Vai tiešām ar mums manipulē?

Noslēpumi un fakti, 2012., Nr.10

Šodien daudzi zinātnieki piekrīt, ka gadsimtiem ilgi cilvēce ir bijusi pakļauta “programmēšanai” un vēstures galvenos notikumus – karus, revolūcijas, lielākos teroristu uzbrukumus – mums uzspieduši kādi slepeni spēku. Vai tie ir svešzemju civilizāciju spēki, vai viņi dzīvo uz mūsu planētas, bet citā, slēptā dimensijā – līdz šim paliek noslēpums.

Gaisa karaspēka uzraudzība

XX gadsimta 70-to gadu dienvidu Urālos netālu no Sargas stacijas atradās PSRS gaisa karaspēka bāze. Pēc nelielas zemestrīces šajā reģionā 1974.gadā, bombardēšanas aviācijas piloti sāka ziņot, ka lidojuma laikā virs kvadrāta “Z”, kas aizņem ļoti plašu kalnainu mežu platību, viņi zaudē saikni ar zemi, un dažos gadījumos uz īsu laiku novērojama lidmašīnas elektronikas atteice. Drīz eskadriļas pavēlniecība sāka saņemt ziņojumus, ka radio sakaru laikā ar Zemi ekipāžu komandieri sākuši dzirdēt dīvainus trokšņus un sveša cilvēka uzrunu pilotiem, ko zemes dienesti nav fiksējuši. Pēc atgriešanās lidlaukā pēc šādiem “sakaru seansiem” ekipāžas locekļi novēroja neparastu pašsajūtas pasliktināšanos, nogurumu un nomāktu psihisko stāvokli. Kādu reizi noslēpumainās balsis lika vienas apkalpes komandierim virzīt kaujas mašīnu simts piecdesmit kilometrus uz dienvidaustrumiem no kvadrāta “Z” un veikt bombardēšanu. Militārais pilots zināja, ka tajā vietā atradās neliela apdzīvota vieta Sverdlovskas apgabalā, viņam nācās ļoti sasprindzināt gribasspēku, lai nekavējoties pārtrauktu lidojumu un atgrieztos bāzē…

Pavēles no ārienes

Vēl viens gadījums. 1980.gada vasarā Sibīrijas kara apgabala hospitālī Novosibirskā nogādāja jaunu karavīru – netālu no Krasnojarskas dislocētās radiolokācijas stacijas operatoru. Sākotnēji simptomi ārstiem atgādināja psihiskus traucējumus: nemotivētas bailes, bailes no slēgtām telpām, stipras galvassāpes, ko pavadīja dzirdes un redzes halucinācijas. Tomēr pēc ilgām pārbaudēm, daudzu stundu garām pārrunām un hipnotiskiem seansiem, ārstiem pavērās diezgan neparasta aina. Atrodoties hipnozes stāvoklī, pacients ziņoja, ka pēdējos trīs mēnešus kaujas dežūru laikā radara ekrānā vairākkārt parādījušies viņam nepazīstami grafiski attēli, kurus kareivis visā drīzumā nez kādēļ sācis brīvi lasīt. Kādu reizi viņš saņēmis vēti, kura sastāvējusi no trim vārdiem: “mēs esam šeit”. Citu reizi uz radara ekrāna saņemtā grafiskā komanda likusi viņam piecelties no savas vietas (kas saskaņā ar instrukciju stingri aizliegts) un izdarīt piecus soļus pretējā virzienā. Bet drīzumā pēc atsaukšanas signāla jaunais cilvēks sācis dzirdēt balsis, kas viņam lasījušas dīvainas dzejas, dziedājušas daudzbalsīgas un ļoti skaistas, bet nepazīstamas melodijas. Tad kareivis saņēmis komandu iziet ārā no kazarmas, pagriezties ar seju pret Mēnesi un debesīs atrast spožāko zvaigzni. Kad šī komanda tika izpildīts, kareivis redzēja nezināma debesu ķermeņa skaidru zilganas krāsas pulsēšanu. Tas turpinājās tik ilgi, kamēr pagaidām nezināmie un neredzamie sarunu biedri viņam nepavēlēja sabojāt kabeli, kas izraisītu visas radiolokācijas stacijas iziešanu no ierindas. Kareivis apzinājās, ja viņš to izdarīs, to uzskatīs par kara noziegumu, un viņam notika nervu sabrukums, kura dēļ jaunais vīrietis nonāca hospitālī…

Dīvainais meteors

Aptuveni tajā pašā laikā Krasnojarskas psihoneiroloģiskajā slimnīcā divu nedēļu laikā tika ievietoti pacienti ar līdzīgiem simptomiem. Vienam no tiem – trolejbusa vadītājam – nezināmā balss pavēlēja izmainīt maršrutu un novirzīt mašīnu uz Jeņisejas krastmalu, ko vīrietis arī izdarīja. Tomēr priekšā atrodošies stabi dažus metrus no ūdens aizsprosta trolejbusu apturēja. Cits pacients, kāda uzņēmuma darbinieks, paklausīgi iebāza roku frēzē, kā rezultātā viņš zaudēja delnu. Trešā slimniece – medicīnas māsa – pēc balss pavēles pacientam vēnā zāļu vietā ievadīja vairākus “kubus” gaisa.

