Vai Baltijas animācijas tīģeris turpinās rūkt?

 03.05.2011.

Animācijas filmas uzrunā bērnus un veicina viņu izpratni par vērtībām

Rīgas Filmu maratonā 4. maijā pirmizrādi piedzīvos arī studijas "Animācijas brigāde" jaunā projekta "Animācijas brigāde Eiropā" pirmā sērija – Jāņa Cimmermaņa filma "Corrida". Projekta ietvaros paredzēts radīt seriālu, kurā katra sērija būs veltīta kādai no ES valstu galvaspilsētām.

Šo filmu iecerētā auditorija ir vairāk pieaugušie, un to veidotāji cer, ka viņu veikums varētu būt pieprasīts arī aiz mūsu valsts robežām. Jau šobrīd par animāciju var runāt kā par Latvijas eksportpreci, kas dod arī zināmas summas nodokļos. Līdztekus Latvijas vārda nešanai pasaulē animācijai ir arī līdz galam nenovērtēts kultūras, izglītošanas un vērtību veidošanas aspekts. Tomēr jaunām animācijas filmām Latvijā tapt šobrīd ir visai sarežģīti.

 

 

Turas uz entuziasmu

Jāņem vērā, ka animācija ir dārgs produkts, turklāt NKC – galvenais šīs nozares finansējuma avots – šogad līdzekļus piešķir tikai iesāktiem projektiem. NKC vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis skaidro, ka NKC situāciju ietekmē 70% lielais finanšu samazinājums, piebilstot, ka animatoriem ir iespēja rudenī pieteikties ES mediju programmas līdzfinansējumam.

Līdzekļu trūkuma dēļ pērn darbu pārtrauca tradīcijām bagātā animācijas studija "Dauka", uz entuziasma pamata pabeidzot pēdējo filmu "Kā Brālītis Trusītis uzvarēja lauvu". "Daukas" producente Roze Stiebra stāsta, ka NKC finansējums bijis galvenais studijas finanšu avots. "Jāņem pauze, jo mākslinieki ir noguruši no naudas trūkuma," teic R. Stiebra. Viņa cer, ka, situācijai uzlabojoties, studija varēs turpināt pasaules pasaku sēriju un iesākt filmu par gaismas nesēju Lūciju. Pēdējā laika slavenākā latviešu animācijas filma ir leļļu animācijas un datorgrafikā 2010. gada beigās studijā "Animācijas brigāde" tapušais "Zīļuks" – sirsnīgs stāsts pēc rakstnieces un mākslinieces Margaritas Stārastes pasakas. Tomēr daudz mazāk izskanējis, ka vēl pērnā gada nogalē studija bijusi uz bankrota sliekšņa – to izglābis pusmiljona eiro vērts servisa pasūtījums no ārzemēm.

Labākā situācijā šobrīd atrodas animācijas studijas ar jau iesāktiem projektiem. Piemēram, studijai "Rija" NKC piešķīra 62 000 latu Lotes stāsta turpinājuma "Lote un Mēness akmens noslēpums" pabeigšanai. Studijas producents Vilnis Kalnaellis stāsta, ka par šo naudu segs izdevumus par kompozīcijas darbiem, dialogu rediģēšanu, ieskaņošanu ar aktieriem, montāžu, kā arī administratīvās izmaksas. "Rijai" piešķirti arī līdzekļi animācijas filmai par Raiņa lugu "Zelta zirgs", kas ir Latvijas, Lietuvas un Luksemburgas kopražojums. NKC līdzekļus saņēmusi arī studija "Atom Art" filmai "Lācis" – stāstam par lāci, kurš dienā strādā par akrobātu – motociklistu, bet naktī skumst pēc dabas. Savukārt studija "Lunohod" kopražojumā ar Igauniju par NKC līdzekļiem šogad plāno pabeigt par nelegālā imigranta dzīvi vēstošo filmu "Smilšu kaste".

Glābj reklāmas un ārvalstu pasūtījumi

Vēl viens animācijas kino finansējuma avots ir Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), taču piešķirtās summas ir nelielas. No VKKF līdzekļus saņēmusi Jura Podnieka studija bērnu animācijas filmai "Es gribu redzēt rūķīšus", studijai "Jet Media" finansējums ticis filmai "Fiksais Mārtiņš", bet biedrība "Studija Urga" ieguvusi naudu filmai "Robota vīruss". Līdzās šiem projektiem "Jet Media" plāno iesākt arī animācijas īsfilmu "Kāpēc vilki gaudo uz mēnesi?". Savukārt "Urga" iecerējusi uzņemt arī pilnmetrāžas animācijas filmu "Gilgamešs", kas balstīta uz vienu no pasaules senākajiem literārajiem darbiem.

