Uzrakstījis vairāk nekā 80 nopietnu grāmatu par intelekta racionālu izmantošanu un self-help (palīdzi sev pats) metodēm, kas tulkotas 15 pasaules tautu valodās. Vai pasakas ir tikai pasakas? Bērnībā pasakas patīk visiem. Un visi tām tic. Vēlāk, kad cilvēki kļūst pie­auguši, šī attieksme mainās. Tad tiek uzskatīts, ka «reālajā» jeb «materiālajā» pasaulē pasakām vairs nav vietas, un — kāds gan labums pieaugušam cilvēkam no fantāzijām. Roberts Stouns domā citādāk. Viņa­prāt, labums ir, turklāt visnotaļ jūtams. Tas, ko filosofi dēvē par «nemateriālo», «ideālo» vai «dievišķo» pasauli, tā pati fantāziju un pasaku pasaule vien ir, un tieši tā ir materiālās, mūsu ikdienas dzīves pasaules pirmavots un pamats. Diemžēl cilvēcei nav tādas valodas un nav pat tādu vārdu, kas būtu piemēroti nemateriālās pasaules aprakstam. Tāpēc jau arī šis bezgalīgais radošais spēks, kurā nav ne laika, ne telpas, ne formas, tiek saukts par «neaprakstāmu». Pat «redzošajiem» gudrajiem, attēlojot «to pasauli», nākas runāt līdzībās, runāt par eņģeļiem, dieviem un dēmoniem. Savu­kārt bērnu pasakās šie tēli ir transformē­jušies dažādās fejās un rūķos. Katram cilvēkam ir sava feja Pasakā par Pelnrušķīti īstajā brīdī parādījās labā feja un palīdzēja meitenei izjaukt ļaunās pamātes un māsu plānus. Katrā cilvēkā ir kas labs, un katrs ir pelnījis tikšanos ar savu feju, kura ir gatava ie­rasties, lai izpildītu viņa vēlēšanos. Turklāt ne jau vienu vai trīs, bet jebkuru. Lai gan palīdzību, ko sniedz neredzamā pasaule, visvienkāršāk ir izskaidrot pasaku valodā, pati šī palīdzība nebūt nav pasaka. Tā ir radīšanas enerģija, kurā ikviens ir līdzradītājs. Taču krustmātes fejas, džini un citi burvji vienmēr patur tiesības lūgumu at­teikt. Tas notiek tad, ja viņi uzskata, ka šis lūgums tā vai cita iemesla dēļ bijis nepa­matots. Te vietā atcerēties stāstu par kādu mazu meitenīti. Vecāki bija dzirdējuši meitiņas lūgumu Santa Klausam: uzdāvināt viņai Ziemas­svētkos divpadsmit lelles. Vecāki to ņēma vērā, taču, protams, nopirka tikai vienu. Kad Ziemassvētkos meitenīte atvēra visas dāvanas un redzēja, ka lelle ir tikai viena, viņa ļoti sadrūma. — Kas noticis, mīļā? — jautāja māte. — Vai Santa Klauss aizmirsis tev atsūtīt to, ko viņam lūdzi? — Viņš neaizmirsa, — atbildēja meitenīte. Viņš vienkārši pateica «nē!» Kā panākt, lai «tā puse» teiktu «jā»? Pirmkārt un galvenokārt, jāiemācās sekot savām domām un jūtām. Drūmās un no­mācošās domas ir negatīvas. Tie ir izdevumi, kas tiek noņemti no cilvēka metafiziskā bankas rēķina. Savukārt pacilātas, priecī­gas un mīlestības caurvītas domas ir depozīti. Cilvēku rīcību vienmēr vada viņu domāšana. Ja domas ir pozitīvas, dzīve uz­labojas un katra nākamā diena ir radošāka, piesātinātāka un cerīgāka par iepriekšējo. Ja dominē negatīvais — negatīvs būs arī rezultāts. Kāpēc bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie — nabagāki? Nauda ir pārticības simbols, un, kopš tā eksistē, vienmēr ir bijis tā, ka bagātie kļūst ba­gātāki, bet nabagie — nabagāki. Vai nojaušat, ar ko saistīta šī acīmredzamā netaisnība? Nabagais domā kā nabags un iztēlē redz vienīgi savu nabadzību, grūtības un problē­mas, kas viņu gaida nākotnē. Un, tā kā iztēle ir radīšanas process, nemitīgo rūpju un raižu radītās ainas viņa nabadzību tikai pastiprina. Nabagajam mainīt domāšanu ir ļoti grūti, bet tie, kam tas patiesi izdodas, ar laiku noteikti «izsitas uz