Toreiz šos gadījumus neviens nesalīdzināja un nesaskatīja tos izraisošos kopējos cēloņus. Tomēr 1990.gadā krasnojarskietis Ivans Mitrofanovs, kurš daudzus gadus strādājis par psihiatru, bet pēc tam nodarbojies ar cilvēka psihes paranormālo parādību izpēti, sameklēja meteoroloģiskajos ziņojumos norādījumus par tajā reģionā tik neparastu parādību kā meteoru lietus, kas notika tieši 1983.gada jūnijā. Vairāk interesantas informācijas viņš drīz vien saņēma no Novosibirskas observatorijas, kuras darbinieki tajā pašā laikā reģistrējuši mirgojošu debess ķermeni, kas pārvietojies tieši no dienvidiem uz ziemeļiem, un kas, iespējams, ir identificēta kā meteors. I.Mitrofanovs uzskata, ka tieši šī debesu parādība bija iemesls garīgo slimību uzliesmojumam dažādos Sibīrijas reģionos…

Traģēdija raktuvēs

Kurš mums sūta šos signālus? Atbildēt uz šo jautājumu var sniegt Barnaulas iedzīvotāja Sergeja Perfiļjeva fiksētie gadījumi. Viņš apraksta pagājušā gadsimta 20-o gadu notikumus zelta ieguves artelī netālu no Ardibašas. Vēl pirms ierašanās strādnieki jau bija dzirdējuši par nelielā Sokoļihas ciematiņa, kura apkaimē viņiem bija jāskalo zeltu, iedzīvotāju uzvedības dīvainībām. Runa bija par iedzīvotāju nemotivētu masveida agresiju, biežiem pašnāvību gadījumiem un tīšu locekļu sakropļošanu. Ierodoties darba vietā, arteļa vadība parūpējās par pastiprinātu apsardzi no iespējamiem kaimiņu uzbrukumiem. Drīz arteļa darbinieki paši sāka runāt par to, ka viņi dzird kādas noslēpumainas balsis, bet vakarā, jo īpaši pilnmēness laikā, raktuvēs bieži redzamas klaiņojošas dīvainas, it kā caurspīdīgas figūras. Pēc kāda laika raktuvē mīklainos apstākļos gāja bojā strādnieks. Tad vēl viens izdarīja pašnāvību – uzrāpās uz akmeņainas dzegas un nolēca. Nebūšanas turpinājās līdz tam laikam, kamēr viens zelta meklētājs klintī nejauši uzgāja dīvainu caurumu, no kura rēgojās metāla tapa. Dīvaino atveri apskatīja arteļa vadība. Pārbaudes laikā visi klātesošie jutuši stipras galvassāpes un dzirdējuši dīvainu un nesaprotamu runu, kuras skaņa nākusi no cauruma ar tapu, tādējādi klātesošo galvās it kā dublējoties. Nākamajā rītā atrada pakārtus, pēc kā arteļa vadība nolēma darbus pārtraukt un pamest šo aizpekles nostūri.

Antena galvā?

Pētnieks uzskata, ka cilvēku uzmācīgie un halucinogēnie stāvokļi reti it patiesu garīgo traucējumu rezultāts. Tas notiek tikai galvas smadzeņu organisku bojājumu gadījumos, kā arī lietojot narkotiskās un psihotropās vielas vai alkoholu. Citos gadījumos cilvēka, kas tiek uzskatīts par slimu, smadzenes tiešām uztver no ārpuses sūtītas skaņas un vizuālos tēlus. Tieši šīs skaņas psihiatrisko slimnīcu pacienti uztver kā savās galvās skanošas balsis. I.Mitrofanovs uzskata, ka cilvēka smadzenēs, pareizāk sakot, smadzenītēs, atrodas neliela daļa neironu audu, kas darbojas pēc antenas principa un uztver īpašus, mūsdienu fizikai nezināmus signālus.

Iepazīstoties ar šiem faktiem rodas sajūta, ka mūsdienu tehnikas attīstība, vispārējā datorizācija, darbs ar mākslīgā intelekta radīšanu un globālo telekomunikāciju attīstība ļauj kādiem noslēpumainiem spēkiem neierobežoti manipulēt ar cilvēci. Atliek vien cerēt, ka noslēpumainie spēku šīs neierobežotās iespējas izmantos mūsu civilizācijas labā.