Lietuva.

Reiz Lietuvas lielkņazam Ģediminam (14. gs.) ir bijis sapnis - uz pakalna pie Neres un Viļņas upju satekas baigi gaudo dzelzs vilks. Apmulsušais kņazs nolēmis konsultēties pie krīva (priestera). Pēdējais skaidrojis: vajag uz šī pakalna uzbūvēt pili, bet tam apkārt - pilsētu. Šīs pilsētas "dzelzs gaudoņu" sadzirdēs visa pasaule. Patiešām 14. gadsimta beigās Lietuva kļuva par lielāko Eiropas valsti, aizņemot tagadējo Baltkrievijas, Ukrainas teritoriju un daļu no Polijas un Krievijas. 15. gadsimtā Lietuvas karaspēks piedalījās Grīnvaldes kaujā (vienā no lielākajām kaujām Viduslaiku Eiropas vēsturē), pilnīgi sakaujot Teitoņu ordeni. "Ģedimina pakalnā" netālu no karaļa pils Viļņas centrā ir neliela pļaviņa, kur vēl joprojām atrodas Raguta altāris.Nekādu asiņainu orģiju - te "upurē" graudus, sāli un alu. Maz ir to, kas zina, ka labais dakteris Aikāsāp - pirmkārt, ir ebrejs, un otrkārt, lietuvietis. Braucot uz Viļņu, Kornejs Čukovskis apmetās pie Cemaha Šabada - ļoti atsaucīga cilvēka, kas palīdzējis nabagiem, par brīvu cienājis bērnus ar pienu un ārstējis visādus dzīvniekus, kurus bērni viņam nesuši. Vēlāk Čukovskis atzinies, ka Aikāsāp viņš esot "norakstījis" tieši no Šabada. Doktors ir dzīvojis Boļšajas Poguļankas ielā (tagad - Jonasa Basanaviča ielā 15). Piemineklis Aikāsāp atrodas Mesiņu un Disnu ielu krustojumā. Viļņas universitāte ir viena no vecākajām Eiropā. To dibinājis Stefans Batorijs (tāls asiņainās grāfienes Batori radinieks) 1579. gadā. Viļņā pie katedrāles laukuma segumā ir iestrādāta "Brīnumu plāksne". Uzkāpjiet uz tās, iedomājieties kādu vēlēšanos un apgriezieties uz vietas divas reizes. Purnušku ciemats (Purnuskes, 25 km uz ziemeļiem no Viļņas) ir Eiropas ģeogrāfiskais centrs. Šis fakts oficiāli ir reģistrēts Francijas Nacionālās Ģeogrāfijas institūtā. Kaut gan nesen Eiropas centru mazliet pabīdīja uz Joneikišu ciema pusi. Patiesībā gan jāsaka, ka ir dažādas Eiropas centra aprēķināšanas metodes, tāpēc uz "Eiropas centra" titulu pretendē vismaz 10 apdzīvotas vietas Slovākijā, Baltkrievijā, Polijā un pat Krievijā. [Te, laikam, ir vainīgs Kaukāzs, jo ģeogrāfiem nav bijusi vienprātība, kā tur novilkt Eiropas robežu: vai atstāt to ārpus Eiropas, vai vilkt robežu pa Kaukāza grēdu, vai Aizkaukāza valstis skaitīt iekšā Eiropā, un ko darīt ar Turciju, vai Kipra ir vai nav Eiropas valsts, modernos laikos problēmu rada Izraēla, Āzijas valstis ir atteikušās to atzīt par savējo, tāpēc tā tagad visur tiek ņemta Eiropas paspārnē - vai tāpēc uzskatīt arī to parEiropas daļu? - tulk. piez.]

70 km no Viļņas atrodas Dvorcišķu ciems, kur notiek indoeiropiešu pagānu reliģiju festivāli. Seno amatu meistarklases, gājieni uz svētbirzīm, upuruguns kurināšana un citas bronzas laikmeta izpriecas notiek arī citur Baltijā. Sīkā par to visu var uzzināt saitā wcer.org. Pasaules Etnisko reliģiju kongresa galvenā mītne atrodas Viļņā (Vivulskio iela 27-4). Paņevežu pilsēta (www.panevezys.lt) ir interesanta ar to, ka tajā Dzīvo Donats Baņonis - viņš arī Kriss Kelvins no Tarkovska filmas "Solaris" (1972.). Viņš arī izpildījis "neredzamās frontes cīnītāja" lomu filmā "Klusā sezona" (1968.), kura, Vladimira Putina vārdiem runājot, ir pamudinājusi viņu izvēlēties izlūkošanas oficiera karjeru. Neskatoties uz aktiera godājamo vecumu, viņu vēl joprojām šad tad var ieraudzīt pilsētas Drāmas teātrī (Laisves laukums 5).

