Kritikas pavēsi vērtētās „desmitgades kinosāgas” pēdējā – 8. – daļa Harijs Poters un nāves dvesti II pasaulē bez izņēmuma toties izpelnījusies necerēti labvēlīgu kinopublikas attieksmi. Jau pirmajā demonstrēšanas nedēļā uzstādīti vairāki finanšu rekordi. Kopš pirmizrādes 15. jūlijā filma divās pirmajās dienās pasaulē jau nopelnījusi 476 miljonus dolāru – 169 milj. Ziemeļamerikā plus 307 milj. citur.
ASV Harijs Poters – 8 par 11 miljoniem pārspējis līdzšinējo divu dienu rekordisti – filmu Tumsas bruņinieks (158,5 milj.). Globālo superpeļņu krāšņo nacionālie pelņas rekordi, piemēram, Anglijā ar 36,6 miljoniem filma kļuvusi par ienesīgāko filmu kinovēsturē tik īsā laikā. Bez ASV tirgus, kur to vienlaikus demonstrē 4375 kinoteātros uz 11 000 ekrānu, poteriādes pēdējā filma lieliski pelna arī Vācijā (25,7 milj.), Francijā (24 milj.), Japānā (21,5 milj.) un Krievijā (19,5 milj.). Nieka 700 tūkstošu pietrūka, lai Harijs Poters – 8 kļūtu par pirmo filmu Ziemeļamerikā, kas izrādīšanas pirmajā dienā sasniegtu 100 miljonu peļņas robežu.
Pārsteidzošie finanšu panākumi likuši Time Warner pārstāvjiem steidzami izlidot uz Angliju, lai pierunātu grāmatas autori un ekranizācijas autortiesību turētāju Džoanu Roulingu rakstīt turpinājumu – ja ne grāmatai, vismaz kinoscenārijam. Tiek lēsts, ka darījums, ja tas būs veiksmīgs, Warner Bros. studijai izmaksās 200 miljonu – tas būs vēl viens pasaules rekords: dāsnākais honorārs filmas scenāristam.