Marss ir pazīstams kā planēta, kura satur ievērojamu daudzumu ūdens ledus stāvoklī, bet nav atklājumu, kas apliecinātu, ka uz Marsa ir šķidrs ūdens, viens no pamatfaktoriem dzīvības eksistencei,
Tomēr lielākā daļa zinātnieku aino sarkano planētu kā aukstu un sausu. Dažu pētījumu rezultātā iegūtie dati varētu liecināt, ka uz Marsa nekad nav bijusi nekāda dzīvība, par spīti daudzu zinātnieku cerībām, ka uz Marsa tiks atrasts gan šķidrs ūdens, gan dzīvības formas.
Marsa izpēte tiešām nav garlaicīgs pasākums.
Veca dziesma jaunās skaņās
Šis pētījums nav pirmais, kurš pamatojas uz pieņēmumu, ka tumšās svītras ir tekoša ūdens apstiprinājums. Pirmo reizi šīs svītras tika atklātas 1970. gadā Vikinga misijas laikā. Arī toreiz zinātnieki izvirzīja ideju, ka tās varētu radīt tekošs ūdens. Citi zinātnieki savukārt ticēja, ka tas ir vēja radīts smilšu un zemes noslīdējumu fenomens. Ūdens ideja zaudēja savu popularitāti gadu no gada arvien vairāk.
„Mums nav zināms tumšo līniju raksturlielums, kas ļautu pilnīgi droši apgalvot, ka tās ir veidojušās ar ūdeni saistītos procesos vai nē," teica Džastins Ferris, kas darbojas Amerikas Savienoto Valstu Ģeoloģijas institūtā. „Bet ir daži fakti, kas liek domāt, ka ūdenim šajos procesos ir sava noteikta vieta."
Ferris un viņa kolēģi - Džeims Doms, Viktors Beikers un Toms Meddoks, visi no Arizonas universitātes, apstiprināja, ka vējš un cita veida erozijas ir radījušas tikai dažas no šīm tumšajām līnijām. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka līnijas laika gaitā izzūd, savukārt citas, jaunas ir radušās pēc 1999. gada aprīļa, kad Marsa Globālais Topogrāfs sāka planētas detalizētu izpēti.
„Tā ir niecīga plūsma," Ferris skaidroja SAPCE.com. „Bet šīs līnijas rodas un tas padara pētījumu aizraujošu."
Pēdējo divu gadu laikā daudzās fotogrāfijās redzamie slāņainie nogulšņi un citas erozijas pazīmes ir piedēvētas iespējamajām ūdens straumēm uz Marsa relatīvi nesenā planētas ģeoloģiskajā vēsturē. Bet pēdējie pētījumi liecina, iespējams, ka ūdens uz Marsa ir vēl šodien.
Pierādījumi
Ir izstrādātas dažas pazīmes, kas attiecas uz pieņēmumu, ka līniju rašanās procesā ir iesaistīts ūdens.
Līnija visbiežāk sākas divu veidu iežu šuvju vietās. Tām piemīt tendence sākties ieleju sienās un turpināties lejup, līdz pat ielejas apakšai. Iespējams, ka vissvarīgākais raksturlielums ir fakts, ka līnijas tomēr nerodas visās vietās ar līdzīgu slīpumu un materiālu, kā tas būtu gaidāms gadījumā, ja šīs līnijas būtu tikai vēja darbības vai zemes noslīdējumu gadījumā.
„Interesants fakts vēl ir tas, ka lielākajā daļā reģionu, kur ir novērotas šīs tumšās strīpas, ir atrodams pazemes ledus un tur noris aktīva ģeoloģiskā darbība," teica Dos. Lai gan nav šaubu, ka uz Marsa kādreiz ir bijusi augsta vulkāniskā aktivitāte, Doma ideja, ka karstā magma vēl joprojām varētu plūst zem sarkanās planētas garozas, nav pierādīta.
Zinātnieki apgalvo, ka sāļš ūdens sasalst pie zemākām temperatūrām un varētu pastāvēt šķidrā stāvoklī uz planētas aukstās virsmas. „Tādēļ, mineralizētais ūdens varētu plūst lēnām lejup pa nogāzi, atstājot aiz sevis gaistošu, tumšu līniju," stāstīja Ferris. „Šī hipotēze netieši norāda, ka uz Marsa joprojām pastāv hidroloģiska aktivitāte." Tumšo nokrāsu varētu radīt ūdens, aizskalojot prom gaišākas nokrāsas virsmas materiālus, vai arī tā varētu būt sāļu nosēdumu rezultāts.
Zinātnieki ir ierosinājuši, ka tumšās līnijas nākotnē būs lielisks pētījumu materiāls, ieskaitot misijas, kurās tiks iegūti minerālu paraugi. Ūdens meklējumi uz Marsa vienlaikus ir arī dzīvības meklējumi.
„Kad jums ir ilgstošs siltuma avots un ūdens, šeit paveras brīnišķīgas iespējas pazemes dzīvības formām," izteicās Doms.