Ja jūs interesē tāds tipisks Eiropas tūrisma punkts kā vecas pilis - apmeklējiet Traķu pilsētu (www.trakai.lt, 30 km no Viļņas). Traķu pils ir pati lielākā Lietuvā. Tur bija iekārtota karsta gaisa apkure - karstais gaiss pa caurulēm sienās cēlās augšā, apsildot telpas.

Esiet uzmanīgi, Galves ezers ap pili ir ar sliktu slavu. Pēc leģendas tas neaizsalst un neatkūst, ja kāds tajā nenoslīkst, tas ir, kamēr ezers nedabū "galvu" (lietuviski "galve" ir galva). Tāpat, klīst baumas, ka pirms daudziem gadsimtiem divi krustneši ir aplaupījuši Traķu pili, bet noslīkuši ezerā ar visu zeltu. Iemetiet ezerā monētu, ja tā, nevis nogrims, bet paliks peldam uz ūdens virsmas, tad jums ir lielas cerības šos dārgumus atrast.

Atrodoties Lietuvā, nevar neapmeklēt Kuršu kāpu (UNESCO pieminekli) - unikālu dabas veidojumu 98 km garumā, kas atdala Baltijas jūru no saldūdens Kuršu līča. Pēc leģendas to ir radījusi meitene - milze Neringa. Kādreiz viņa nolēmusi pasargāt zvejniekus no jūras briesmoņiem un vētrām, paņēma priekšautā smiltis un izbēra jūrā. Interesanti, ka Krievijas pusē uz Kuršu kāpas atrodas krievu māņticību muzejs. Uz Kuršu kāpas atrodas augstākās kāpas Eiropā - līdz 70 m.

Fantastikas mīļotājiem būs interesants arī Velna muzejs Kauņā (velna tēlu kolekcija no visas pasaules, Putvinskio iela 64). Pēc tam laikam vajadzētu nolikt krustiņu Krustu kalnā (12 km no Viļņas) - tad pēc tautas ticējumiem jūs pavadīs veiksme. Ir versija, ka senāk šajā vietā atradās pagānu svētvieta.

Slavenie lietuvieši: Džerijs Sīgels (Supermena tētis), Hanibals (tas, kas Lekters), Marks Ramiuss ("Sarkanā oktobra" medības"), Roberts Zemekis (kinorežisors).

Delikāta tēma.

Visiem uz mēles ir Baltijas tautu rusofobija. To valstis tika pievienotas PSRS ne jau no laba prāta. Atsevišķas partizānu grupas turpināja cīnīties pret padomju varu līdz pat 1957. gadam. Represēto baltiešu skaits mērāms simtos tūkstošu, kas nevarēja neatsaukties uz bijušo "brālīgo tautu" mentalitāti. Tagadējais Latvijas prezidents ir Amērikas pilsonis, republikāņu partijas biedrs, bijusī Latvijas prezidente - Kanādas pilsone. Tas daudzejādā ziņā izskaidro Baltijas kursu attiecībā pret Krieviju. Reālā attieksme pret krieviem vienkāršajiem baltiešiem ir diezgan mierīga. SS bataljoni nemedī "nolādētos okupantus", bet vietējie iedzīvotāji ir, ja arī ne labsirdīgi, tad noteikti vismaz neitrāli-pieklājīgi pret krieviem.

Latvija.

Fantastisko oblektu asortimentu Latvijā nevar nosaukt par bagātu. Lielākoties tie ir "akmeņi" - lieli laukakmeņi, par kuriem izdomātas viena tipa leģendas ("lidoja velns, nometa akmeni..."), pundurizmēra "kalni", mitras alas, labi saglabāti, vairākus gadsimtus veci koki un slikti saglabātas, vairākus gadsimtus vecas pilis. Pat Rīga, kas lepojas ar senu arhitektūru, nevar palepoties ar ievērojamām "fantastiskās slavas vietām".

