Jaunums kļuva par pasaules sensāciju. "Kas palaidis junu pavadoni?" - ar tādiem virsrakstiem iznāca avīzes. Taču, ne PSRS, ne ASV (kas jau ap to laiku bija iemācījušās izvadīt pavadoņus orbītā) neatzinās, ka Stīva atklātais objekts pieder tām. Pārējām valstīm tolaik vēl nepiederēja kosmiskās tehnoloģijas. Varēja domāt, ka padomju vai amerikāņu speciālisti vienkārši par kaut ko klusē, ja nebūtu viens "ja". Objekts kustējās pretēji Zemes griešanās virzienam, tajā laikā nesējraķetes tika palaistas citā virzienā, lai iegūtu papildus paātrinājumu starta brīdī.
Galu galā, NASA speciālisti paziņoja, ka Sleitons vienkārši ir kļūdījies, par mākslīgo Zemes pavadoni noturējis meteorītu, kas lidojis garām Zemei. Tēma drīzumā nozuda no avīžu un žurnālu pirmajām slejām. Kaut arī peridiski, astronomi-amatieri novēroja objektu teledskopos, žurnālistus pilnībā apmierināja NASA speciālistu un amerikāņu armijnieku standarta komentāri: "Tas ir vienkāršs meteorīts".
Vārda iegūšana.
Tikai 1974. gadā objekts ieguva savu vārdu. Padomju fantasts Aleksandrs Petrovičs Kazancevs, kuru iedvesnoja Stīva Sleitona novērotais objekts, par ko viņš izlasīja ārzemju presē, savā romānā "Faeti" aprakstīja citplanētiešu pavadoni "Melnais princis", kas riņķoja ap Zemi un sūtīja uz to radiosignālus. Romāns guva panākumus, tajā skaitā, arī aiz robežām. Tāpēc nosaukums "Melnais princis" uz visiem laikiem nostiprinājās kā noslēpumainā pavadoņa vārds.
Pēc vairākiem gadiemn padomju radiofiziķi, testējot ļoti jūtīgu aparatūru, arī atrada Zemes orbītā kādu priekšmetu ap 10 metru diametrā. Objekts, kura virsmas temperatūra bija apmēram 200o, ļoti vāji atstaroja signālus. Tika izvirzīts pieņēmums, ka "Melnais princis" klāts ar krāsu, kas slāpē radioviļņus. Vai nav pārāk daudz sakritību dabiskajam, nevis mākslīgajam objektam?
Diemžēl labi to izpētīt vēl līdz šim nav izdevies. "Melnais princis"pazūd no orbītas, uz kuras tam būtu jāatrodas, to nefiksē radari. SKS kosmonautiem ir izdevies iegūt vairākas dīvainā objekta fotogrāfijas, kas ir tumšā krāsā, un teorētiski varētu būt "Melnais princis". Taču tā noslēpums nav atklāts joprojām.
Tikai versijas.
Mēs pastāstīsim par vairākām hipotēzēm, kas saistās ar "Melno princi".
Zinātnes darbinieku vidū pati populārākā hipotēze ir tā, ka nekāds noslēpumains objekts neeksistē. Katru reizi par "Melno princi" tiek noturēts vai nu meteorīts, vai kosmiskie atkritumi. Pārējo uzzīmē fantāzija.
Ārpuszemes saprāta eksistences piekritēji ir pārliecināti, ka "Melnais princis" ir citplanētiešu zonde, kas ieradusies vai nu novērot Zemi, vai arī, lai nodibinātu kontaktu ar cilvēci. Ne velti, viņi saka, no XX gadsimta sākuma visas zemes radioamatieri ir uztvēruši no kosmosa dīvainus, periodiski atkārtotus signālus.
Nu, un beidzot, kāds ASV pilsonis, kas saglabā inkognito, paziņojis, ka viņam ir slepena informācija. It kā uz ASV bezpilota kuģa "Apollo-4" īstenībā esot bijuši trīs astronauti. Viņiem izdevies sameklēt "Melni princi" un iekļūt tajā. No pavadoņa astronauti esot izvilkuši citplanētieša mūmiju un dažus artefaktus. Pēc tam viņi "Melno princi" esot uzspridzinājuši, lai līdz tam netiek padomju kosmonauti. Pēc tam amerikāņu valdība esot padarījusi slepenu jebkādu informāciju par atradumu.
Kas no tā ir patiesība, kas nē - to mēs, protams, nezinām. Vai kādreiz uzzināsim, laiks rādīs.
Plašāks raksts par tēmu: http://evan-gcrm.livejournal.com/258827.html
"Melnā prinča" fotogrāfijas: http://www.astronomy.ru/forum/index.php/topic,109735.0.html
Viens no "Space Shuttle" misijas STS-88 fotoattēliem: http://eol.jsc.nasa.gov/SearchPhotos/photo.pl?mission=STS088&roll=724&frame=66
Angļu valodā mīklaino satelītu sauc par "Black Knight" un tas patiešām ir redzams NASA oficiālajos foto no Zemes orbītas: http://www.thelivingmoon.com/49ufo_files/03files2/Shuttle_Mission_STS_88.html
Attēlu skaidrojums netiek dots, protams, ka visvienkāršāk pieņemt to par kāda satelīta atlūzu. It kā jau satelīti netiek krāsoti melni, tas var radīt pārkaršanu saules staros. No otras puses, saules baterijas ir tumšas, lai maksimāli izmatotu tās enerģiju.
Sīkāki dati par "Apollo-4" lidojumu: https://en.wikipedia.org/wiki/Apollo_4
Visi nesējraķetes "Saturn V" starti: https://en.wikipedia.org/wiki/Saturn_V#/media/File:Saturn_V_launches.jpg