augšu». Turpretī bagātā cilvēka iztēle zīmē pavisam ko citu. Viņa domas ir pozitīvas: par to, kā savu turību vairot un kā to vislabāk izmantot. Tādējādi, pateicoties radošajai iztēlei, šis cilvēks savu bagātību stiprina un vairo. Apziņas enerģija ir reāla, un to bieži sauc par psihotrono enerģiju. Relaksācijas stāvoklī cilvēka iztēle ir aktīva un psihotronā enerģija fokusējas uz viņa domformu radīto tēlu. Tā ir radoša enerģija, un tātad droši var apgalvot, ka cilvēks realitātē rada to, ko pirms tam radījusi viņa iztēle. Durvis uz neredzamo pasauli Vai tādas ir? Vai eksistē redzamas durvis uz neredzamo pasauli? Lai atbildētu uz šo jautājumu, Roberts Stouns iesaka atslābināties, aizvērt acis un iztēloties durvis. Vienādu durvju nav, un katrs redzēs savējās. Bet, lai cik dažādas tās arī nebūtu, tieši aiz tām ir neredzamā pasaule — visiem viena un katram sava. Kāds noteikti iebildīs un teiks, ka durvis taču nav īstas, bet vienkārši izdomātas, ka tādu durvju nav un nevar būt. Tas liecina tikai par to, ka šis cilvēks bijis paklausīgs skolnieks saviem vecākiem un skolotājiem, kuri ne reizi vien teikuši, ka fantazēšana tādi nieki un blēņas vien ir. Nevainojiet viņus, jo viņi tikpat cītīgi bija mācījušies no saviem vecākiem un skolotājiem, bet tos savukārt mācījuši viņu vecāki un skolotāji, un tā tālāk no paaudzes paaudzē. Iztēle ir veidojamās realitātes priekš­noteikums, un nevainojiet sevi, ja šo «iedomāto durvju» koncepcija padodas ar grūtībām. Ja visiem tas izdotos viegli, pasaule sen jau būtu daudz labāka. Taču iztēloties durvis ir viena lieta. Tā ir statiska darbība. Durvis vienkārši ir, un tās ir aiz­vērtas. Iztēlē tās ir jāatver, jāvizualizē pretī nākoša palīdzība un jāspēj ieraudzīt, kā konkrētā vajadzība tiek apmierināta. Un tā jau ir dinamika. Darbība. Rīcības Plāni Par Rīcības Plāniem Roberts Stouns sauc instrukcijas, kas jāievēro, izmantojot iz­tēles dinamiku palīdzības saņemšanai no sargeņģeļa vai labās fejas. Katrs Rīcības Plāns ne tikai atver durvis, aiz kurām ir nepieciešamā palīdzība, bet arī virza šo palīdzību no durvju viņpuses uz reālo dzīvi. Rīcības Plāni ir izklāstīti stratēģiski un katrs nākamais pamatojas uz iepriekšējo. Tāpēc, izlaižot kādu, labuma būs ne vairāk kā ūdens sietā. Programmējot sevi atbilstoši Rīcības Plāniem, cilvēks pats sāk mainīt savu dzīvi, jo viņš sāk darboties kā tās līdzveidotājs. Vispārējā Rīcības Plānu secība: *  Relaksējieties un «noregulējiet» iztēli. *  Iztēlojieties durvis uz neredzamo pasauli. *  Domās tās atveriet un ieejiet. *  Izklāstiet problēmu. *  Lūdziet problēmas risinājumu. *  Iznāciet, atstājot durvis atvērtas. *  Seansu pabeidziet ar pārliecību, ka vajadzīgais risinājums atnāks. Protams, visiem minētajiem punktiem ir papildu tehnikas, pateicoties kurām dar­bība būs daudz efektīvāka, bet rezultāti —jūtamāki. Iztēle no iztēles atšķiras Ir pilnīgi iespējams, ka dabiskais veids, kādā cilvēks atslābinās un ieslīgst «iztēles brīvajā lidojumā», atbildīs vēlamajam rezultātam. Taču iespējams nenozīmē noteikti, bet atbildīs nenozīmē ideāli derēs. Mums visiem patīk pasapņot un iz­tēloties tos vai citus notikumus. Mēs to labprāt darām, piemēram, gaidot pietur­vietā transportu vai stāvot garākā rindā. Taču šī «vieta un laiks» ir pieņemama tikai parastām fantāzijām, bet nekādi neder «vadāmās iztēles seansam», veicot kādu no Rīcības Plāniem. Lai saņemtu neredzamo palīdzību, kas tiek