Rīgā, Brīvības ielā 214 atrodas daudzcietušā koncerna VEF (tagad sadalīta vairākos uzņēmumos) ēka. Šī vieta ir interesanta ar to, ka 20. gadsimta pirmajā pusē šeit ražoja slaveno fotokameru "Minox", ko izgudrojis latviešu inženieris Valters Zaps. Tādi mazuļi, nedaudz garāki par 8 cm, kļuva slaveni Holivudā, kā galvenais izlūku instruments. 9 gadījumos no 10 slepenie dokumenti tika nofotogrāfēti tieši ar to.

Kosmonautikas mīļotājiem būs interesants Fridriha Arturoviča Candera (1887.-1933.) Rīgas māja-muzejs ielā, kas nosaukta viņam par godu. Canders ir Ciolkovska māceklias, viens no raķešbūves pionieriem, kas stingri bija nolēmis sūtīt cilvēku uz Marsu. Viņš konstruēja reaktīvos dzinējus, patentējis spārnoto raķeti, pirmo reizi izvirzījis domu par saules buru un... miris no tīfa Kislovodskā.

Duntē atrodas Kārļa Fridriha Jeronīma fon Minhauzena māja-muzejs. It kā netālu no pilsētas šis pilnīgi reālais vēsturiskais personāžs vilcis sevi aiz bizes laukā no purva un lidojis kopā ar pīlēm. Otrs tāds muzejs ir tikai barona dzimtas pilī, Vācijā. Barons Latvijā dzīvoja 13 gadus un atrada šeit sev sievu Jakobīni.

Krāslavas rajonā atrodas Sauleskalns, kura augstums 211 m. Pirms tūkstots gadiem šeit atradās pagānu svētvieta, kur tika svinēti vasaras saulgrieži. Ja jūs nebaida senās leģendas, tad jūs varat apmeklēt "Māras kambarus" Sabilē. Šajās neparastajās alās kādreiz ir dzīvojušas nāras.

Daudzo velna alu un akmeņu vidū Latvijā īpašu interesi rada Skaņaiskalns Vidzemē - plakana klints no sarkana smilšakmens, kas rada neparastu akustisku efektu. Pasakiet kaut ko uz sienas pusi, atbalss būs spēcīga, bet atgriezīsies ar lielu kavēšanos. Obligāts punkts jebkurā ceļojumā pa Latviju ir Sigulda, kur katru tūristu ved uz Gūtmaņa alu (lielāko Baltijā), Turaidas pils apkaimē. Ekskursijā tiek pārstāstīta leģenda par Turaidas Rozi - meiteni, kuru ar viltu iemānīja šajā alā un kura ar viltību apmainīja godu pret dzīvību: viņa apsēja ap kaklu lakatu, sakot vajātājam, ka lakatam ir burvju spēks, lai viņš cērtot ar zobenu, meitenei nekas nenotiks. Nelieši noticēja šim trikam un paši negribot nonāvēja skaistuli. No tā laika ūdenim, kas tek alā, piemīt brīnumspējas. Taču piesargieties, tas ir ne vien maģisks, bet arī ļoti auksts. Jaunpils pils ir interesanta ar to, ka pēc leģendas var iegrimt zemē - tieši tā esot noticis ar tās priekšgājēju, veco pili. Katru Jaungada nakti jaunās pils saimnieks dzirdot aizkapa balsi, kas jautā: "Vai Jaunpils gatava?", un atbild tai: "Nav gatava". Agrāk šajā muižā katru ziemu būvēja kādu piebūvi, bet tā, lai uz Jauno gadu tā nebūtu gatava. Citādi saimniekam būtu jāatbild, ka pils gatava, un tad tā varētu nogrimt.

Ēdoles pils ir pazīstama ar klasisko leģendu par nenomazgājamo sarkano plankumu (viens brālis nogalināja otru skaistas meitenes dēļ). Bez tam, šeit divas reizes ir svinējuši kāzas rūķi. Pirmo reizi pils saimnieks nejauši ieraudzīja ceremoniju un drīz pēc tam negaidīti nomira. Otro reizi viss esot noticis sekmīgi un rūķi pat uzdāvinājuši jaunajiem saimniekiem zelta vārpstiņu, kas nes laimi.