Piemērs, kurš raksturo to, ka animācija ir samērā dārgs produkts, ir 2009. gadā "Atom Art" izlaistā filma "Pavasaris Vārnu ielā". Studijas producente Sabīne Andersone informē, ka tā izmaksājusi 67 000 latu, no kuriem 46 000 bija NKC atbalsts, no VKKF saņemts 1000 latu, Rīgas dome piešķīrusi 7000 latu, bet 13 000 latu ieguldīti no studijas līdzekļiem, kas nopelnīti ar reklāmām. Lielas summas nosauc arī "Animācijas brigādes" producents Māris Putniņš, sakot, ka viena filmas minūte izmaksā ap 10 000 eiro. Šī summa veidojas no filmēšanas un apstrādes grupas algu, datorapstrādes, kopiju izgatavošanas un skaņu studijas pakalpojumu segšanas.

Lai spētu pastāvēt, vairākas animācijas studijas veido reklāmas un veic darbus ārzemju studijām. "Tas gan traucē koncentrēties filmu veidošanai," atzīst "Atom Art" animators Edmunds Jansons. Reklāmas ir veidojusi arī studija "Lunohod", kuras animators Vladimirs Ļeščovs teic: "Ja gadu esi taisījis reklāmas, nākamajā gadā nepieciešama rehabilitācija, jo radošie spēki pazūd." Tikmēr V. Kalnaellis uzsver, ka "Rijai" bankrots nedraudētu pat gadījumā, ja tai nebūtu valsts finansējuma, jo ir ārzemju pasūtījumi. Arī režisores Aijas Bley studija veic darbus ārzemēm, piemēram, piedalās kādas ārzemju animācijas filmas uzņemšanā. Kā saka pati režisore, visticamāk, šis darbs Latvijā nebūs pieejams. Latvijas animatori visi kā viens uzsver, ka bez valsts atbalsta nozarei neiztikt. "Jet Media" vadītāja Inga Prauliņa atzīst, ka valsts varētu palīdzēt animatoriem piedalīties kopražojuma projektos, piedāvājot Eiropas fondiem nepieciešamo līdzfinansējumu. U. Dimiševskis gan piebilst, ka tas jau šobrīd notiek ar Eiropas sabiedrisko fondu līdzfinansējuma atbalsta programmu.

Savu risinājumu iesaka arī Jura Podnieka studijas animators Nils Skapāns: "Būtu ideāli, ja sabiedrība būtu turīga un varētu ieguldīt daļu no nopelnītā kultūrā."

Svarīgi – radīt filmas latviešu valodā

Animācijai ir arī kultūras, izglītošanas un vērtību veidošanas aspekts. R. Stiebra teic, ka tā uzrunā bērnus un veicina viņu izpratni par vērtībām. "Animācijas brigāde" ir iecerējusi uzņemt īsfilmu par Latvijas karoga izcelsmi – VKKF jau ir piešķīris 500 latu scenārija izstrādei. Nacionālais motīvs ir arī studijas veidotajā animācijas filmā "Latvietis". Savukārt V. Kalnaellis uzsver, ka animācijas filmas bērniem rosina fantāziju. "Bērnība ir laiks, kad veidojas bērna pasaules uztvere. Tāpēc ir svarīgi radīt filmas latviešu valodā, ekranizēt latviešu autoru darbus un radīt jaunus. Jebkuras nacionālas valsts uzdevums ir veicināt nacionālo kultūru un kino," viņš ir pārliecināts. Savukārt U. Dimiševskis piebilst, ka, vērtējot projektus, NKC ņem vērā, cik filma ir nozīmīga Latvijas sabiedrībai.

"Baltijas animācijas tīģeris" – tā Latviju dēvē V. Ļeščovs. Viņa teiktajam pievienojas arī citi animatori. "Latvijas animatorus aicina uz festivāliem atlasīt filmas un piedalīties žūrijās," stāsta V. Kalnaellis. Vairākas balvas par pērn pabeigtajām filmām festivālos Baltkrievijā, Irānā, Norvēģijā un Brazīlijā saņēmusi "Animācijas brigāde".

Tikmēr V. Kalnaellis atzīst, ka studijas nodokļos bieži nomaksā vairāk, nekā saņem no valsts. "Mēs nesam Latvijas vārdu pasaulē, eksportējam kino. Francijā vien esam nopelnījuši 62 000 latu. Latvijai vajag preci ar vārdu, taču, kad kāds lietas labā kaut ko dara, valsts par to neinteresējas," viņam pievienojas M. Putniņš. Par eksportspējīgu produktu var dēvēt viņa studijā topošo "Avārijas brigādes" turpinājumu, kurā katra sērija veltīta kādai no ES valstu galvaspilsētām. Projekta kopējās izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, vidēji katrai sērijai nepieciešami 116 000 eiro. Pirmā epizode par Spānijas galvaspilsētu Madridi jau ir gandrīz pabeigta.

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/la_pielikumi/kultura/?doc=98505