lūgta, Rīcības Plāni ir jāveic tieši ar šādu konkrētu mērķi. Proti, nevis aiz ziņkā­res, bet lai palīdzība tiešām atnāktu. Tāpēc tas ir jādara tādā vietā un laikā, kur ikdie­nišķas lietas nenovirza uzmanību. Piemē­rots laiks ir no rīta pēc pamošanās un vakars pirms gulētiešanas. Piemērota vieta — gu­ļamistaba. Atliek vienīgi ērtāk apsēsties, aizvērt acis un noregulēt iztēli. Nereti, piemēram, braucot transportā, iztēle ieslēdzas spontāni. Paiet pat vairākas minūtes, līdz attopam, ka bijām aizdomājušies. Tā ir dabiskā iztēle, kura ieslē­dzas pati un pati arī izvēlas savu virzienu. Taču šī nav tā iztēle, kas nepieciešama Rīcības Plānam. Iztēlei, kura aktivizē «tās puses» palīdzību, ir jābūt vadāmai, un iztēles vadītājs ir pats cilvēks, kurš to noskaņo konkrētā Rīcības Plāna izvirzītā mērķa sasniegšanas virzienā. Vadāma iztēle ir pavisam jauna pasaule, kas spēj pārveidot ikviena cilvēka dzīvi. Lai paaugstinātu vadāmās iztēles efek­tivitāti, nepieciešams atslābināties, un, to darot, zināmā mērā cilvēks sāk vadīt arī pats savu relaksāciju. Taču nosaukt šo procesu par «vadāmo relaksāciju» nav īsti pareizi, jo ar vārdu vadīt mēs saprotam kaut ko pilnīgi pretēju vārdam atslābināties. Tāpēc pareizāk ir runāt par relaksācijas stā­vokļa sasniegšanas metodi, nevis vadāmo relaksāciju. Visās cilvēces kultūrās eksistē dažādas dziedniecību metodes, taču vairumā ga­dījumu pamatprocedūra ir relaksācija — psihiskā, fiziskā vai arī abas kopā. Kāpēc dziļa relaksācija tiek uzskatīta par nepie­ciešamu priekšnoteikumu ciešākas saiknes nodibināšanai starp ķermeni un apziņu? Pirmkārt, tāpēc, ka relaksācija palē­nina smadzeņu viļņus. Kad smadzeņu viļņi palēninās, labā puslode, kura parasti nav nodarbināta, kļūst aktīva. Tāpēc smadzeņu labā puslode ir mūsu kanāls uz radošo pasauli, bet radošā pasaule atrodas tur, kur mīt Radītājs un viss viņa «personāls» — eņģeļi, fejas, elfi, laumas, džini, burvji… Atslābinoties cilvēks sasniedz tādu psihisko stāvokli, kurā saprāts ir spējīgs atvērt durvis uz neredzamo pasauli. Kā veicama relaksācija? Roberts Stouns uzskata, ka šajā ziņā katrs pats sev ir vislabākais skolotājs, tāpēc viņš nosauc tikai galvenos pamatposmus, kas vairumam relaksāciju metožu ir kopīgi, un tie ir: * Ērti apsēdieties. *  Mierīgi aizveriet acis. *  Vairākas reizes dziļi ieelpojiet un izelpojiet. *  Pakāpeniski atslābinoties no galvas līdz kāju pēdām, atbrīvojiet ķermeni no spriedzes. To var darīt, skaitot no 20 līdz 1. Katrs muskulis —  no galvas līdz kāju pirkstiem — jāatslābina pakāpeniski. *  Sajūtiet, kā ķermeni pārņem arvien lielāks un lielāks smagums. To var panākt, izmantojot afirmāciju (pozitīvi programmējošu apgalvojumu), piemēram: «Ar katru mirkli es atslābinos arvien dziļāk un ātrāk.» *  Iztēlojieties ainas, kas izraisa atslābināšanos. Var atcerēties un iztēloties sevi vietās, kur ķermeņa atslābināšanās izjusta. Kā vadāma iztēle? Nule minēto relaksācijas metodi un norādījumus, kā veicams vadāmās iztēles seanss, Roberts Stouns sauc par slepeno paroli, kas atver neredzamās pasaules dur­vis. Viņaprāt, tas ir gluži tas pats, kā atvērt seifu, kurā glabājas visi cilvēka dzīves dār­gumi. Un notiek tas tādēļ, ka cilvēks apzi­nās: vadāmā iztēle ved uz patieso realitāti. Zinātnieka ieteiktie vadāmās iztēles seansa pamatposmi un daži papildus ieteikumi ir šādi: *  Domās izanalizējiet problēmu, kuras atrisināšanai esat nolēmis lūgt