Pētnieki uzsver, ka polārie reģioni ir ļoti svarīgs instruments klimata regulācijā. Tā kā šajos apgabalos ilgi saglabājas ledus un sniega sega, tie efektīvi atstaro atpakaļ kosmosā Saules enerģiju. Klimata pārmaiņu rezultātā samazinās laiks, kurā sniega sega ir pastāvīga, kā arī palielinās krūmu daudzums, jo pagarinās veģetācijai labvēlīgais laiks. Tādejādi Arktikas spēja atstarot Saules enerģiju krītas.

Analizējot augu sastopamību un sugu sastāvu, kā arī krūmu augstumu, lapu daudzumu, zinātnieki pētīja, kā veģetācijas izmaiņas ietekmē albedo, augsnes mitrumu un temperatūru. Ziemeļbriežiem graužot krūmus, albedo palielinājās vietās, kur dominēja pundurbērzs un pelēkais vītols. Tomēr vietās, kur ziemeļbrieži intensīvi bija izgrauzuši gaišos ķērpjus, albedo samazinājās.

Katrā ziņā tas ir avots pārdomām un arī turpmākiem pētījumiem, lai labāk saprastu, vai ziemeļbrieži varētu būt efektīvs ierocis cīņā ar klimata pārmaiņām Arktikas reģionā.

Tomēr ir kāds "bet"... pat vairāki.

Dati no meteostacijām Zviedrijas ziemeļos liecina, ka pēdējo 30 gadu laikā sniega sezona ir sarukusi par diviem mēnešiem. Tā kā ir pagarinājies periods, kurā aktīvi ir odi, kas pārnēsā tularēmijas ierosinātāju, šīs slimības gadījumu skaits ir pieaudzis vairāk nekā desmit reizes, pasliktinot ziemeļbriežu ganāmpulku īpašnieku un ganu veselību, kas, protams, tālāk atstāj iespaidu uz pašiem ganāmpulkiem, jo slims cilvēks vairs nespēj labi rūpēties par dzīvniekiem.

Klimata pārmaiņu rezultātā cieš ne tikai cilvēki, kas rūpējas par ziemeļbriežiem, bet arī paši dzīvnieki. Piemēram, tāda parādība kā sasalstošais lietus (varētu to dēvēt par spēcīgu atkalu), ļoti būtiski palielina ziemeļbriežu mirstību, ja atkala uznāk rudenī, kad izveidojas pat vairākus centimetrus bieza ledus kārta, kas traucē ziemeļbriežiem tikt pie barības.

2006. un 2013.gadā šādas ekstrēmas atkalas kļuva par nāves iemeslu tūkstošiem ziemeļbriežu. 2013.gada novembrī Jamalas pussalā nomira 61 000 ziemeļbriežu, kas ir aptuveni 22% no reģionā sastopamās populācijas.

Jaunākie dati liecina, ka šīs ekstrēmās atkalas ir saistītas ar ledus samazināšanos Barenca un Karas jūrās. Lai arī atkalas ir normāla parādība un, kā liecina Jamalas nenetu tautas vecāko ziemeļbriežu ganu pieredze, bijušas sastopamas arī agrāk, mūsdienās tās aptver daudz plašākus reģionus un gani vairs nespēj pārvietot ziemeļbriežus uz citiem reģioniem, kur dzīvnieki spēj izkārpīt barību no sniega. 2013.gadā atkala skāra praktiski visu Jamalas pussalas dienvidu daļu - 27 000 km2. Saprotams, ka nebija iespējams pārdzīt dzīvniekus uz vietām, kur tie spētu baroties. Tūkstošiem ziemeļbriežu novārga un bija nolemti bada nāvei, jo nespēja pārciest skarbo ziemu.

Ir viennozīmīgi skaidrs, ka Arktika ir reģions, kurā klimata pārmaiņas ir izteikti jūtamas. Ja Latvijā viens otrs priecājas, ka pie mums kļūst siltāks, tad ziemeļos it kā nebūtiskas izmaiņas - mitrāks gaiss, straujas temperatūras svārstības, vairāk krūmu, vairāk odu - var ļoti būtiski ietekmēt reģiona stabilitāti gan ekoloģiski, gan ekonomiski. Un Arktika kā klimata regulators ir ļoti svarīgs visai pasaulei. Izmaiņas tajā atspoguļojas gaisa masu cirkulācijā visā pasaulē, jo īpaši izteikti ziemeļu puslodē. Tādēļ nepieciešams izprast, kā pasaulē šobrīd notiekošās pārmaiņas ietekmē Arktikas reģionu un tajā mītošos dzīvniekus, putnus, cilvēkus un augu valsti. Tas palīdzēs labāk modelēt nākotnē gaidāmos notikumus, kā arī, iespējams, aizsargāt Arktikas floru, faunu un ekonomiku.

http://www.aitas.lv/jaunumi/vai-ziemelbriezi-cinas-ar-klimata-parmainam-22122016.html