http://www.livelib.ru/book/1000479420
Purvs.
"Болото" - «Nodevīgs meža purvs – liekas, ka uz zemes cini uzkāp, bet tas pēkšņi zem kājām grimst, un velk zemē izbadējusies, ziboša zeme. Melns ūdens ir klāts ar iepuvušām ūdenslēcām, un indīga ir tā elpa – kurš tā izgarojumus ieelpos, tam cita pasaule atklāsies ģīboņa vīzijās. Tāpēc atbraucējus brīdina – pat tā meža malai tuvu nedrīkst iet klāt. Ir noticis arī tā, ka vējš iesviež sejā neveiklam ceļiniekam purva gaisa malku, sastāvējušu, pēc sēņotnes un puvuma smakojošu, un viņš pēkšņi dodas iekšā biezoknī, it kā kaut kas viņu vilinātu meža dziļumā, sauktu pie sevis.
Dažādi nostāsti par šo purvu klīst, taču no mutes mutē gadsimtiem tiek nodots tikai viens: ja žļurkstošajos dubļos iesviež mazuli, kuram vēl nav trīs gadi, viņš var atgriezties, tikai vairs nebūs cilvēks, bet būs pa pusei dievs. Senos laikos mātes pašas veda uz turieni savus bērnus, un runā, ka daži no viņiem pat ir atgriezušies atpakaļ...»
https://www.livelib.ru/book/1001105828
Vecā kapsēta.
"Старое кладбище" – klusa, provinciāla kapsēta. Laka nomelnējuši, saliekti krusti, ar nātrēm apaugušas kapavietas, no lietus bālējušu vainagu atliekas, mūžīgs miers, ko izjauc tikai izspūrušas vārnas. Taču tas tā ir pa dienu. Naktī tā ir Nāves teritorija. Te pēc noslēpumaina aicinājuma atveras durvis uz citām, drūmām pasaulēm. Nelaime sagaida to, kurš mēģinās atklāt viņpasaules iemītnieku murgaino noslēpumu, gribēs rast kontaktu ar mirušajiem cilvēkiem, iekļūt dvēseli stindzinošajā spocīgo ēnu pasaulē...
https://www.livelib.ru/book/1001466679
Pieburšana.
"Приворот" – šī ir ļoti šausmīga grāmata! Teksts ievelk kā bezdibenīgas slīkšņa – atrauties nav iespējams. Grāmatas lapaspuses atgriezīs jūs bērnībā. Jo mēs visi kādreiz esam stāstījuši dvēseli stindzinošus stāstus un pēc tam baidījušies aizmigt, pus nakti trīcot zem segas.
Brīdinājums: ja esat nervozs cilvēks, labāk nelasiet šo grāmatu tumšajās nakts stundās!
http://www.livelib.ru/book/1000760167
Šīs un citas grāmatas.
https://www.livelib.ru/author/309525/latest
Biogrāfija. Autore par sevi.
"Dažreiz man liekas, ka dekorācijas man apkārt mainās ik pēc pāris gadiem, bet man nākas tām atbilst – kā datorcilvēkam kvestā, kurš pārvietots uz kārtējo, jauno līmeni.
Kad man bija 14, es ar pilnu sparu grozījos modeļu biznesā. Garlaicības dēļ, jo tāda veida ambīcijas man nekad nav bijušas.
Tad es iestājos MVU žurfakā un it kā sapņoju būt par žurnālisti. Un pat kļuvu. 5 gadus strādāju televīzijā – gan kā speciālā korespondente, gan vadītāja.
Pēc tam visu pametu, lai sāktu nodarboties ar airēšanas slalomu. Nopirku sacīkšu kajaku un pamāju kolēģiem ar rociņu. Ņēmu aktīvu dalību raftinga popularizēšanā Krievijā. Kopā ar raftinga federācijas prezidentu rakstīju mācību līdzekļus sporta skolām. Man bija iedurts iesmiņš nabā un degošs skatiens – tādā veidā spodrināju dažāda līmeņa komiteju durvju sliekšņus. Vienu sezonu biju Maskavas izlases kapteine. Pēc tam es nolēmu kļūt par lielu izpletņu lēcēju. Sāku nodarboties Borku aerodromā, taču gandrīz tūlīt salauzu sev mugurkaulu.
Apmēram ap to laiku es sarakstīju savu pirmo grāmatu – par izpletņu lēkšanas sportu. Vienā elpā, pa naktīm. Kamēr gulēju slimnīcā ar lūzumu, bet pēc tam mājās sarakstīju vēl vienu grāmatu. Un sapratu, ka tas arī ir tas, kas atnes man vislielāko baudu.
Pēc tam es uz neilgu laiku atgriezos TV – bija vajadzīga nauda. Taču mētāties pa filmēšanām es vairs nevarēju – muguras traumas dēļ. Brīnumainā kārtā izdevās iekārtoties kanālā Ren-TV par sports ziņu vadītāju. Kā mani paņēma – joprojām nesaprotu, tas bija koncentrēts šullerisms. Es pat nezinu, cik spēlētāju ir uz laukuma futbola komandā.
Pēc tam es izdomāju Sašu Kaševarovu, kura atnesa man zināmu atpazīstamību.
Un paņēmu pseidonīmu – Maša Carjova.
Pēc tam man bija radošā plato periods – es it kā skrēju pa taisni. Šajos gados tika sarakstītas grāmatas, par kurām kāds mani pat mīl. Ja nodomāsiet ar tām iepazīties, tad rekomendēju šīs: „Sievietes-nekas” (sarakstīta psiholoģiskā reālisma žanrā, taču iznāca ar redakcijas uzspiestu, jēlu, pretīgu vāku; grāmatai nav nekāda sakara ar prostitūtu, kas redzama uz vāka, tas ir romāns par vidējā vecuma krīzi un par to, kā cilvēki dažreiz sajauc mīlestību ar citiem līdzīgiem stāvokļiem), „Maskavas bestiārijs”, „Silikona kalni”, „Sēžam, smēķējam”, „Tas ir podijs, mazā”, „Meitene ar izsalkušām acīm”.
Pēc tam es sapratu, ka gribu iet nevis pa plato, bet kalnā. Un paņēmu jaunu pseidonīmu – Marjana Romanova.
Es nodarbojos ar vindsērfingu. Eksperimetēju ar apziņu. Interesējos par maģiju. Mīlu Niku Keivu, Leonardu Koenu, Tomu Veitsu, Lu Rīdu, Zemfiru, Manu Čao, Diānu Arbeņinu.
Bet vēl es esmu iesācējs parfimērs, strādāju ar dabiskām, dārgām aromātiskām vielām. Mana vājība – vīraka un zāļu aromāti. Raganiskie. Man ir otrais blogs, kur es rakstu tikai par saviem parfimērijas eksperimentiem - [info]landasabelle
Vēl man ir manikīra salons Funky Nails (499)166-87-22, viens no pirmajiem manikīra bāriem Maskavā. Reālā parunāt ar mani var tur."
https://www.livelib.ru/author/309525
Rakstnieces īstais vārds ir Marija Koroļova, viņa ir dzimusi 1979. gada 31. augustā.