palīdzību. Pieminot detaļas, problēmas būtība jāizklāsta lakoniski. Jāizceļ galvenā vajadzība, piemēram, nauda. *  Domās apstipriniet ticību tam, ka no visa, kas tiek darīts, jūtams rezultāts tiks saņemts. Pēc vairākiem seansiem var izvēlēties vienu, kurā darbība no sākuma līdz beigām bijusi vissekmīgākā. *  Vizualizējiet skaistas durvis, vārtus vai portālu. Esiet pārliecināts, ka tieši šīs durvis, atdala mūsu fizisko pasauli no tās pirmavota — radošās pasaules. Jo skaistākas un greznāk rotātas šīs durvis būs, jo labāk. *  Sajūtiet mīlestību uz šīm durvīm un uz pasauli, kas ir aiz tām. Jo patiesāka šī mīlestība būs, jo lielākas garantijas saņemt atbildi. *  Izgaismojiet durvis ar spožu, baltu gaismu. Vērojiet šo gaismu un, izmantojot iedomātu reostatu, palieliniet tās intensitāti. *  Ejiet pie durvīm pārliecībā, ka tad, kad būsit piegājis, tās atvērsies. Tā arī notiek. Ja durvis paliek aizvērtas, tas nozīmē, ka neesat pārliecināts un jūtaties necienīgs. Tādā gadījumā viss jāsāk no sākuma un pēc veiktās relaksācijas piedodiet pats sev. *  Durvis ir atvērušās. Aiz tām ir pasakaini skaista Brīnumu pilsēta ar dārziem, torņiem, tempļiem un pilīm. Vizualizējiet to. Kad būsit piefiksējuši atmiņā Brīnumu pilsētas veidolu, atstājiet to fonā, jo tagad būs jādara tas, kas nepieciešams konkrētam Rīcības Plānam. Pirmais konkrētās Rīcības Plāns, ko Roberts Stouns piedāvā lasītājiem, — Kā piesaistīt papildu naudu Šis Rīcības Plāns ģimenes budžetā nepa­redzētus ienākumus piesaista samērā ātri. Kā vienu no piemēriem zinātnieks min kā­du sievieti, kura, pirmo reizi izmēģinot šo konkrētās Rīcības Plānu, tajā pat dienā atradusi uz ielas 20 dolāru banknoti. Sagatavojiet sevi mentāli. Atbrīvojieties no domām par finansu un citām problēmām. Domās noskaņojiet sevi «saņemt» bezgalīgu bagātību. Ar nosacījumu, ka pietiekami esat praktizējis pakāpenisko relaksāciju un vadāmo iztēli, varat sākt. *  Veiciet relaksāciju. *  Noregulējiet iztēli. *  Domās atveriet durvis un ieejiet. *  Skaidri pavēstiet, ka jums vajadzīga papildu nauda. *  Lūdziet palīdzību. *  Uzlieciet uz ceļiem iepriekš sagatavotu banknoti. *  Turpinot sēdēt ar aizvērtām acīm, vizualizējiet gaismas bumbu, kas atrodas aptuveni 30 centimetrus virs galvas, palieliniet gaismas intensitāti. Ļaujiet šai gaismas bumbai lēnām ieslīdēt jūsu galvā un virzīties pa ķermeni uz leju, līdz tā sasniedz saules pinuma vietu (virs nabas). Tagad ar gaismas staru, kas plūst no nabas, apgaismojiet banknoti. Vērojiet, kā nauda, uzlādējoties ar enerģiju, sāk kvēlot. Nodzēsiet gaismas staru. Iztēlojieties, ka nauda aizpeld un pazūd skatienam. Mirkli pagaidiet. Tagad vērojiet, kā nauda atgriežas, kā visu telpu ap jums piepilda naudaszīmes. Lēnām virziet gaismas bumbu pa ķermeni uz augšu, līdz tā atgriezusies sākuma stāvoklī. Samaziniet gaismas intensitāti. Iztēlojieties, ka izejat pa durvīm un, atstājot tās atvērtas, atgriezieties savā vietā. * Atveriet acis. * Izmantotā banknote 24 stundu laikā ir vai nu jāiztērē vai jāizmaina. Šis ir tikai pirmais «pieskāriens» Roberta Stouna Brīnumu pilsētai. Bet pirmajai reizei un pirmajiem mēģinājumiem ar to būs gana. Par to, ka nopietniem centieniem sekos nopietni rezultāti, esmu vairāk nekā pārliecināta, ja jums tā šķitīs vienkārši veiksme, teikšu jau laikus, ka arī krustmāte Veiksme dzīvo šajā Brīnumu pilsētā.

http://www.apollo.lv/portal/life/articles/43997/galery/1/article