Saskaņā ar Londonas Ekonomikas skolas veikto pētījumu, 2035. gadā tirgus, kas nodrošinātu Wi-Fi lidmašīnās, varētu sasniegt 130 miljardu ASV dolāru vērtību.

Neskatoties uz šī tirgus lielo potenciālu, lidojuma laikā nodrošinātā interneta kvalitāte joprojām neatbilst cilvēku prasībām, un lietotājiem būs ilgi jāgaida uz alternatīvu.

Internets lidmašīnās: divas dažādas tehnoloģijas ar neapmierinošiem rezultātiem

Wi-Fi internets lidmašīnās tiek nodrošināts divos diezgan atšķirīgos veidos. Pirmā no tām ir sistēma Air-to-Ground (ATG), kas, izņemot tās sarežģīto nosaukumu, ir ārkārtīgi vienkārša. Lidmašīnas apakšā esošās antenas savienojas ar tādiem pašiem sakaru torņiem, ar kādiem savienojas mūsu viedtālruņi. Diemžēl šīs antenas ir paredzētas diezgan lēnas sakaru joslas uztveršanai, tāpēc interneta ātrums lidmašīnās bieži vien nepārsniedz 10 Mb/s, kas dažkārt nav pietiekami pat tādai elementārai lietai kā e-pasta aplūkošanai.

Tomēr ATG sistēmai ir vēl nopietnāks trūkums – tā nav pieejama neapdzīvotās vietās, piemēram, kalnos vai virs lielākiem ūdeņiem, virs kuriem jālido salīdzinoši bieži. Šo problēmu atrisina cita metode – izmantot augstu lidojošus satelītus. Satelītu internets nodrošina gandrīz 10 reižu lielāku ātrumu nekā ATG sistēmas, taču, ņemot vērā ārkārtīgi lielo attālumu starp satelītiem un lidmašīnu, šāda veida savienojumam raksturīgs liels latentums. Tas nozīmē, ka, noklikšķinot uz tīmekļa saites savā tālrunī, jums būs ilgi jāgaida, līdz sāksies tīmekļa lapas ielāde.

Lai saviem pasažieriem piedāvātu vislabāko interneta lietošanas pieredzi, aviokompānijas, kas veic garus transatlantiskos un transkontinentālos lidojumus, parasti izvēlas aprīkot savas lidmašīnas ar abām tehnoloģijām. Diemžēl pat ar to bieži vien nepietiek, lai varētu noskatīties YouTube vai labākas kvalitātes filmu bez kaitinošām pauzēm. Lidmašīnās pieejamais internets būs piemērots tikai darbībām, kurām nav nepieciešams ātrs savienojums.

Latvieši to vēl nevar izmantot

Lai gan ievērojama daļa aviokompāniju savu lidmašīnu salonos piedāvā izmantot iepriekš apskatītos Wi-Fi veidus, ceļotāji, kas lido no Latvijas, parasti šo iespēju neizmanto. Tam ir vairāki vienkārši argumenti. Pirmkārt, tiešie lidojumi no mūsu valsts bieži vien ir tikai dažu stundu gari, tāpēc ceļotāji, visticamāk, neizjūt tik lielu vajadzību uzturēt sakarus ar ārpasauli un diez vai vēlas iegādāties šo pakalpojumu.

Otrs šķērslis ir tas, ka, tā kā mūsu valstī populārākās ir zemo izmaksu aviokompānijas, iespēja izmantot Wi-Fi nereti var būt trešdaļa vai pat puse no aviobiļetes cenas, kas atbaidītu lielāko daļu klientu. Lidmašīnas aprīkošana ar satelīta vai ATG interneta sistēmām nav lēta. Augsto cenu nosaka ne tikai dārgais aprīkojums, bet arī tas, ka aprīkošanas nolūkos lidmašīna ir spiesta vismaz dažas dienas nostāvēt angārā, tādējādi liekot aviokompānijām ciest zaudējumus.

Turklāt lidmašīnu interneta aprīkojums, tāpat kā mobilie sakari, kas darbojas mūsu tālruņos, attīstās ļoti strauji, tāpēc aviokompānijas baidās investēt tehnoloģijās, kas var ātri atpalikt no konkurentiem, un tādēļ pastāv liels risks, ka tas neatmaksāties.

Kāpēc mēs nevaram izmantot mobilos datus?

Uzmanīgāk aplūkojot šīs tehnoloģijas, daudziem var rasties jautājums – kāpēc gan lidojuma laikā nevarētu vienkārši izmantot mobilā telefona datus? Tam ir divi objektīvi iemesli – drošība un tehnoloģiskie šķēršļi.

Pirmkārt, lielākā daļa aviokompāniju pieprasa pasažieriem pirms pacelšanās savās elektroniskajās ierīcēs ieslēgt lidojuma režīmu, jo mēģinājums izveidot savienojumu ar mobilo tālruni teorētiski var traucēt lidmašīnas navigācijas un sakaru sistēmām. Lai arī daudzi ceļotāji, iespējams, kaut reizi ir aizmirsuši veikt šo soli un tomēr veiksmīgi sasnieguši galamērķi, jo mūsdienu lidmašīnu sistēmas ir ārkārtīgi labi aizsargātas no dažādiem traucējumiem, pasažieru ierīces, kurās nav aktivizēts lidojuma režīms, tāpat traucē komunikāciju kabīnē un rada trokšņus, novēršot pilotu uzmanību.

Tomēr, pat ja jūs nepakļautos lidojuma apkalpes norādījumiem un tomēr mēģinātu savā telefonā izmantot mobilo internetu, tas izdotos tikai pacelšanās vai nosēšanās laikā. Mobilie sakari var darboties arī vairāk nekā 1 km augstumā, taču tā kvalitāte ievērojami pasliktinās. Tāpēc nav brīnums, ka mobilais internets vispār nedarbojas lainerī, kas lido vidēji 10 km augstumā.

Tas skaidrojams ar to, ka mobilo sakaru viļņi tiek virzīti uz zemi, līdz ar to telefona antenas jauda vairs nav pietiekama, lai tos noķertu tik lielā augstumā, pat ja ir uzstādītas īpašas ATG sistēmas. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka vienīgais interneta lietošanas veids lidojuma laikā būs lidmašīnas iekšējais jeb in-line Wi-Fi serviss, un pēdējos gados pieaugošās investīcijas tā uzlabošanā ļauj cerēt, ka nākotnē mēs varēsim izmantot internetu debesīs ne sliktāk kā tad, ja atrodamies uz zemes.

Top of Form

Bottom of Formhttps://datuve.lv/zinas/internets-lidmasina/