūgumu Čīles, Bolīvijas, Vebecuēlas un DĀR vēstniecībās), vai arī atrodas tik tālu, ka tām nav lidz iekšējām problēmām. Sobrīd republika vairāk līdzīga uz rezekciju, kas, patiesībā, viņa ari ir.

Somalilenda

Visi noteikti jau sen ir dzirdējuši par somāliešu pirātiem. Bet kā zinams, par pirātiem visbiežāk kļūst ne no labas dzīves. Šī iemesla dēļ Somalija burtiski jūk pa daļam, un viena tāda daļa kļuva par Somalilendas valsti.

Somalilendā dzīvo drusku vairāk par trīs ar pusi miljonu cilvēku. Un viņu dzīve ne ar ko neatšķiras no dzīves Somalijā. Šeit ir tāda pat nabadzība, augsta mirstība un superzemi vidējie iedzīvotāju ienākumi. 1 ASV dolārs maksā 8,5 tūkstoši somāļu šiliņu. Visai pasaulei Somālija un Somalilenda – viena valsts.

Silenda

Saskanīga nosaukumā ar iepfriekšējo, taču pavisam cita pēc veidojuma, un teiksim tā, ārējo izskatu Silendas valsts – jūras karaspēka pamesta Britānijas platforma atklātā jūrā, 10 kilometrus no Anglijas piekrastes. Platforma tika uzcelta daudzus gadus atpakaļ aizsadzībai pret vācu bombardētājiem, taču jau sen zaudējusi savu statusu.

1967.gadā britu atvaļināts majors Pedijs Rojs Beitss izsēdās uz platformas un ātri dibināja savu privāto valsti. Viņš izdomāja karogu, ģērboni, himnu un konstitūcij, un pat izlaida naudu ar savas dzīvesbiedres profilu. Britānija netraucēja majoram tādā veidā izklaidēties, taču neatbalstīja viņa mēģinājumus distancēties katrā izdevīgā gadījumā atgādinot, ka platforma, uz kuras izvietojusies Silenda – neatnemama Britānijas daļa. Patlabam Silendā dzīvo viens pilsonis, kurš seko tam, lai zvejnieki nepievāktu tur esošo valūtu. Ašā majora mantinieks dod priekšroku dzīvei tieši Anglijā.

Roza salas Republika

Vēl viena valsts, kas izveidota uz Adrijas jūrā dreifojošas platformas, ieguvusi nosaukumu – Roza salas Republika. To izveidoja 1967.gadā itāļu inženieris Džordžo Roza. Inženieris ātri nostādīja savu valsti uz komercijas sliedem organizējot šeit restorānu, bāru, naktsklubu, suvenīru veikalu un pastu, un atļāva visiem pilsoņiem (kopskaitā pieci cilvēki) nemaksāt nodokļus Itālijai. Skaidrs, ka cenas Roza salas viesiem bija ievērojami zemakas.

Taču Itālijas varas iestades sašuta par inženiera patvaļu, jau pēc diviem gadiem izdzenāja salas iedzīvotājus, bet pašu platformu uzspridzināja, lai citiem par piemēru būtu.

Ziemeļu Sudānas karaliste

Šī valsts parādijās analoģiski kā Somalilenda, taču tai nav pastāvīgu iedzīvotaju. Tuksnesis, kas sadalīts starp Ēģipti un Sudānu, kur ne viena, ne otra puse nevar ieviest savu kārtību – vienkārši nepietiek spēka. 2014.gadā amerikānis Jeremija Hitons izteicās tajā nozīmē, ka šī teritorija “mana nedaudzbūs”, taču tūlīt pat parādījās Krievijas biznesmenis Dmitrijs Žiharevs, kurš paziņoja, ka uz doto tuksneša gabalu pretendē viņš, Žigarevs, un viņš, šeit “Viduszemē” (tā viņš to nosauca)ir karalis un vienīgais valdnieks.

Vietējie iedzīvotāji ņemot vērā to neesamību neiebilda ne pret Hitonu, ne pret Žigarevu. Tas kur te šo “monarhu’ cīņas jēga?

Lieta tajā apstāklī, ka šeit viesstrādnieki, kurus aicina darbā gan amerikānis gan krievs, iegūst zeltu, un neviens tam nevar pataucēt. Tā ka būt par šī tuksneša gabala karali ir visai izdevīgi.

Lielā Vestarktikas hercogiste

Vēl viena neviena neatzīta valsts parādījās 2001.gadā Antarktīdā, Merijas Berdas zemē. Viņu radīja bijušais ASV jūras kājnieks Treviss Makgenrijs. Tomēr Antarktīda, pēc visiem starptautiskajiem likumiem, nevienam piederēt nevas, un vadoties no tā, 2006.gadā amerikāņu valdība piespieda “hercogu” attiekties no troņa. Vestarktikā ir apmēram 300 cilvēku.

Maltas ordenis

Bet šī ir ļoti interesanta valsts tai ziņā, ka tā kā reizi ir daudzu atzita, un uzrādot tās pasi, var bez vīzas iebraukt 32 valstīs. Vēl ar 107 valstim Ordenim ir diplomātiskas attiecības. Tās pilnais nosaukums “Suverēns kara bruņinieku-gospitaljēru Svētā Ioanna, Jeuzalemes, Rodosas un Maltas ordenis”. Bet lūk tikai Maltas ordenim nav savas teritorijas Jeruzalemē ne uz Rodosas un Maltas salām, bet ir tikai rezidences Maltā, Austrijā un citās valstīs, kuras tika iegūtas uz laiku pēc līguma ar vietējiem valdniekiem. Kaut arī, nē, ir ordenim sava teritorija – daži lieli nami Romā ar kopejo platibu 12 – kvadrātmetru.

Ordeņa biedri ie 13,5 tūkstoši cilveku, taču pases ir tikai apmēram 400 cilvekiem Ordeņa vadībā un diploātiskajā dienestā. Ordenis izlaiž savu, daudzu pasaules valstu atzītu valūtu un pastmarkas. To neatzīst Nīderlande, Somija, Šveics, Islande un Grieķija.