Pirms gada es pazaudēju pasi, taču to pēc pusgada atrada muitnieks, kad uz robežas pārbaudīja mani - manā somā. Tā kā es jau biju dabūjis jaunu pasi, nācās skaidrot, kāpēc man ir divas pases.

Pirms pusgada pazaudēju Pēterburgas lidostā savu pasi, kaut kur starp robežkontroli un lidmašīnu - meklēju to 40 minūtes pa visu lidostu, kamēr atradu minūti pirms iekāpšanas beigām, kafejnīcā zem krēsla.

Pirms pusgada aizmirsu datoru Šeremetjevas lidostā. Sēdēju, skatījos kaut kādu filmu, kad paziņoja par iekāpšanu, vienkārši piecēlos un gāju. Nācās skriet laukā no lidmašīnas pēc datora.

Pirms trīs mēnešiem aizmirsu lidmašīnā datoru, nācās skriet atpakaļ uz lidmašīnu.

Pirms divām nedēļām aizmirsu lidmašīnā pasi, atklāju pie kontroles, nācās skriet uz lidmašīnu.

Piektdien no rīta atklāju, ka esmu pazaudējis maku ar tiesībām un uzturēšanās atļauju. Zvanu uz kafejnīcu, kur vakarā sēdēju - nav, zvanu vakardienas viesiem - nav. Zvanu uz uberu - nav. Zvanu uz vēstniecību - uzturēšanās atļaujas vīzu jāgaida 2 nedēļas. Pusdienu staigāju šausmās, zvanu atkal uz kafejnīcu - atraduši. Atbraucu, ņemu maku, bet tajā nav bankas kartes, aizeju, atgriežos, jautāju, vai karti nav atraduši. Izrādās, ir atraduši, tikai citā vietā un nav zinājuši, ka tā ir mana. Izrādās, ka esmu atsevišķi aizmirsis maku uz galda un karti uz letes, jo neesmu sagaidījis rēķina apmaksu.

Vai ir klīniski ārstēšanās līdzekļi pret izklaidību? Un, domāju, arī pret dzeršanu...