Viena no situācijām, kurās viltus reliģija var aptraipīt cilvēku, ir populāri svētki.

Populāri reliģiski un laicīgi svētki, ko mūsdienās svin daudzviet pasaulē, nav balstīti uz Bībeli. Kāda tad ir šo svētku izcelsme? Iegriežoties bibliotēkā, jūs uzziņu literatūrā varat sameklēt daudz interesantas informācijas par svētkiem, ko pieņemts svinēt sabiedrībā. Lūk, daži piemēri.

Lieldienas. Šo svētku pirmsākumi meklējami pagāniskā reliģijā. Lai gan daudzi domā, ka Lieldienās tiek pieminēta Jēzus augšāmcelšana, šo svētku ieražas nav kristīgas. Piemēram, par populāro Lieldienu zaķi Rīgā izdotajā Herdera vārdnīcā "Simboli" ir rakstīts: "Priekštats par Lieldienu zaķi, kas dēl olas, akcentē auglības simboliku".

Jaunais gads. Datums, kad tiek atzīmēts Jaunais gads, un ar to saistītās paražas dažādās zemēs atšķiras. Par šo svētku izcelsmi izdevumā "The World Book Encyclopedia" sacīts: "Romiešu valdnieks Jūlijs Cēzars mūsu ēras 46. gadā izraudzījās 1. janvāri par jaungada dienu. Romieši veltīja šo dienu Jānam - vārtu, durvju un katra iesākuma dievam. Šim dievam bija divas sejas, no kurām viena lūkojās uz priekšu, bet otra - atpakaļ, un viņa vārdā tika nosaukts janvāra mēnesis". Tātad Jaungada svinēšana balstās uz pagāniskām tradīcijām.

Helovīns. Izdevumā "The Encyclopedia Americana" norādīts: "Ar Helovīnu saistīto paražu elementus var atrast kādā druīdu [seno ķeltu priesteru] ceremonijā no pirmskristietības laikiem. ķelti svinēja svētkus par godu diviem galvenajiem dieviem - saules dievam un mirušo dievam..., kura svētkus atzīmēja 1. novembrī, kad ķeltiem sākās jaunais gads. Mirušo svētki pakāpeniski tika pārņemti kristietības rituālos".

Ziemasssvētki. Ziemassvētko, kā tiek apgalvots, tiek pieminēta Jēzus kristus dzimšana, un tos atzīmē gandrīz iekvienā reliģijā, ko pieņemts uzskatīt par kristīgu. taču nav nekādu liecību, ka šos svētkus būtu svinējuši Jēzus mācekļi pirmajā gadsimtā. Kādā avotā norādīts: Divsimt gadus pēc Kristus dzimšanas neviens nezināja, kad tieši viņš ir dzimis, un tas tikpat kā nevienu arī neinteresēja". ("Sacred Origins of Profound Things")

Ja Jēzus mācekļi būtu precīzi zinājuši, kad Jēzus ir dzimis, viņi to nebūtu svinējuši. "Agrīnie kristieši uzskatīja dzimšanas dienas sviņi'bas par pagānisku ieražu", sacīts enciklopēdijā "The World Book Encyclopedia". Bībelē dzimšanas dienu svinēšana ir minēta tikai divas reizes, un abos gadījumos to svinēja valdnieki, kas nepielūdza Jehovu.  (1. Mozus 40:20; Marka 6:12.) Dzimšanas dienas svinīvas mēdz rīkot arī par godu pagānu dievībām. Piemēram, 24. maijā romieši svinēja dievietes Diānas dzimšanu. Nākamajā dienā viņi atzīmēja sava saules dieva Apolona dzimšanu. Kā redzams, dzimšanas dienu svinības saistītas ar pagānismu, nevis ar kristietību.

Ir vēl viens iemesls, kāpēc pirmā gadsimta kristieši neatzīmēja Jēzus dzimšanas dienu. Viņa mācekļi, jādomā, zināja, ka dzimšanas dienu svinībām ir sakars ar māņticību. Piemēram, daudzi grieķi un romieši senatnē ticēja, ka ikviens cilvēka dzimšanu uzrauga kāds gars, kas pēc tam sargā šo cilvēku visu mūžu. "Šim garam bija mistiska saikne ar dievu, kura dzimšanas dienā cilvēks bija piedzimis", teikts grāmatā "Dzimšanas dienu tradīcijas (The Lore of Birthday)". Jehovam nekādā ziņā nevarētu būt patīkami svētki, kas liek domāt, ka Jēzum ir kāda saistība ar māņticību. (Jesajas 65:11,12.)

Tikai vairākus simtus gadu pēc tam, kad Jēzus bija dzīvojis uz zemes, viņa dzimšanas dienu sāka atzīmēt 25. decembrī. Taču Jēzus nav dzimis šajā datumā - tas acīmredzot notika oktobrī. Ebreju kalendāra mēnešiem kislevam un tevetam (no novembra līdz janvārim) bija raksturīgs auksts un lietains laiks. tas nevarētu būt laiks, kad gani ar saviem ganāmpulkiem atradās ārā, sargādami savus ganāmpulkus netālu no Bētlemes. (Lūkas 2:8-12.) Toties par decembri Bībelē ir sacīts: "Ir lietus laiks, tā ka nevar ārā stāvēt". (Ezras 10: 9, 13; jeremijas 36:22.) Kāpēc tad 25. decembris?

Pēc visa spriežot, kādiem, kas vēlāk sauca sevi par kristiešiem, "bija izdevīgi , lai šis datums sakristu ar pagāniskajiem romiešu svētkiem, kuros tika atzīmēta "neuzvarētās saules dzimšanas diena" " ("Jaunā britu enciklopēdija"). Ziemā, kad saules spēks gāja mazumā, tika rīkotas pagāniskas ceremonijas, lai šis spīdeklis, kas dod siltumu un gaismu, atgrieztos no saviem tālajiem ceļojumiem.

Tas, ka Ziemassvētkiem ir pagāniskas saknes, jau ilgu laiku nav nekāds noslēpums. Savas izcelsmes dēļ šie svētki 17. gadsimtā bija aizliegti Anglijā un vairākās kolonijās Amerikā. [Citu iemeslu dēļ Ziemassvētki bija aizliegti arī PSRS - ila piezīme] Visiem, kas Ziemassvētkos palika mājās un nestrādāja, bija jāmaksā sods. Taču jau drīz vien vecās tradīcijas atgriezās un tika papildinātas ar jaunām. Ziemassvētki atkal kļuva par nozīmīgiem svētkiem un daudzās zemēs tādi tie ir joprojām. Bet, ņemot vērā šo svētku saistību ar viltus reliģiju, cilvēki, kas vēlas patikt Dievam, tos nesvin, un viņi nesvin arī nekādus citus svētkus, kuru izcelsme ir pagāniska.

Citi svētki. Nav iespējams pieminēt visus svētkus, kādi tiek atzīmēti pasaulē. Taču tādi svētki, kuros tiek cildināti cilvēki vai cilvēku veidotas organizācijas, Jehovam nav pieņemami. (Jeremijas 17:5-7; Apustuļu darbi 10:25,26.) Tāpat jātur prātā, ka to, vai Dievam ir patīkamas kādas reliģiskas svinības, ietekmē šo svinību izcelsme. (Jesajas 52:11; Atklāsmes 18:4.)

[Nav pieminēti Jāņi. Protams, ka arī šie svētki ir viscaur pagāniski. Laikam tik viscaur pagāniski, ka jehoviešiem pat bail tos pieminēt! - ila piezīme]