Līdzīgas lietas ir notikušas ar Dundagas pili. Tur arī rūķi gribējuši kāzas svinēt, apsolot vecajam baronam, ka par to viņam piedzims dēls. Tradicionāls noteikums, ballītei ir jābūt privātai. Tomēr dārznieka meita nejauši ieskatījās pa galvenās zāles logu un drīz pēc tam nomira. Viņas spoks zaļās drānās joprojām klīst pa pili. Ludzas pilsdrupās, ja jums jau ir 21 gads, ir iespēja atrast un atbrīvot no turienes skaistuli, ko sagūstījis velns. Tad visi pils dārgumi būs jūsu.

Kaivē aug ozols, kura diametrs ir 10 m, vecums ap 1000 gadu. Pie tā varat iedomāties kādu vēlēšanos, kas piepildīsies.

Veclaudas miestiņā (Preļu rajonā, 195 km no Rīgas) [Tā rakstīts oriģinālā - tulk. piez.] ir nolemts būvēt "Pasaules sienu" - 272 granīta sienas 26 km kopgarumā ar iegravētiem 65 miljoniem cilvēku vārdu, tas ir, 1% no Zemes kopējā iedzīvotāju skaita.Tas ir dažādu starptautisku organizāciju privāts projekts, tāpēc sava vārda iemūžināšana maksā 5 eiro. Jūs variet piedalīties tajā (walloftheworld.org), taču būve sāksies tikai tad, kad būs savākti dati par 2 miljoniem cilvēku. Tiek lēsts, ka parku atklās pēc 5-7 gadiem.

Bet, ja jūs gribat atvest no Latvijas patiesi jocīgas fotogrāfijas - nofotogrāfējieties pie ceļa zīmes

Ogres pilsētas tuvumā (36 km no Rīgas). Tikai šeit cilvēki uz bildes var taisīt viens otram "radziņus", pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ.

Igaunija.

Atšķirībā no Latvijas Igaunijas "fantastiskie pieminekļi" atrodas tuvāk viens otram. Jums nevajag obligāti izbraukt no Tallinas - vairums interesantu vietu var ieraudzīt standarta ekskursijas laikā pa pilsētu.

Pie Tallinas starptautiskās lidostas atrodas Julemistes ezers. Pēc leģendas, tajā dzīvo vecis Jarvevana. Katru gadu viņš iznāk krastā un jautā cilvēkiem - "Vai Tallinu vēl būvē?" Ja atbild ar "jā", tad vecis gaida vēl vienu gadu, ja atbildētu "nē", tad ezera gars appludinātu pilsētu (salīdzināsim ar Jaunpils pili). [Nu, ja kas, tad par Rīgu arī ir līdzīga leģenda - tulk. piez.]

Interesanti, ka 2004. gadā stipro lietu dēļ ūdens līmenis Julemistē pacēlās līdz kritiskajai atzīmei un Tallina gandrīz patiesi tikko neapplūda.

Tallinas Rātsnama aptieka ir viena no vecākajām Eiropā. Viņa minēta hronikās no 1422. gada un ar nelieliem pārtraukumiem strādā vēl šodien. Tur pirka zāles vēl pirms Bizantijas impērijas krišanas, pirms Žannas d'Arkas sadedzināšanas, pirms Magelāna jūrasbrauciena. Aptiekā ir atverts muzejs un tajā, neskaitot mūsdienu medikamentus, var nopirkt arī Viduslaiku mikstūras. Pirms pāris simts gadiem te pārdeva melna kaķa asinis ar alu, līdakas acis, mūmiju daļiņas, žāvētus krupjus, kā arī "tautas patēriņa preces": spēļu kārtis, tabaka, papīrs, tinte. Šodien aptieka ir orientēta tikai uz veselības aizsardzību, kaut arī ar izklaidējoša tūrisma ievirzi.

Līdz 16. gadsimtam Olevistes (Svētā Olafa - norvēģu karaļa Olafa II) baznīca bija pati augstākā ēka pasaulē. Tās torņa smaile slējās 159 m augstumā. Pēc leģendas, baznīcu uzcēlis nezināms meistars ar maģijas palīdzību. Viņš apsolījies par darbu neņemt samaksu, ja cilvēkiem līdz būves pabeigšanai izdosies uzminēt viņa vārdu. Kad darbs jau gāja uz beigām un viņš jau strādāja spicē, kāds no pilsētniekiem noklausījās meistara sievas dziesmu un atklāja, kā viņu sauc. Skaļi iesaucies: "Olaf!", viņš panāca to, ka meistars no sarūgtinājuma nogāzās no torņa, no nokritušā meistara mutes esot izlīdusi čūska un izrāpies krupis.

Maz ir to, kas zina, ka populāra Tallinas celtne - Aleksandra Ņevska katedrāle ir uzbūvēta 1900. gadā vietā, kur pēc leģendas apglabāts Kalevipoegs. Pēdējais bija milzis, spēkavīra Kaleva dēls. Kalevipoegs cīnījās ar nešķīstajiem gariem, bīdīja kalnus, izpļāva veselus mežus, raka akas (ezerus) - ar vienu vārdu sakot, labiekārtoja valsti kā prata. Igauņu varas iestādes bija gribējušas nojaukt katedrāli, bet par laimi to neizdarīja. Jāatzīmē, ka pats Kalevs pēc leģendas ir ticis apglabāts Tallinā zem Augšpilsētas - augstienes Vecpilsētas centrā, kuru it kā esot uzbērusi no akmeņiem Kaleva sieva Linda.

Tallinā, Uusa ielā 10 deviņpadsmitā gadsimta vidū ir dzīvojis Dostojevskis.

Pareizticīgajiem Tallina būs interesanta pirmkārt ar to, ka šeit ir uzaudzis maskavas un Visas Krievijas Patriarhs Aleksijs II. Ar viņa dzīvi ir saistītas sekojošas vietas: Nikolaja baznīca (Kopela rajonā, Tallinā) un Aleksandra Ņevska katedrāle, kur Aleksijs kalpoja par altāra zēnu [krieviski - altarņik - nezinu, vai pareizi tulkoju - t. p.], kā arī Sīmaņa un Kazaņas baznīca Tallinā, kur Aleksijs kalpoja par psalmu grāmatu lasītāju [atkal, nezinu - psalomščik - vai tas ir tas - t. p.]. Tāpat Aleksejs Ridigers bija Dieva parādīšanās baznīcas pārzinis Jihvi pilsētā.

Vēlēšanās izteikšanas mīļotājiem jāpievērš uzmanība Doma baznīcai, pie tās ieejas atrodas veca plāksne ar uzrakstu "Oto Johans Tuve". Pēc leģendas, šis Tuve bijis liels dzērājs un meitu ģēģeris. Mirstot viņš pavēlējis apglabāt sevi pie ieejas baznīcā, lai katrs, uzkāpjot uz viņa kapa, noņemtu no viņa vienu grēku. Par to Tuve apsolījis izlūgties no Dieva visu, ko vien uzkāpušais vēlas un par ko sapņo.

Igaunijas sala.

Drīz jūs varēsiet parunāt ar Igaunijas vēstnieku, neizejot no istabas. Janvārī Igaunija, sekojot Maldivu un Zviedrijas piemēram, atvērs vēstniecību virtuālajā pasaulē Second Life. Iespējams, ka tā tiks izvietota uz tā saucamās "Diplomātijas salas". Valsts budžetam tas izmaksās tikai 6000 eiro. Vīzas onlainā netiks izsniegtas, bet sarunu biedri ar jums būs īsti Igaunijas ierēdņi. Mazai valstij, kurai pārstāvniecības ir tikai 29 pasaules valstīs, tā ir lieliska iespēja paplašināt savu diplomātisko klātbūtni.

***

Kāda viņa ir - Baltija - "Fantastikas pasaules" formātā? Lietuva, Eiropas centrs, kur koši zied pagānisms. Latvija - bezgalīgas leģendas par velniem un - tā kā nekā labāka nav - ainavu veidojumi: ar sūnām apauguši akmeņi, pie kuriem ved tūristus, "kalni" trīs stāvu māju augstumā un alas, kurās iekšā ir auksti, bet ļoti romantiski. Igaunija - tā ir Tallina, līdz kurai nemaz nav tik tālu kā pazīstamā anekdotē.

Mazās valstis ar mazām, "mājīgām" leģendām ir tuvākas mums par visām citām Eiropas valstīm. Tās ir ārzemes, kurās bruņinieku-katoļu mīti tiek stāstīti krievu valodā, kur jebkurš tūrisma objekts ir rokas stiepiena attālumā un, kur vēsture ir sastingusi kā dzintars.